Andris Bērziņš
Pēc Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa ielūguma 2013.gadā no 16. līdz 17.oktobrim notika Uzbekistānas Republikas prezidenta Islama Karimova augsta līmeņa vizīte Latvijas Republikā.

 

Abu valstu vadītāji sarunu laikā draudzīgā gaisotnē apmainījās ar dziļiem un detalizētiem viedokļiem un panāca kopēju izpratni plašā jautājumu lokā par divpusējo attiecību padziļināšanu, praktisku sadarbību dažādās kopīgu interešu jomās, kā arī par aktuālām starptautiskām un reģionālām problēmām.

 

Prezidenti atzīmēja, ka progresējošā un dinamiskā starpvalstu attiecību attīstība, ņemot vērā mūsdienu notikumus un reālijas, atbilst abu valstu interesēm un stiprinās Latvijas un Uzbekistānas tautu draudzību. Puses apstiprināja, ka ievēro 1995.gada 6.jūnijā parakstītā Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas līguma par draudzību un sadarbību principus un ir gatavas turpināt politisko dialogu augstākajā līmenī, paaugstināt sadarbības efektivitāti tirdzniecībā un ekonomikā, zinātnē un tehnoloģijās, kā arī kultūrā un humanitārajās jomās.

 

Apspriežot aktuālos starptautiskās politikas jautājumus, abu valstu vadītāji uzsvēra vēlmi veicināt mieru un stabilitāti un radīt uzticības un savstarpējas sapratnes vidi reģionālā un starptautiskā līmenī. Valstu vadītāji atzīmēja, ka abām valstīm cieši jāsadarbojas, pirmkārt, Apvienoto Nāciju Organizācijas, kā arī citu starptautisko organizāciju ietvaros.

 

Puses atzīmēja, ka ir svarīgi palielināt Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās institūciju nozīmi, lai nodrošinātu stabilu izaugsmi, nostiprinātu drošību un stabilitāti pasaulē, risinātu starptautiskas un reģionālas problēmas, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķus un principus, kā arī vispāratzītas starptautisko tiesību normas.

 

Puses atzīmēja, ka ir svarīgi tālāk padziļināt Eiropas Savienības un Uzbekistānas Republikas attiecības, un pozitīvi novērtēja Eiropas Savienības Stratēģijas Centrālāzijai ieviešanu. Uzbekistānas Republikas prezidents Islams Karimovs novēlēja veiksmi, Latvijas Republikai vadot prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gada pirmajā pusē, un augsti novērtēja to, ka ES sadarbība ar Centrālāzijas valstīm tiks virzīta par vienu no Latvijas prezidentūras prioritātēm.

 

Valstu vadītāji uzskata, ka ir nepieciešams tālāk nostiprināt sadarbību, lai cīnītos pret terorismu un ekstrēmismu, narkotisko, psihotropo vielu un to prekursoru pretlikumīgu apriti, kā arī pārrobežu organizēto noziedzību un citiem mūsdienu izaicinājumiem un draudiem. Puses apstiprināja apņēmību arī turpmāk veikt konkrētus pasākumus, lai mazinātu minētos izaicinājumus un draudus, un uzsvēra Latvijas un Uzbekistānas kopīgās tiesībsargājošo iestāžu sadarbības komisijas darbības nozīmi. Puses atzīmēja, ka arī turpmāk ir svarīgi sadarboties starptautiskās programmās, tostarp Eiropas Komisijas Centrālāzijas robežu pārvaldības programmā (BOMCA) un Centrālāzijas narkotiku rīcības programmā (CADAP).

 

Valstu vadītāji pauda ieinteresētību, lai iespējami drīz tiktu politiski noregulēta situācija Afganistānā un ar starptautiskās sabiedrības atbalstu un sadarbību risinātas afgāņu tautai aktuālās problēmas, kā arī atzinīgi novērtēja abu valstu ieguldījumu Afganistānas sociālajā un ekonomiskajā atjaunotnē. Puses pauda gatavību arī turpmāk sniegt savu ieguldījumu Afganistānas stabilitātes nodrošināšanā, stiprinot tautsaimniecību un attīstot starptautisko transporta koridoru virzienā„Ziemeļi - dienvidi”. Valstu vadītāji atzinīgi novērtēja NATO un Uzbekistānas veiksmīgo sadarbību šajā jomā.

