Sarunās ar visām Gruzijas valsts augstākajām amatpersonām, V.E. Tamar Beruchashvili Gruzijas ārlietu ministri, Mindia Janelidze Gruzijas aizsardzības ministru, Alexander Chikaidze Gruzijas iekšlietu ministru, Giorgi Kvirikashvili Vice premjerministru, Gruzijas ekonomikas ministru, Mikheil Giorgadze Gruzijas kultūras, sporta un pieminekļu aizsardzības ministru, Nodar Kereselidze Gruzijas lauksaimniecības ministra vietnieku, David Bakradze Gruzijas eiroatlantiskās integrācijas lietu ministru, V.E. Teimuraz Janjalia Gruzijas vēstnieku Latvijā, Ketevan Natriashvili Gruzijas veselības un darba lietu ministra vietnieci, izskanēja apliecinājums, ka Latvija vienmēr ir paudusi pastāvīgu un nemainīgo politisko atbalstu Gruzijai tās centienos tuvināties Eiropas Savienībai un NATO, ko Gruzija ļoti augsti novērtē. Arī dažāda līmeņa vizīšu intensitāte starp abām valstīm ir bijusi ievērojama, bet šī vizīte savas valsts amatpersonu un biznesa delegācijas pārstāvniecības apjoma ziņā ir vislielākā. Valsts prezidents atzina, ka viens no centrālajiem vizītes mērķiem ir ekonomisko attiecību stiprināšana starp abām valstīm, kas vēl nebūt nav sasniegušas vēlamo intensitāti. „Vairāk nekā septiņdesmit Latvijas uzņēmēji ir pievienojušies delegācijai un ieradušies Gruzijā, lai dibinātu sadarbības kontaktus un attīstītu nopietnus un tālejošus biznesa projektus ar partneriem Gruzijā,” sarunā ar Gruzijas prezidentu pauda Andris Bērziņš.
Latvijas tirdzniecības bilance ar Gruziju ir pozitīva. 2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Gruziju bija 29,8 milj. EUR, kas ierindoja Gruziju 53. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. Salīdzinājumā ar 2012. gadu Latvijas eksports ir palielinājies par 30%, bet imports ir audzis par 25%, un tā ir straujākā eksporta izaugsme pēdējo 10 gadu laikā.
Kā viens no abām valstīm nozīmīgākajiem ģeopolitiski stratēģiskajiem sadarbības virzieniem sarunās tika iezīmēta transporta un tranzīta attīstība, savienojot Baltijas jūras un Melnās jūras dinamiskos reģionus, kas būtu nozīmīga ne tikai divpusēji, bet arī Eiropai, dodot iespēju saņemt Kaspijas gāzi un citām reģiona valstīm.
Īpaša uzmanība sarunās tika pievērsta arī Gruzijas eiroatlantiskās integrācijas centieniem, kur Latvija vēlreiz apliecināja Latvijas stingru atbalstu šim Gruzijas izvēlētajam ceļam. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas ratificējusi Eiropas Savienības – Gruzijas Asociācijas līgumu, ko augsti novērtēja un uzsvēra visas Gruzijas augstākās amatpersonas.
„Latvija savā reformu procesā nogājusi garu ceļu - tādēļ vēlos apliecināt mūsu gatavību dalīties savā pieredzē ar Gruziju Asociācijas līguma ieviešanas procesā. Īpaši efektīva šī sadarbība varētu izvērsties laikā, kad nākamā gada pirmajā pusē Latvija vadīs Eiropas Savienības Padomes prezidentūru un kur viena no mūsu prioritātēm ir tieši Austrumu partnerība,” atzina Valsts prezidents, piebilstot, ka Latvija savā prezidentūras laikā darīs visu, lai Gruzija justos drošāka un varētu virzīties uz priekšu Eiropas integrācijas jomā.
Tāpat Valsts prezidents atzina, ka Latvija augstu vērtē NATO – Gruzijas partnerību, kas nostiprinājusies vairāku gadu garumā, Gruzija sevi spēcīgi apliecinot starptautiskajā misijā Afganistānā. „NATO samitā Velsā pieņemtā Būtiskā atbalsta programma dod labu perspektīvu Gruzijai tuvināties Aliansei,” uzsvēra Andris Bērziņš. Pieskaroties šī brīža ģeopolitiskajai situācijai un notikumiem Eiropas austrumu robežā, Valsts prezidents teica: „Nenoliedzami, šogad pasaules drošības arhitektūra ir būtiski sašķobījusies. Mums jāņem vērā konfliktu vēstures traģiskās mācības, tādēļ aicinu izvēlēties sadarbības, sarunu un miermīlīga risinājuma ceļu.”
Vērtējot nule kā Krievijas un Abhāzijas Republikas noslēgto līgumu par savienību un stratēģisko partnerības, Valsts prezidents preses konference teica, ka Latvija atkārtoti apliecina savu nemainīgo atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai. Tādēļ šāds līgums ir solis atpakaļ konflikta risinājuma meklēšanā, kas var negatīvi ietekmēt reģionālo drošību un stabilitāti. „Lai rastu ilgtspējīgu risinājumu, pusēm ir nepieciešams atturēties no šādas vienpusējas un destruktīvas rīcības, ir jāturpina diskusijas Ženēvas sarunu formātā,” atzina Valsts prezidents.
Vizītē piedalās vairāki ministri: ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, kultūras ministre Dace Melbārde un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.