Augsti godātais Prezidenta kungs!
Cienītā Prezidenta kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks un gods šajās dienās uzturēties Valsts vizītē jūsu skaistajā un viesmīlīgajā zemē, ar kuru Latviju vieno senas draudzības saites. Īpaši priecājos par atkalredzēšanos ar Jums, prezidenta kungs, ar gandarījumu atminoties Jūsu un kundzes vizīti Latvijā pagājušajā gadā. Jau otro reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Itālijā viesojas Latvijas valsts pirmā persona, un tas patiesi apliecina Latvijas un Itālijas savstarpējo attiecību briedumu, iezīmējot jaunas iespējas mūsu sadarbībā.
Kopš mūsu iepriekšējās tikšanās Latviju skārušas būtiskas pārmaiņas. Latvija ir atgriezusies Eiropas valstu saimē, no kuras ilgus gadu desmitus bijām šķirti ne pēc savas brīvas gribas. Ar gandarījumu runāju par to, ka Latvija īstenojusi savus 90-to gadu sākumā izvirzītos ārpolitiskos mērķus, un kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Nebūt ne vieglajā ceļā uz iestāšanos šajās svarīgajās organizācijās vienmēr jutām Itālijas pastāvīgu atbalstu. Sirsnīgi pateicos Itālijai par sniegto atbalstu Latvijai.
Itālija bijusi uzticams Latvijas draugs un sabiedrotais starptautiskajā arēnā, atbalstot latviešu tautas pašnoteikšanās centienus arī pagājušā gadsimta 20-tajos gados. Tad Itālija kļuva par pirmo valsti, kas atbalstīja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā. Ar savu piemēru Itālija aicināja arī pārējos Pirmā pasaules kara uzvarētājus darīt to pašu. Itālija, pēc ilgas cīņas beigusi savas nacionālās valsts izveidi, labi saprata latviešu tautas vēlmi dzīvot un uzplaukt savā, neatkarīgā valstī. Itālija turpināja būt mūsu sabiedrotais arī pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas 1940.gadā, neatzīstot Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienības sastāvā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Itālija bija viena no pirmajām valstīm, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju un atsāka savas vēstniecības darbību Rīgā.
Līdzās kopīgai izpratnei par tautu tiesībām uz pašnoteikšanos, mūs vieno arī ilgstošas tirdzniecības un kultūras saites. Mūsu tagadējo valstu teritorijās senatnē dzīvojošie ļaudis nevarēja tik brīvi un ātri sazināties, kā to darām mēs. Tomēr, arī tolaik uzņēmīgi tirgotāji pārvarēja attālumus un veicināja tirdzniecības attīstību. Par to izteiksmīgi liecina Latvijas teritorijā atrastās Romas imperatoru kaltās monētas un līdz pat Vidusjūrai nonākušais Baltijas jūras dzintars. Latvijas kristianizācijas laikā no Modenas nosūtītais bīskaps piešķīra Rīgai pilsētas tiesības un viens no pirmajiem uzrunāja ticīgos latviski. Par spēcīgu latviešu eiropeiskās identitātes radīšanas sastāvdaļu kļuva renesanses cildināto vērtību izplatīšanās. Par itāļu kultūras un mākslas vērtībām zina katrs mūsu zemes iemītnieks. Latvijā ikviens lepojas ar Latvijas pilīm, baznīcām un pieminekļiem, un tajos jūtama itāļu arhitektūras un mākslas klātbūtne. Latviešu glezniecība nebūtu pilnīga bez Itālijas ainavu radītās iedvesmas. Mūsu literatūra un opera balstās uz itāļu gadsimtiem ilgās filozofijas un muzicēšanas tradīcijām.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Tagad Latvija ir atgriezusies Eiropā. Esam vienmēr jutušies kā Eiropas sastāvdaļa, un Itālija kā viens no Eiropas civilizācijas šūpuļiem ir būtisks eiropeiskās mentalitātes veicinātājs manā zemē. Kā sabiedrotie un partneri tagad varam kopā stāties pretī izaicinājumiem, kurus rada situācija pasaulē un mūsu kopīgais Eiropas projekts.
Kad mēs visi paplašinātās Eiropas Savienības līderi tikāmies pagājuša gada oktobrī Romā un parakstījām Eiropas konstitucionālo līgumu, jutāmies pacilāti un atbildīgi par šo vēsturisko notikumu. Mēs cerējām, ka tā ir atbilde. Tagad redzam, ka atbildes nav, tā jāturpina meklēt kopīgiem spēkiem. Ar patiesu gandarījumu vērtēju mūsu abu valstu paveikto, ratificējot Eiropas konstitūciju. Es ticu, ka arī Francijas un Nīderlandes pilsoņu “nē” Konstitūcijai nav noraidījums tādām Eiropas vērtībām kā plurālisms, taisnīgums, solidaritāte, nediskriminācija un dzimumu līdztiesība. Es ticu, ka Eiropas pilsoņi vēlas vienotu un efektīvāk funkcionējošu Eiropu. Negatīvas attieksmes paušana drīzāk bija lēnas ekonomiskās izaugsmes, globālas savstarpējās atkarības pieauguma un komunikācijas trūkuma sekas. Šodien visi atrodamies izaicinājuma priekšā, un Briseles birokrātijas gaiteņos veidotās politikas Eiropas līderiem jāskaidro un jāpadara tuvākas Eiropas pilsoņiem.
