Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien atklāja ikgadējo Latvijas Republikas vēstnieku sanāksmi.
Uzrunājot Latviju pārstāvošos vēstniekus un Ārlietu ministrijas vadību, Valsts prezidents atzīmēja Latvijas diplomātiskā korpusa sasniegumus aizvadītajā gadā un minēja vairākus Latvijas nākamā gada veicamos uzdevumus, īstenojot valsts ārpolitiskās prioritātes.
Valsts prezidents teica: „Diplomātiskais dienests un katrs no Jums personīgi ir sniedzis būtisku ieguldījumu, lai Latvija ieņemtu tai pienākošos vietu starptautiskajā sabiedrībā. Ir sasniegti galvenie mērķi – valsts dalība ES un NATO. Mēs esam pilntiesīgi ekskluzīvu demokrātisko valstu kluba biedri.
Tagad mūsu uzdevums pilnvērtīgi izmantot šo klubu sniegtās iespējas, lai veicinātu gan Latvijas valstisko mērķu sasniegšanu, gan arī katra valsts iedzīvotāja – kā uzņēmēja, tā vienkārša darba ņēmēja – iespējas šajā globalizācijas laikmetā. Gribētu uzsvērt svarīgākos darbības uzdevumus nākamajā gadā.
Nacionālās drošības jautājumā mēs esam izauguši no teritoriālās aizsardzības un ar to saistītajiem provinciālajiem apsvērumiem. Esam integrējušies kolektīvās drošības sistēmā. Tā mums uzliek jaunus pienākumus, paplašina mūs interesējošo drošības jautājumu loku. Būtiska šīs sistēmas sastāvdaļa ir dalība starptautiskajās militārajās operācijās un civilajās misijās. Konstruktīva un kvalitatīva civilo un militārpersonu sadarbība ir panākumu atslēga ne vien Afganistānā, bet arī citās misijās pasaulē. Civilajam komponentam, civilajām misijām ir jābūt būtiskam mūsu drošības politikas elementam. Pirmkārt jau tāpēc, ka, piemēram, strādājot uz Moldovas – Ukrainas robežas, tieši mūsu rokās ir veidot starptautiskās drošības pamatprincipiem atbilstošu starpvalstu robežjoslu. Bet, otrkārt, kas ir ne mazāk svarīgi – sekmīgs darbs misijās Jums, diplomātiem, ļauj Latvijai būt nopietnam starptautiskam spēlētājam Eiropas drošības un aizsardzības politikas kontekstā.”
Turpinot uzrunu Latvijas diplomātiem, Valsts prezidents uzskaitīja mūsu valsts ārpolitiskās prioritātes un diplomātiskā dienesta ieguldījumu šo prioritāšu īstenošanā. Tāpat savā uzrunā Valsts prezidents norādīja uz līdzekļiem, kurus mūsu valsts ārpolitisko uzstādījumu izpildei būtu jāizmanto aktīvāk un konstruktīvāk, par piemēru minot attīstības palīdzību. „Būtisks līdzeklis, kā sekmēt Latvijas ārpolitikas mērķu sasniegšanu, ir attīstības palīdzība. Tai ir jābūt ciešā saskaņā ar mūsu ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm. Attīstības politikas ietvaros Latvijai ir jāspēj veicināt gan reformu procesus Gruzijā un Moldovā, gan arī būtiski piedalīties to valstu un reģionu attīstībā, kur ir mūsu militārās operācijas. Gan mūsu naudai, gan mūsu civilajiem ekspertiem, gan arī karavīriem ir jābūt tur, kur ir mūsu kopīgi definētās ārpolitikas un drošības politikas prioritātes. Taču ir viens būtisks priekšnosacījums veiksmīgai un jēgpilnai šādas kopīgas politikas īstenošanai. Šiem nolūkiem nepieciešams būtisks attīstības politikas finansējuma pieaugums. Šeit tiešā veidā saskaramies ar atbildīgas iekšpolitikas nepieciešamību veiksmīgas ārpolitikas īstenošanā.
Sniegt atbalstu reformu procesos tādām valstīm kā Gruzija, Moldova, Ukraina ir ne vien mūsu iespēja, bet arī pienākums. Mēs esam unikālā situācijā – mums ir savs veiksmes stāsts, ar kuru lepoties, un arī pieredze, kuru nodot kaimiņiem. Tajā pat laikā, mūsu attīstības vēsturē var atrast arī mazāk veiksmīgas lappuses ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Tāpēc, lai arī Gruzijai pašlaik ir paslīdējusi kāja, mums tai ir jāpasniedz roka un jāpalīdz piecelties. Mums konsekventi jāturpina atbalstīt tās virzība uz dalību Eiropas Savienībā un NATO,” teica Valsts prezidents.
Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību Latvijas pārstāvjiem aktīvāk lobēt mūsu valsts interešu aizstāvību starptautiskajās organizācijās. „Kopš esam iestājušies Eiropas Savienībā, būtiskākais jautājums ir labākā iespējamā Latvijas interešu pārstāvība tās struktūrās. Mēs esam pietiekami maza valsts, lai savas intereses varētu adekvāti pārstāvēt tikai tad, ja šajā pārstāvībā esam izcili. Tomēr vēl pietiekami bieži nākas saskarties ar seniem mītiem gan Latvijā, gan ārpus tās: ka Eiropas Savienība ir viņi, nevis mēs, ka Eiropas Savienība ir fenomens, ar kuru nodarbojas Ārlietu ministrija, nevis katra atbildīgā Latvijas institūcija. Beidzot ir jāsaprot, ka katrs no mums ir daļa no Eiropas,” teica Valsts prezidents.
Valsts prezidents atzīmēja arī sasniegto Latvijas – Krievijas attiecībās, kā arī norādīja uz vēl veicamo. Tāpat, kā norādīja Valsts prezidents, ne mazāk svarīga Latvijas ārlietu prioritāte ir kvalitatīva Latvijas ekonomisko interešu pārstāvēšana un īstenošana, tajā skaitā eksporta veicināšana. „Viens no reģioniem, kuram nākamgad vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību, ir Centrālāzija. Mums jāapzinās jau sasniegtais un jāizvirza jauni stratēģiskie mērķi. Ja mums ir labi izveidojušās attiecības ar Kazahstānu, tad šis potenciāls ir jāizmanto, piemēram, veidojot līgumisko bāzi ar citām Centrālāzijas valstīm. Tāpat jāattīsta ekonomiskās intereses reģionos, kas ir tālāk no mums un vēsturiski Latvijai nav bijuši prioritātes, taču ir ļoti perspektīvi. Es domāju Āziju un Latīņameriku. Šeit Latvijas uzņēmējdarbība jau ir sākusi dzīt pirmos asnus, bet, diplomātu valodā runājot, iespējas vēl nav izsmeltas,” teica Valsts prezidents.
Savā uzrunā diplomātiem Valsts prezidents atzīmēja enerģētikas politikas prioritātes un veicamos darbus.
„Esmu pārliecināts, ka jūsu apņēmība, mērķtiecība un drosme dos ieguldījumu, lai Latviju atzītu par starptautiski cienījamu spēlētāju, ka ar mums rēķināsies kā ar konstruktīvu, līdzvērtīgu, atbildīgu un tajā pat laikā konkurētspējīgu partneri un sabiedroto starptautiskajās attiecībās. Tas reizē ir gan Jūsu pienākums, gan būs Jūsu panākums,” noslēgumā teica Valsts prezidents.