Augsti godātais prezidenta kungs!
Ļoti cienītā prezidenta kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Ar patiesu prieku kā savus viesus šovakar sveicu Itālijas prezidentu Karlo Adzeļjo Čampi kungu un viņa dzīvesbiedri Franku Čampi! Dāmas un kungi, man ir liels gandarījums, ka šī ir jau otrā Itālijas prezidenta valsts vizīte Latvijā kopš atgūta Latvijas neatkarība, un es to uztveru kā skaistu apliecinājumu īpašajām draudzības un savstarpējas cieņas saitēm, kas vieno Latviju un Itāliju.
Attiecību vēsturi starp Latviju un Itāliju varam mērīt daudzu gadsimtu garumā. Itālijas izkoptā kultūra, tās mākslas un ideju bagātība bijusi iedvesmas avots un paraugs ne vienai vien Latvijas radošo cilvēku paaudzei.
Greznojot daudzus no skaistākajiem Latvijas dievnamiem, palīgā ņemta itāļu mākslas bagātībās smelta iedvesma. Mūsu skaistākās pilis Rundāle un Jelgavas pils ir Itālijas dēla un ģēnija Frančesko Rastrelli dāvanas Latvijai, ar kurām mēs lepojamies un glabājam tās kā nacionālo bagātību. Arī jaunākos laikos tādu latviešu mākslinieku kā Ludolfs Liberts, Niklāvs Strunke un daudzu citu radošā biogrāfija ir bijusi saistīta ar Itāliju. Man ir īpašs prieks, ka arī starp Latvijas un Itālijas mākslinieku visjaunākajām paaudzēm turpinās veidoties radošas saites, jo ir noslēgts sadarbības protokols starp Latvijas Mākslas akadēmiju un Florences mākslas institūtu par jauno mākslinieku regulārām vizītēm Itālijā un Latvijā. Praktiski realizēt šo skaisto apņemšanos jaunajiem talantiem palīdzēs sadraudzības pilsētas Rīga un Florence.
Šovakar jāpiemin arī tās radošās dzirkstis, ko Itālija dāsni sniegusi Latvijas izcilākajiem rakstniekiem. Latviešu fantāziju rosinājuši tādi vēsturiski tēli kā Džakomo Kazanova un Kaliostro, kuri gan laikam, braucot uz Latviju, nebija iedomājušies, ka kļūs arī par latviešu literatūras tēliem. Itālija uzlūkota arī vispoētiskākajās noskaņās. Tikai daži vārdi: pirmā latviešu romāna autori brāļi Kaudzītes, kuri 19.gadsimta beigās kājām apceļojot un aprakstot Eiropu, nepiemirsa arī Itāliju, Linards Laicēns, Anšlavs Eglītis, arī mūsu tautas dzejnieks Rainis, kura dzejoļu krājums “Addio bella” ir viņa mīlestības apliecinājums Itālijai.
Tāpat jāpiemin par latviešu kultūras neatņemamu sastāvdaļu kļuvusī operas māksla, un kur gan, ja ne Itālijā, būtu meklējama šīs mākslas būtība. Jaunie latviešu dziedātāji ir mācījušies un turpina stažēties Itālijā, un pietiek, ka starp tiem minam kaut tikai Sonoras Voices vārdu.
Par Latvijas un Itālijas kultūras saitēm būtu iespējams runāt daudzas stundas, lai kaut garāmejot pieminēto visu, kas mūs šai jomā vieno. Tādēļ atgādināšu vēl tikai vienu zīmīgu faktu – Brīvības piemineklī, kas simbolizē mūsu valsts neatkarību, iegūluši no tālās Itālijas vestie akmeņi. A
ugsti godātais prezidenta kungs!
Attiecības starp Latviju un Itāliju bijušas labas un draudzīgas kopš to pirmsākumiem. Itālija bija pirmā valsts, kas laikā, kad Latvija pirmo reizi guva savu neatkarību, atbalstīja jaunās valsts uzņemšanu Tautu Savienībā. Itālija nekad neatzina Latvijas aneksiju un, Latvijai atgūstot neatkarību, bija starp pirmajām, kas no jauna vēra savas vēstniecības durvis Rīgā.
Man ir patiess gandarījums, ka mūsu valstu attiecības veidojas daudzšķautņainas un plašas, ietverot sevī gan bagātīgos kultūras sakarus, gan arī pastāvīgi pieaugošus ekonomiskos kontaktus un daudzas citas sadarbības jomas visdažādākajos līmeņos – starp mūsu valstīm, pilsētām, ļaudīm.
Šajā vēsturiskajā brīdī, kad mūsu valstis pavisam nesen kļuvušas par sabiedrotajām NATO un ir atlikušas tikai dažas dienas līdz brīdim, kad mēs kļūsim par partneriem Eiropas Savienībā, es gribētu no visas sirds pateikties Itālijai par visu to atbalstu, ko Latvija saņēmusi nebūt ne vieglajā ceļā līdz šai dienai. Īstos draugus iepazīst izšķirošos brīžos, un Itālija ir konsekventi apliecinājusi, ka ir draugs, uz kuru var paļauties.
Vēlos uzsaukt šo tostu Jums, prezidenta kungs, un Jums, prezidenta kundze! Par Latvijas un Itālijas ciešāku sadarbību mūsu tautu un nākotnes Eiropas vārdā!