Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi!
No industrializācijas ēras mēs esam pārgājuši uz informācijas ēru, kad informācijas pieejamība ir kļuvusi par vienu no demokrātijas galvenajiem balstiem. Modernā pasaule virzās uz informācijas sabiedrību - tādu, kurā informācija visiem ir pieejama un pašsaprotama. Informācijai ir vara un spēks. Totalitārā iekārtā informācija tiek rūpīgi kontrolēta un slēpta, un tur tā apgrozās tikai starp priviliģētām aprindām. Demokrātija toties nodrošina informācijas atklātību un brīva pieejamību visplašākai publikai. Brīvā sabiedrībā tikai informēts pilsonis ir spējīgs pieņemt adekvāti pamatotus lēmumus.
Informācijas sabiedrība balstās uz informācijas tehnoloģijas attīstību, un informātika biznesa laukā ir kļuvusi par nepieciešamu darbarīku. Vairs nav iespējams efektīvi strādāt bez datora un sakaru tīkla: internets un elektroniskais bizness ir kļuvis par katras firmas izdzīvošanas nepieciešamību. Zinības un informācija šodien jau nosaka firmas vērtību vairāk nekā tās ēkas vai fiziskās iekārtas.
Mūsdienu ekonomikā Latvijā visām Baltijas valstīm ir jābūt konkurētspējīgām gan Eiropas Savienībā, gan globālā mērogā. Nedrīkstam pieļaut, ka mūsu valstis kļūst tikai par lēta darbaspēka avotu un patērētāju sabiedrību, uz kurām lielās attīstītās valstis novada savas zemākās kvalitātes preces ar notecējušiem datumiem. To mēs nepanāksim nekad ar tradicionālajiem šī reģiona dzīves veida ienākumiem, kādi tie bijuši līdz šim. To nepanāksim tikai ar viensētu lauksaimniecību, ar zvejniecību vai neapstrādātu kokmateriālu eksportu. Nākotnē mums jāatrod ir jaunas nišas - tādas, kas šodien pasaulē ir vajadzīgas, un, par laimi, tādu ir daudz, un noteikti tādas radīsies vēl vairāk laika gaitā. Mums atliek tikai atrast tālredzīgus un atjautīgus ļaudis, kas spētu laikus šādas nišas saskatīt un izmantot. Mums ir arī jāizveido tālredzīga valdības politika, kas šos pionierus atbalstītu ar mērķtiecīgu rīcību un investīcijām, lai ar kopējiem spēkiem varētu panākt eksporta un ekonomikas augšupeju valstī.
Mūsu dienās katras nācijas ekonomiskais īpatsvars pasaulē arvien vairāk kļūst atkarīgs no tā, kā tā spēj organizēt un sekmēt zināšanas, izmantot modernās tehnoloģijas un attīstīt savu intelektuālo potenciālu, nodrošināt tam labvēlīgus apstākļus. Tā veidojas burvju loks, kurā informācijas tehnoloģijas kāpina labklājību, bet tajā pašā laikā ir nepieciešams zināms labklājības līmenis, lai informācijas sabiedrība varētu attīstīties.
Atcerēsimies, ka informācijas sabiedrībā ir devēji un ņēmēji, ir pircēji, ražotāji, un ir tirgotāji. Svarīgi ir nepalikt tikai patērētāju lomās, bet gan aktīvi piedalīties visās fāzēs, kas nozīmē piedalīties pie informācijas produkta un pakalpojumu ražošanas un sniegšanas. Ekonomisti paredz, ka pasaules IT pakalpojumu tirgus 2003.gadā jau sasniegs 472 miljardu dolāru apjomu, un šajā tirgū nav iemesla, kamdēļ Baltijas valstis nevarētu iekarot sev pienācīgu daļu. Tamdēļ jo īpaši svarīgs ir jūsu konferences temats - informācijas tehnoloģija un telekomunikācijas, kuru straujās attīstības rezultātā ir sākusies interneta un e-komunikācijas ugunīgā izplatīšanās pasaulē, savukārt, radot milzīgu pieprasījumu pēc speciālistiem, produktiem un pakalpojumiem šajā jomā. Nav ne mazāko šaubu, ka visi ieguldījumi šai nozarē nākotnē nesīs daudzkārtīgus augļus.
