S.Kalniete informēja Valsts prezidentu par EP lomu un galvenajiem uzdevumiem kopējās lauksaimniecības politikas jautājumos, kur galvenās prioritātes maksājumu izlīdzināšanas jomā ir taisnīga politika, kas balstās uz objektīviem kritērijiem gan tiešmaksājumiem, gan lauku attīstības finansējumam. Šajos jautājumos Baltijas valstu deputāti EP, neatkarīgi no savas frakciju piederības, ir apliecinājuši un arī nākotnes diskusijās apliecinās vienotu pozīciju. Savukārt, lai EP apstiprinātu šobrīd topošo Ziņojumu par Kopējo lauksaimniecības politiku 2020.gada perspektīvā, visā 2012.gadā būs aktuālas diskusijas par maksājumu slieksni un griestiem, pārejas periodu maksājumu izlīdzināšanai, ko Eiropas Komisija ir piedāvājusi nesamērīgi ilgā laika posmā (līdz pat 2034. gadam), kā arī objektīviem kritērijiem tiešmaksājumu aprēķinam, kas Latvijas un Baltijas gadījumā šobrīd balstās deviņdesmito gadu aprēķinos un rada nepamatotus secinājumus par esošajām izmaksām un darba ražīgumu lauksaimniecībā. Kā uzsvēra, S.Kalniete, šī brīža aprēķini liecina, ka patiesās lauksaimniecības ražošanas izmaksas Latvijā, Vācijā vai Francijā ir salīdzināmas. Turklāt Latvija ir pēdējā vietā arī summējot kopā visus lauksaimniecībai domātos maksājumus, ko mūsu valsts saņem. Valsts prezidents uzsvēra, ka šis diskusiju laiks, kas visticamāk aizņems visu 2012.gadu, Latvijas politiķiem un nozares pārstāvjiem ir jāizmanto aktīvai viedokļu paušanai par patieso netaisnīgo situāciju lauksaimniecības finansēšanas jomā.
Lai aizstāvētu Latvijas pozīcijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Sandra Kalniete vienojās šī mērķa sasniegšanai apvienot visus nacionālos resursus un personīgi aktīvi piedalīties dažādu līmeņu diskusijās, kā arī veicināt Baltijas valstu sadarbību, skaidrot Latvijas situāciju EK un EP, kā arī citu dalībvalstu nacionālajos parlamentos.
Sarunas noslēgumā amatpersonas skāra arī ES līguma topošās izmaiņas, kuru viens no nozīmīgākajiem jautājumiem skars fiskālās disciplīnas jautājumu nostiprinājumu valstu konstitūcijās. Tādēļ Valsts prezidents pauda apņemšanos aktīvi iesaistīties politiskās diskusijās par šāda balsojuma nozīmi Latvijas turpmākajā finanšu politikā. „Ja vēlamies būt ES kodolā, nevis palikt par tās nomali, mums ir jāapzinās šo līguma labojumu nozīme un katra politiķa atbildība par to pieņemšanu,” sarunas izskaņā pauda Andris Bērziņš.
