01. - 03.04.2000.
Latvijas Vēstures Komisijas pasākumi.
2000.g. aprīļa sākumā Latvijas Vēstures Komisija bija ieplānojusi un realizēja trīs dienu pasākumu kopumu, kuru pamattēma bija Latvijas XX gs. sarežģītākā vēstures posma - II pasaules kara jautājumi.
Sadarbībā ar Latvijas vēstures skolotāju asociāciju un ASV Informācijas aģentūru 1. un 2. aprīlī Līgatnē notika skolotāju seminārs "Pretrunīgu II pasaules kara vēstures jautājumu mācīšana skolā". Saturisko pusi- respektīvi - vietējo un ārzemju vēsturnieku piedalīšanos organizēja Latvijas Vēstures Komisija prezidentes padomnieces Elgas Zālītes personā. Vairums referātu bija tieši Komisijas locekļu ieguldījums. Par kolaborācijas problēmām uzstājās Stokholmas universitātes Baltijas studiju departamenta pārstāvis Kārlis Kangeris, par ideoloģijas saikni ar vēstures mācīšanu - ASV ārlietu politikas nacionālās komitejas pārstāvis prof. G.Švābs un Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvis prof. V. Nollendorfs u.c. Pirmajā dienā pavisam tika nolasīti 11 referāti. Minētajam pasākumam būtisku nozīmi piešķīra Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas piedalīšanās, uzstājoties ar uzrunu.
Nobeidzot pirmo semināra dienu, varēja izdarīt secinājumu, cik būtiska ir skolotāju un zinātnieku sadarbība. Vēl būs jādomā, kā zinātniskos pētījumus, kas tapuši uz arhīvu materiālu bāzes, vislabākajā veidā novadīt līdz skolai. Ir skaidrs, ka zinātnieki nestrādā "tīras"zinātnes vārdā. Sevišķi jau runājot par kontroversāliem jautājumiem, jaunam pētījumam nozīme ir tikai tad, ja secinājumi nonāk pie skolotājiem u tālāk audzēkņiem.
Otrā darba diena tika veltīta holokausta problemātikai, pavisam tika nolasīti 7 referāti, un jaunums, salīdzinot ar pirmo dienu, bija dzīva diskusija. Skolotāji augstu novērtēja Latvijas Universitātes prof. A. Strangas referātu. ASV pārstāvja S. Springfīlda uzstāšanās parādīja, cik liela nozīme holokausta pasniegšanā skolā ir izdzīvojušo cilvēku un viņu glābēju liecībām. Arī skolotāju rokās ir mudināt audzēkņus uzklausīt un pierakstīt liecības. Runātājs ierosināja izmantot liecinieku klātbūtni mācību stundās, kā arī domāt par skolotāju iespējamu kvalifikācijas celšanu ārzemēs.
Semināra dalībnieki nonāca pie daudziem būtiskiem secinājumiem. Ir skaidrs, ka vēstures pētniecībā stereotipi mainās lēni, ka vajadzīgs pamatīgs, godīgs un ilgstošs darbs. Bet detalizēti pētījumi par holokaustu un citīem kontroversāliem vēstures jautājumiem būs zināma mēraukla gan Latvijas zinātnieku briedumam, gan visas sabiedrības briedumam kopumā. Patiesa vēstures izpēte ir svarīga arī starpvalstu dialoga kontekstā - domājot par Latvijas attiecībām ar Izraēlu, Krieviju un citām valstīm. Bet izglītības, mācību process ir pat svarīgāks. Tas ir jautājums par bērniem, par mūsu nākotni. Par to, cik lielā mērā pēc 10 - 20 gadiem mūsu sabiedrība būs konsolidējusies, demokratizējusies. Ir svarīgi, lai holokausta šausmām līdzīgi notikumi nekad vairs neatkārtotos.
Ar seminārā apskatītajiem jautājumiem sasaucās Latvijas Vēstures Komisijas pavasara sesija, kas notika 3. aprīlī. Komisijas locekļi izskatīja iepriekš sagatavotos četru darba grupu stratēģiskos plānus tālākai pētniecībai, kā arī pieskārās metodoloģiskas dabas jautājumiem. Sēdes dalībnieki tika informēti, ka tiek slēgti līgumi ar 25 profesionāliem vēsturniekiem par atsevišķu jautājumu izpēti. Kopējais tēmas nosaukums - "Noziegumi pret cilvēci Iatvijas teritorijā divu okupāciju laikā. 1940.- 1956."
3.aprīļa sēdi vadīja Komisijas priekšsēdētājs prof. A. Caune. Piedalījās prezidentes padomniece vēstures jautājumos Dr. E. Zālīte, prof. A. Stranga, prof. V. Bērziņš, prof. V. Nollendorfs, prof. H. Strods, prof. V. Zariņš., Dr. D. Kļaviņa , Dr. Ē. Jēkabsons, vēsturnieks M. Vestermanis, Komisijas sekretāre Dr. I. Bērziņa. Komisijas ārzemju locekļus šoreiz pārstāvēja vēsturnieks K. Kangeris, prof. Per Ahlmark, prof. K. Wahlback no Zviedrijas, prof. George Schwab, prof. A. Senn, S. Springfield no ASV, prof. Dov Levins no Izraēlas.
Lielākā uzmanība 3. aprīļa sēdē tika veltīta holokausta jautājumam, lielākajam kriminālajam noziegumam Latvijā 20. gadsimtā. Komisijas locekļi dalījās viedokļos par antisemītisma pakāpi starpkara Latvijā, par t.s. interregnum periodu Latvijā. Tika apstiprināti perspektīvākie darba virzieni - holokausta izpēte Latvijas mazpilsētās un lauku novados, Eiropas bēgļu jautājums Latvijā, ebreju pretošanās kustība Latvijā, ebreju glābēji Latvijā, Rīgas, Liepājas, Daugavpils geto vēsture u.c.
Pirmie rezultāti gaidāmi gada otrajā pusē. Tie būs zinātniski raksti un ziņojumi oktobra vidū organizējmajā konferencē "Holokausta izpētes problēmas Latvijā".
Darbu beidzot, Komisija pieņēma rezolūcijas divos jautājumos. Pirmkārt, par to, ka jāsniedz plašs valsts atbalsts ebreju muzejam Rīgā, iespējams dodot tam pat valsts statusu. Otrkārt, darīt visu, lai iespējami īsākā laikā izveidotu piemiņas zīmi Žanim Lipkem un citiem ebreju glābējiem.