 

Valstu vadītāji ar gandarījumu atzīmēja Latvijas un Uzbekistānas tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības attīstību. Arvien palielinās savstarpējās tirdzniecības rādītāji. Nostiprinās abu valstu uzņēmumu un lietišķo aprindu savstarpēji izdevīgas ilgtermiņa partnerattiecības.

 

Svarīga nozīme visa divpusējo attiecību potenciāla realizēšanā ir Starpvaldību komisijai ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos. Valstu vadītāji pauda gandarījumu par Komisijas 2013.gada 18.-19.septembrī Taškentā notikušās ceturtās sēdes rezultātiem un atzīmēja, cik svarīgi ir turpmāk palielināt Komisijas nozīmi, lai šis divpusējās sadarbības koordinācijas un attīstības mehānisms darbotos un būtu efektīvs.

 

Prezidenti uzsvēra, ka viens no galvenajiem uzdevumiem Latvijas un Uzbekistānas sadarbības dienaskārtībā ir tirdzniecības un investīciju iespēju tālāka paplašināšana, kas sekmētu abu valstu ekonomisko izaugsmi un uzplaukumu.

 

Tāpēc prioritāra uzmanība tiks veltīta jautājumiem par preču apgrozījuma palielināšanu un dažādošanu, kopīgu investīciju projektu īstenošanu, lai izveidotu mūsdienīgus augsto tehnoloģiju uzņēmumus, starptautisko transporta koridoru efektīvu izmantošanu, labvēlīgu un konkurētspējīgu nosacījumu izveidi ārējās tirdzniecības kravu pārvadājumiem un izejai reģionālajos tirgos.

 

Valstu vadītāji uzsvēra nepieciešamību arī turpmāk kopīgi realizēt zinātniskās un tehniskās sadarbības, tehnoloģiju un inovāciju apmaiņas projektus. Puses atzinīgi novērtēja abu valstu vadošo rūpniecības uzņēmumu un komercsabiedrību tiešu kontaktu dibināšanu un paplašināšanu un uzņēmēju aktīvo dalību izstādēs un gadatirgos Latvijā un Uzbekistānā.

 

Prezidenti apliecināja apņemšanos paplašināt Latvijas un Uzbekistānas sadarbību kultūrā un humanitārajās jomās, sekmējot programmu un vizīšu apmaiņu kultūrā, mākslā, izglītībā, veselības aizsardzībā, sportā un tūrismā.

 

Valstu vadītāji uzsvēra sadarbības nozīmi vides aizsardzībā. Latvija un Uzbekistāna sadarbosies, lai risinātu ekoloģiskās problēmas un ievērotu ilgtspējīgas attīstības principus, izmantojot dabas resursus. Latvijas puse atzinīgi novērtēja Uzbekistānas ieguldījumu starptautisku ekoloģisku problēmu risināšanā, to skaitā Arāla jūras izžūšanas seku mazināšanā.

 

Puses uzsvēra nepieciešamību racionāli un taisnīgi izmantot Centrālāzijas pārrobežu upju ūdens resursus, ņemot vērā vispāratzītas starptautisko tiesību normas, tai skaitā normas, kas ir iekļautas 1992.gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un 1997.gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par Noteikumiem par starptautisko ūdensteču izmantošanu ārpus navigācijas, izvērtējot visu reģiona valstu intereses, un atbalstīja Eiropas Savienības nostāju par lielu hidroelektroenerģijas ražošanas būvju iespējamu būvniecību uz reģiona pārrobežu upēm tikai pēc obligātas un objektīvas starptautiskas ekspertīzes, kas noskaidrotu to ietekmi uz reģiona ekoloģisko un sociāli-ekonomisko drošību.

 

 

Puses pauda pārliecību, ka šīs ražīgās sarunas un vizītes laikā parakstītie divpusējie dokumenti stiprinās Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas tradicionāli draudzīgās attiecības, kas balstās uz līdztiesību un savstarpēju izdevīgumu.

 

Uzbekistānas Republikas prezidents Islams Karimovs pateicās Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un visai Latvijas tautai par Uzbekistānas delegācijas silto uzņemšanu un viesmīlību un ielūdza Latvijas Valsts prezidentu viņam vēlamā laikā apmeklēt augsta līmeņa vizītē Uzbekistānas Republiku. Par vizītes datumiem puses vienosies pa diplomātiskajiem kanāliem.