Kvalificēta darbaspēka deficīts IT&T jomā pasaulē pieaug dramatiskos tempos un pēc speciālistu vērtējumiem profesionāļu trūkums Eiropā pieaugs līdz 2002.gadam 19% apmērā, tātad tikai nākamo divu gadu laikā. Prognozē, ka Latvijā attīstot šo nozari samērā neilgā laikā būtu iespējams izveidot uz eksportu vērstu industriju ar 40 000 darbavietām, kas ienestu pie miljarda dolāru gadā un dotu valsts budžetam pie 100 miljoniem latu. Līdzīgi skaitļi ir attiecināmi arī uz Igauniju un Lietuvu. Lai to sasniegtu, ir nepieciešamas pastiprinātas speciālistu izglītošanās iespējas, arī IT industrijas un universitāšu līdzdalība, kā arī valdības aktīvs atbalsts.
Baltijā pastāv visi nepieciešamie priekšnoteikumi IT&T industrijas straujai attīstībai - mēs nesākam no nulles. Šogad aprit 40 gadu jubileja pirmajam Latvijā saliktajam datoram LM3, ko montēja VEF rūpnīcā un skaņoja Zinātņu akadēmijā. Tagad mums jau ir vairākas augsti kvalificētas firmas, kas ieguvušas reputāciju kā uzticami partneri vadošām rietumu firmām, saņēmuši balvas, US2 sertifikātus un kas ražo augstas kvalitātes programmproduktus, jau tagad nodrošinot pozitīvu eksporta bilanci.
Mums ir augstskolas, kas sagatavo speciālistus līdz augstākiem kvalifikācijas līmeņiem, ir tūkstošiem studentu, no kuriem vairāki ir guvuši spīdošus panākumus dažādās zinību olimpiādēs, un arī vidusskolas neatpaliek. Latvijas izglītības informatizācijas pamata mērķis, lai katrā skolā būtu dators, jau tagad ir sasniegts: katrā rajonā ir izveidots vismaz viens pastāvīgs interneta pieslēgums, ir apmācīti jau tūkstošiem skolotāju. Ir jāturpina skolu apgādāšana ar modernāko datoru tehniku, jāpalielina telekomunikāciju tīklu pieslēgumi, svarīga ir interneta tālmācību programmu attīstība, kas ir viens no šīs konferences tematiem.
Informācijas sabiedrības priekšnoteikums ir vienots sakaru tīkls, kas ir pieejams ikkatram, sākot no zemnieka attālā vientuļā lauku mājā līdz skolēnam pagastskolā un zinātniekam laboratorijā. Interneta straujāku izplatīšanos un izmantošanu Baltijā tāpat kā citur Eiropā pašlaik vēl bremzē pārāk augstie telekomunikāciju tarifi, jo ir jāmaksā par katru savienojuma minūti. Ir tamdēļ jāatrod risinājumi, kas samazinātu interneta pieejas maksu, kā arī palielinātu sakaru jaudu. Informācijas tīklu struktūra, protams, nav lineāra kā zāles stiebrs, bet gan daudzdimensionāla kā kupls daudzžuburains koks, pa kuru informācijas un zināšanu plūsmas tiek pastiprinātas un daudzkāršotas. Tamdēļ daudz jo daudz lielāku efektu panāksim, strādājot kopējiem mērķiem visās trīs Baltijas valstīs kopā, nevis katrai atsevišķi. Man tiešām prieks, ka šī konference notiek Baltijas mērogā, un es novēlu Jums sekmīgu informācijas apmaiņu, lai kopējiem spēkiem šai gadsimta sākumā visas trīs mūsu valstis taptu kopā par informācijas sabiedrību šī vārda pilnajā nozīmē.