Domājot par mūsu kopīgo nākotni, jāuzsver nepieciešamība veicināt ekonomikas augšupeju, mazināt bezdarbu un izlīdzināt dzīves līmeņa atšķirības Eiropas Savienībā. Centienos sasniegt šo mērķi mēs nedrīkstam aizmirst Eiropas Savienības veidošanas pamatā esošo solidaritātes principu. Tikai tad, kad paplašinātajā Eiropā mums izdosies panākt patiesu kopības un solidaritātes sajūtu, mēs būsim spējīgi īstenot visai Eiropas Savienības attīstībai nozīmīgus uzdevumus, tādus kā Lisabonas stratēģija, Eiropas kaimiņu politika, ārējās robežas kontrole. Tikai vienota Eiropa spēs palielināt Eiropas Savienības ietekmi starptautiskajā politikā un īstenot tās ambīcijas pasaules ekonomikā.
Mūsdienu aizvien ciešāk integrētajā pasaulē mēs nevaram ignorēt draudus, ko starptautiskās sabiedrības mieram un drošībai rada terorisms. Es augsti vērtēju Latvijas un Itālijas militāro un civilo spēku piedalīšanos starptautiskā miera nodrošināšanā, neskatoties uz traģēdijām, ko šāda piedalīšanās dažkārt nesusi. Mūsu karavīru pašaizliedzība ir apliecinājums tam, ka esam gatavi aizstāvēt demokrātijas, pašnoteikšanās un cilvēka brīvas izvēles tiesības ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Cīņai pret terorismu ir nepieciešami efektīvi pretlīdzekļi, tāpēc ar cerību skatos NATO un Eiropas drošības un aizsardzības politikas attīstības virzienā.
21.gadsimts ir atnācis ar daudziem globāliem pārbaudījumiem. Pasaules sabiedrība ir lielu izaicinājumu priekšā. Būdama ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtne ANO reformu jautājumos, es gribētu uzsvērti aicināt visu pasaules valstu vadītājus apzināties, ka bez viņu politiskās gribas un aktīvas piedalīšanās šī gada septembrī ANO dalībvalstis nespēs vienoties par tām drosmīgajām reformām, kuras ir ierosinājuši gan ANO ģenerālsekretārs, gan vairākas augsta līmeņa darba grupas. Es augsti vērtēju Itālijas ieguldījumu šajos procesos.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Esmu gandarīta, ka Latvijas un Itālijas attiecības attīstās sirsnīgā un savstarpēji atbalstošā gaisotnē. Es augsti novērtēju regulāro politisko dialogu mūsu valstu starpā un Latvijas un Itālijas ekonomisko un kultūras attiecību dinamiku.
Kā apliecinājumu Latvijas sabiedrībā pieaugošajai interesei par Itāliju vērtēju šogad pirmo gadu Latvijas Kultūras akadēmijā uzsākto Latvijas un Itālijas kultūras sakaru studiju programmu. Tā veicinās studentu apmaiņu un itāļu valodas apmācību. Turpmāk arī Latvijas Mākslas akadēmijas un Florences mākslas institūta studentiem būs iespējas regulāri apmeklēt Latviju un Itāliju, pateicoties noslēgtajam sadarbības līgumam. Man ir liels prieks, ka šīs vizītes laikā būšu klāt jaunas itāļu-latviešu valodas vārdnīcas prezentācijā. Studentiem, uzņēmējiem un tūristiem vārdnīca noteikti palīdzēs veidot savstarpēju izpratni un veicinās komunikāciju.
Priecājos par Latvijas radošo profesiju pārstāvju aizvien aktīvāku sevis parādīšanu Itālijas publikai. Jau par tradīciju kļuvusi došanās uz Venēcijas biennāli, un šogad Latvija ir plaši un daudzveidīgi pārstāvēta. Mūsu mākslinieki piedalās biennāles oficiālajā daļā ar projektu “Tumsas spuldze” un paralēlajā ekspozīcijā ar projektu “Rozā māja”. Viņi prezentēs savus mākslas darbus arī neatkarīgi. Latvijai ir senas kordziedāšanas tradīcijas un es priecājos, ka itāļu publika ir iemīļojusi mūsu dziesmas. Latvijas kori regulāri piedalās un gūst panākumus Itālijas pilsētās notiekošajos festivālos un Itālijas koru mūzikas cienītāji noteikti atcerēsies mūsu kolektīva “Kamēr” nesenos panākumus 16. Eiropas koru konkursā, kas notika Itālijas pilsētā Gorīcijā. Pēdējos gados Latvija aktīvi piedalījusies arī dažādos Itālijas filmu festivālos, ļaujot itāļu publikai iepazīt Latvijas mūsdienu kinomākslu. Itāļi jau atpazīst režisori Lailu Pakalniņu. Tāpat iespējams, ka itāļu lasītājam būs pazīstams Māras Zālītes vārds, kuras eseja “Nepabeigtās domas” tika prezentēta Romā notikušajā pasākumā “Jaunās Eiropas rakstnieki” un kas tulkota itāliski.
Man ir patiess gandarījums, ka Latvijas un Itālijas sadarbība tik strauji attīstās, ka atrodam kopīgo mūsu dažādībā. Mūsu ekonomiskajai sadarbībai joprojām ir milzīgs potenciāls. Lai intensificētu mūsu biznesa sakarus, šodien mani pavada Latvijas uzņēmēju delegācija. Es aicinu mūs visus izmantot iespējas, ko sniedz paplašinātā Eiropas Savienība. Vairāk ceļosim, tuvāk iepazīsim viens otru, veidosim ciešākus kontaktus starp mūsu valstu uzņēmējiem.
Sirsnīgi pateicos Jums, prezidenta kungs, un visai Itālijas tautai par izrādīto godu un viesmīlību. Uzsaucu šo tostu Jums, prezidenta kungs, un Jums, prezidenta kundze, par Latvijas un Itālijas draudzību, uzplaukumu un ciešāku sadarbību nākotnes Eiropas vārdā!