Godātais Herolda kungs,
Godātais Mahaleta kungs,
Godātie Vācijas tautsaimniecības balvas ieguvēji,
Dāmas un kungi
Tikko ir noslēgusies gadskārtējā Vācijas Tautsaimniecības balvas pasniegšanas ceremonija, kurā uzvaru guvuši trīs veiksmīgi un nopietni uzņēmumi, kuri man personīgi un arī visā Latvijā ir labi pazīstami.
Vēlētos kā Valsts Prezidente sveikt šos cienījamos uzvarētājus – Preses namu un klātesošo pārstāvi Janīnu Blūmu, uzņēmumu “Pūres cehs” un tā vadītāju Aivaru Žimantu un firmu “Latvia Tours” vadītāju Gundegu Zeltiņu.
Es priecājos par šo izdevību šovakar būt kopā ar uzvarētājiem, Vācijas tautsaimniecības pārstāvniecības Latvijā un Latvijas – Vācijas uzņēmēju savienības pārstāvjiem. Jo īpaši svarīgi man būtu dzirdēt jūsu domas un viedokli par Vācijas un Latvijas saimniecisko attīstību un tās veicināšanas iespējām, kā arī Latvijas un Vācijas uzņēmēju savstarpējās sadarbības pieredzi.
Mazliet vairāk nekā pēc nedēļas notiks Latvijas valsts vizīte Vācijā, kurā piedalīsies arī liela uzņēmēju delegācija, kurā vairāk nekā 50 cilvēku sastāvā pārstāvēti informāciju tehnoloģiju uzņēmumi, bankas, ostas un starptautiskie pārvadātāji, tūrisms, metālapstrādes uzņēmumi, pārtikas pārstrādes uzņēmumi un citi, t.sk. arī šovakar klātesošie uzņēmumi. Lielā Latvijas uzņēmēju interese par dalību valsts vizītē Vācijā liecina par to, ka abu valstu sadarbībā vēl daudz neizsmeltu iespēju un tai ir labas nākotnes perspektīvas.
Dāmas un kungi,
Nedaudz vairāk kā pēc gada Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, kā iestāsies NATO aliansē ietvaros. Iestāšanās ES atvieglos ar robežu šķērsošanu un muitu saistītās procedūras, kā arī atvieglos uzņēmēju orientāciju likumdošanas jomā ES iekšējā tirgus ietvaros. Savukārt NATO padarīs vēl drošāku un prognozējamāku mūsu ekonomisko reformu gaitu un uzņēmējdarbības vidi valstī. Tas nodrošinās vēl labāku pamatu abu valstu ekonomiskajām attiecībām un attīstībai.
Šodien Latvija ir kļuvusi par valsti ar vieniem no visstraujākajiem attīstības rādītājiem Eiropā. Pēdējo divu gadu laikā Latvijas izaugsme ir atzīstami palielinājusies. Pateicoties saimnieciskās aktivitātes pieaugumam visās tautsaimniecībai nozīmīgās nozarēs mūsu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2001.gadā pieauga par 7,7 %, bet 2002.gadā – par 6%. Straujās attīstības ilgtspēju nodrošina nacionālās valūtas, lata, stabilitāte un zemā inflācija, kas pēdējo triju gadu laikā nav pārsniegusi 3 %. Īpaši pozitīvi vērtējams fakts, ka Latvijas ekonomikas dinamiskās attīstības tendences būtiski nav ietekmējusi globālā lejupslīde.
Mēs ceram, ka aizvien pieaugošais investīciju līmenis, uzņēmējdarbības vidi uzlabojoši pasākumi, zinātņietilpīgo un augstas pievienotas vērtības ražošanas nozaru mērķtiecīga attīstīšana, kā arī ES strukturālo fondu efektīva izmantošana ir tas pamats, kas nepieciešams mūsu drošām nākotnes ekonomiskās izaugsmes perspektīvām.
Informācijas sabiedrības veidošana ir vēl viens svarīgs uzdevums, kuru Latvijas valdība ir atzinusi par prioritāru. Mūsu nozīmīgs resurss ir augsti izglītots, kvalificēts un salīdzinoši lēts darba spēks. Veiksmīgi izmantojot šo priekšrocību, Latvija varētu kļūt par nozīmīgu augsto tehnoloģiju un citas gatavās produkcijas eksportētāju.
Tuvākajos gados Latvijas ekonomisko izaugsmi noteiks eksporta, investīciju un stabils iekšējā pieprasījuma kāpums.
Eiropas Savienības īpatsvars Latvijas ārējā tirdzniecībā katru gadu palielinās. 2001.gadā 61 % no Latvijas kopējā eksporta bija uz ES valstīm. Latvijas preču eksports kopumā 2001.gadā ir palielinājies visās preču grupās.
Latvijā līdz ar pārejas procesa uzsākšanu sākās pastiprināta ārvalstu kapitāla ieplūde. Laikā no 1996.gada līdz 2000.gadam tiešās ārvalstu investīcijas vidēji gadā pieauga par 18 %, un tie bija vislielākie pieauguma tempi ES kandidātvalstu starpā.
Latvijas un Vācija attiecības ir ļoti dinamiskas gan politiskā, gan saimnieciskā ziņā visos līmeņos. Kopš 1997.gada ir bijis vērojams abpusējs pakāpenisks tirdzniecisko attiecību pieaugums. Vairākus gadus Vācija ir bijusi lielākais Latvijas partneris pēc tirdznieciskā apgrozījuma.
Izmaiņas Latvijas eksporta struktūrā ļauj cerēt, ka tirdzniecības deficīts starp abām valstīm varētu samazināties.
Latvijas tradicionālās eksporta nozares - mežsaimniecības eksports uz Vāciju joprojām ir liels. Latvijas uzņēmumi uz Vāciju eksportē 14,5% no visa mežsaimniecības nozares produkcijas.
Atzinīgi vērtējams, ka pagājušo gadu pirmo reizi aptuveni viena trešā daļa no Latvijas eksporta uz Vāciju bija metāli un to izstrādājumi, kas skaidrojams ar vācu kompāniju pasūtījumu izvietošanu dažādos ar metālapstrādi saistītos Latvijas uzņēmumos.
Vācija ir ne tikai otrā lielākā investētājvalsts Latvijā, bet arī valsts, kurā darbību uzsākuši vairāki Latvijas uzņēmumi. Apsveicami, ka savas pārstāvniecības Latvijā atvēruši tādi uzņēmumi kā informāciju tehnoloģiju firma “Dati”, Parex banka un Daugavpils pievadķēžu rūpnīca.
Mēs esam priecīgi, ka Latvijā kā ārvalstu investori ir pārstāvētas nopietni Vācijas uzņēmumi un bankas, kuri izvēlējušies Latviju par drošu un stabilu vietu savām ilgtermiņa investīcijām.
Atzinīgi vērtējams, ja Latvijā bez lielām un pazīstamām Vācijas bankām un uzņēmumiem ir pārstāvēti arī Vācijas uzņēmumi, kas aktīvi investē Latvijas mazajos un vidējos uzņēmumos.
Manuprāt iepriekšminētais apliecina, ka mūsu biznesa partneri var rēķināties ar drošu un stabilu uzņēmējdarbības un investīciju vidi valstī ar straujas attīstības perspektīvu. Tādēļ aicinu Latvijas un Vācijas uzņēmējus turpināt aktīvi attīstīt un paplašināt savu darbību, piesaistot aizvien jaunus partnerus un projektus.