Augsti godātais Deputātu kongresa prezidenta Manuel Marín kungs!
Augsti godātais Senāta prezidenta Javier Rojo kungs!
Augsti godātie senatori un deputātu kungi!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Es vēlētos pateikties Deputātu kongresa prezidenta Manuel Marin kungam par viņa apsveikuma vārdiem. Ar gandarījumu izmantoju šo izdevību savas valsts vizītes laikā Spānijā viesoties Deputātu kongresā un uzrunāt Spānijas parlamenta abu kameru pārstāvjus.
Šī ir pirmā Latvijas prezidenta valsts vizīte Spānijā abu valstu attiecību vēsturē. Mēs to uzlūkojam vienlaikus kā apliecinājumu jaunajam attiecību līmenim, ko sasniegušas mūsu valstis, un apstiprinājumu interesei turpmāk strādāt ciešākā kontaktā, tiekties pēc sadarbības padziļināšanas visos iespējamos līmeņos, tai skaitā starp parlamentāriešiem. Gribētu uzsvērt, ka Latvija piešķir lielu nozīmi kontaktu veidošanai un uzturēšanai starp valstu nacionālajiem parlamentiem. Latvijas parlamentā darbojas Latvijas – Spānijas parlamentu sadarbības grupa 2002. gada aprīlī ir notikusi Saeimas priekšsēdētāja J.Straumes vizīte Spānijā.
2004. gadā Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti. Latvijas ceļš uz atgriešanos savā likumīgajā vietā Eiropas saimē nav bijis ne vienkāršs, ne viegls. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mūsu uzdevums un nepieciešamība bija atjaunot savu valstiskumu, veidot demokrātisku sabiedrību, pāriet uz tirgus ekonomiku, tomēr nevienā mirklī Latvijai neradās šaubas par to, ka tās patiesā vieta ir starp citām Eiropas nācijām, ES un NATO dalībvalstīm. Augstu novērtējam to, ka arī Spānijai nebija šaubu par Latvijas vietu Eiropā, jo tā neatzina Latvijas okupāciju. Būsim vienmēr pateicīgi par atbalstu, ko esam saņēmuši no Spānijas Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesā.
Līdz ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO mūsu dienas kārtībā parādījušies daudzi jautājumi, kas Latvijai un Spānijai ir kopīgi ne tikai divpusēji, bet arī plašākā satvarā. Šī gada martā Spānija īpaši briesmīgā veidā saskārās ar vienu no mūsdienu pasaules smagākajām problēmām, kas diemžēl jau iepriekš nebija bijusi sveša. Starptautiskā terorisma barbarismam un nihilismam pret cilvēka dzīvību ir iespējama tikai viena atbilde – sabiedroto solidaritāte un kopīgs darbs šīs parādības pilnīgai iznīdēšanai. Lai īstenotu šo mērķi un rastu atbilstošus cīņas līdzekļus, Latvija atbalsta ciešāku sadarbību terorisma apkarošanā Eiropas Savienības un globālā līmenī.
Mūsu kopējā Eiropas projekta ietvaros ir pabeigs pirmais uzdevums, pie kura kopīgi strādājusi visa paplašinātā Eiropas Savienība – ir panākta vienošanās par Konstitucionālo līgumu. Līdz ar tā parakstīšanu Romā, 29. novembrī būs noslēdzies pēdējo trīs gadu darbs, kura rezultāti noteiks paplašinātās Eiropas Savienības darbību nākotnē. Latvija cer, ka Konstitucionālā līguma ratifikācija ES dalībvalstīs būs sekmīga un tas stāsies spēkā 2006. gada 1. novembrī, tādējādi dodot Eiropas Savienībai iespēju kļūt daudz efektīvākai un palielināt savu lomu pasaulē. Spānijas referendums par konstitucionālo līgumu nākamgad, 20. februārī būs pirmais solis šajā virzienā. E
iropas Savienības valstu kopīgs darbs un vienotība būs būtiski nepieciešami arī turpmāk, lai veiksmīgi sasniegtu jau tuvākajā laikā stādāmos mērķus ārpolitikā, iekšlietu un tieslietu jautājumos, Lisabonas mērķu īstenošanā.
Šobrīd, kad starp Eiropas partneriem turpina risināties ārkārtīgi svarīgā diskusija par finanšu ietvaru 2007. - 2013. gadam, es vēlētos uzvērt divas lietas, kas ir īpaši jāpatur prātā visu diskusijas laiku - solidaritāte kā viens no ES pamatprincipiem un patiesa apņemšanās realizēt ES izvirzītās prioritātes. Visai ES attīstībai ir nozīmīgas ES kohēzijas politika, Lisabonas statēģijas īstenošana katrā dalībvalstī un ES kopumā, ES ārējās robežas kontrole, ES kaimiņu politika. Tikai tad, ja paplašinātajā ES izdosies izveidot kopības un patiesas solidaritātes sajūtu, tā spēs realizēt savus nodomus kopienas stiprināšanā un ES konkurētspējas un lomas pasaulē palielināšanā.
Kopīgam darbam vienota Eiropas Savienība ir spējīga stādīt mērķus ne tikai sev pašai, bet arī plašākā satvarā, domājot par visas Eiropas attīstību. Kādas būs nākotnes attiecības starp ES un tās kaimiņvalstīm? – šīs ir stratēģiski nozīmīgas un politiski jūtīgas debates, kuras nedrīkst vienkāršot līdz jautājumam par dalību ES vai nē. Attiecībās ar kaimiņvalstīm ir jākļūst par ilgtermiņa politiku, kuras pamatā ir liekama Rietumeiropas jau 50 gadus ilgā pieredze par iekļaujošas politikas pozitīvajiem rezultātiem. Ja mēs vēlamies kaimiņos demokrātiskas un ekonomiski attīstības valstis – un tā tas noteikti ir – mūsu uzdevums ir sniegt tām visu iespējamo atbalstu. Abām mūsu valstīm ir gan pieredze, kurā dalīties, gan laba izpratne par procesiem, kas norit kaimiņu valstīs, gan arī griba palīdzēt un būt aktīviem ES politikas īstenotājiem un veidotājiem šai jomā.
Es vēlētos pateikties par šo iespēju uzrunāt Spānijas parlamenta pārstāvjus un izteikt savu pārliecību, ka mūsu valstu attiecības arī turpmāk attīstīsies draudzīgas un konstruktīvas sadarbības gaisotnē, veiksmīgi sastrādājoties gan divpusēji, gan arī kopīgā Eiropas satvarā.