Godājamie viesi, godājamie bibliotēku darbinieki!
Man ir liels prieks atkal būt šajās jaukajās bibliotēkas telpās un vēl lielāks prieks būt šeit svinīgā pasākumā, kas vainago liela darba cēliena noslēgumu. Šo varētu nosaukt par divu valstu bibliotēku un divu valstu vēstniecību spilgtu sadarbības apliecinājumu.
Man bija tas gods pirms pusotra gada manas pirmās darba vizītes laikā atklāt izstādi Latvija un Lietuva starp diviem kariem, un tagad man ir liels prieks redzēt šī nozīmīgā projekta pārtapšanu jaunā kvalitātē – kompaktdiskā, kas atbilst jaunā, steidzošā, tehnoloģiskā gadsimta prasībām.
Tik apjomīgs materiāls par divu kaimiņvalstu un brāļu tautu vēsturi tiek apkopots pirmo reizi. Jo vairāk priecē tas, ka ieguldītais darbs un savāktie materiāli pēc izstādes slēgšanas neatgriezās bibliotēku plauktos, bet pārtapa jaunā veidolā – turpmāk visiem pieejamā un izmantojamā studijās un darbos.
Latviešiem un lietuviešiem vēstures gaitās bija lemts iet gan līdzīgus, gan atšķirīgus ceļus. Vienmēr bija cilvēki abām tautām, kuri kalpoja ne tikai savai, bet arī brālīgajai baltu tautai, tā sargādami baltu vienotības ideālu. Jau XIX gadsimtā, pirmās atmodas laikā, latviešu inteliģence, lolodama sapņus par nacionālās kultūras atdzimšanu un skatīdamās savā nākotnē, neaizmirsa arī to, ka pagātnē latvieši un lietuvieši bija viena tauta. Daudzu latviešu kultūras darbinieku apziņā kopš jaunlatviešu laikiem Lietuva kļuva par valsts un varonīgas tautas ideālu.
Mūs, Latviju un Lietuvu, Eiropa un pasaule novērtēs pēc mūsu spējas sadarboties un saprasties vienotā Baltijas jūras reģiona telpā. Šis ideāls par vienotu Baltijas jūras reģionu vieno gan pagātni, gan nākotni un atgādina, ka tagadnē mums katram ir jāveido kā savas Latvijas, savas Lietuvas, tā ari savas Baltijas vīzija.
Apsveicama ir divu valstu nacionālo bibliotēku sadarbība, ko mērķtiecīgi vada abu bibliotēku direktori Vladas Bulovas un Andris Vilks. Šī sadarbība nav tikai rakstīta uz papīra, bet reāli strādā – tās ir regulāras izstāžu apmaiņas, dalīšanās informācijā un drukas materiālos, un tā ir sadarbības augstākā forma – kopīgu projektu radīšana un realizācija. Latvija Bulova kunga ieguldījumu tik augsti novērtē, ka tā ir nolēmusi viņam piešķirt mūsu valsts visaugstāko apbalvojumu: Triju Zvaigžņu ordeni.
Apsveicama ir arī mūsu divu vēstniecību un vēstnieku – bijušā vēstnieka Ata Sjanīta, vēstnieces Mairas Moras un Petra Vaitekūna sadarbība, kuri saprotot projekta nozīmību, veica ilglaicīgas investīcijas, atlicinot vai pietaupot līdzekļus no kādām citām vajadzībām.
Esmu pārliecināta, ka šis jaunais kompaktdisks neiegulsies bibliotēku, skolu un augstskolu plauktos. Tam jābūt pieejamam visās Lietuvas un Latvijas augstskolās, pētnieciskos institūtos, bibliotēkās, un turpinot Latvijas vēstniecības iniciēto “Lietuviešu – latviešu vārdnīcas” tradīciju, šiem kompaktdiskiem būtu jāaizceļo arī uz visām skolām, īpaši mūsu valstu pierobežā. Esmu pārliecināta, ka šis darbs būs jaunu, padziļinātu Lietuvas un Latvijas vēstures studiju iedvesmas avots.
Nobeigumā es vēlos pieskarties vēl vienam nozīmīgajam datumam. Šogad Latvijas galvaspilsēta svinēs savu 800.gadadienu. Apmeklējot Viļņu, es jūtos patiesi gandarīta, ka šajās dienās Mažvida bibliotēkā ir skatāma Leona Brieža fotoizstāde "Rīga. Rīgas jūgends", kas parāda kultūras, arhitektūras un vēsturiskajām tradīcijām bagāto Rīgu. Es aicinu klātesošos un visus Viļņas iedzīvotājus apmeklēt šo izstādi, kā arī šogad vismaz vienu reizi apmeklēt Rīgu, lai kopā svinētu šos svētkus.