Augsti godātais Prof. Dr. Ranges kungs,
Godātie institūta pārstāvji,
Dāmas un kungi,
Esmu patiesi gandarīta šodien kā Latvijas valsts prezidente apmeklēt Greifsvaldes universitātes (Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald) Baltistikas institūtu, kurš ir viens no retajiem baltiešu pētniecības centriem ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Es augsti novērtēju ilggadējo sadarbību baltistikas studiju jomā kas šim institūtam izveidojusies ar Latvijas universitāti un novēlu lai nākotnē šī sadarbība turpinātos un paplašinātos. Bet man ir arī īpašs personīgs prieks apciemot institūtu, ar kura vadītājiem man jau sen kā zinātniecei un pētniecei ir bijusi auglīga sadarbība: gan savulaik ar Institūta iepriekšējo direktoru Prof. Dr. Rainer Eckert, gan vēlāk ar Jums, godātais Prof. Dr. Range.
Die Ostsee-raum-Forschung, die an der Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald einen besonderen interdisciplinären Schwerpunkt hat, verlangt eine Ausweitung der Baltistik mit Blick auf die benachbarten Völker. Ich freue mich zu sehen das in der Arbeit des Instituts dem politischen, ökonomischen, sozialen und konfessionellen Kontext, in dem die baltischen Sprachen und Literaturen stehen, zunehmende Bedeutung beigemessen wird. Ich bin ganz der meinung Herrn Prof. Ranges, das der multikulturelle Dialog zwischen Deutschland und den baltischen Völkern die Basis und den Rahmen ihrer wirtschaftlichen Beziehungen bildet. Darum ist auch eine moderne Länderkunde so wichtig.
Baltijas jūras reģiona valstis saista kopīga vēsture, ciešas kultūras un ekonomiskās saites un arī kopīga nākotne. Šobrīd Baltijas jūras reģiona valstis un visa Eiropa atrodas nozīmīgu notikumu priekšā. Līdz ar jaunu dalībvalstu iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO, pieaugs ne tikai Baltijas jūras reģiona ekonomiskais potenciāls, bet arī Eiropas drošība.
Pēdējos gados Baltijas jūras reģions ir bijis viens no visdinamiskākajiem Eiropā. Reformas un skaidra eiropeiska virzība Baltijas valstīs un Polijā ir nodrošinājusi strauju ekonomisko pieaugumu, pieaugošu labklājības līmeni un ticību nākotnei. Mūsu valstis ir veikušas sekmīgas reformas pateicoties ES valstu atbalstam un to pieredzei. Tās ir guvušas ievērojamus sasniegumus ekonomikas liberalizācijā, jaunu tehnoloģiju ieviešanā, IT sektora un banku attīstībā.
Līdz ar ES paplašināšanos, mūsu valstu kopīgais mērķis ir panākt šī reģiona tālāku uzplaukumu. Latvija cerīgi raugās uz Baltijas jūras reģiona turpmāku ekonomisko izaugsmi. Izaugsmes priekšnoteikumi ir ne tikai jauno dalībvalstu tālāka attīstība, bet arī esošo ES dalībvalstu politiskā griba izpildīt apņemšanos Eiropas Savienībai 10 gadu laikā kļūt par straujākās izaugsmes kopienu pasaulē.
Mēs esam nobažījušies, Eiropas Komisijas informāciju lasot, ka ir sarežģījumi t.s. Lisabonas stratēģijas izpildē: ekonomikas liberalizācijā, uzņēmējdarbības šķēršļu likvidēšanā, informācijas sabiedrības izveidē, izglītības sistēmu reformā. Ļoti ceram, ka dalībvalstīs tomēr būs pietiekoša politiska griba, lai īstenotu nepieciešamās reformas.
Pamatīgu grūdienu attīstībai Baltijas jūras reģionā dos ES strukturālā palīdzība. Pie nozarēm kuras Latvijai ir ļoti svarīgas tālākai valsts attīstībai pieder infrastruktūras uzlabošana, vides aizsardzība un lauku attīstība.
Dāmas un kungi,
Pēc vēsturiskās Vācijas apvienošanās, pēc tik pat vēsturiskās gaidāmās Polijas un Baltijas valstu iestāšanās ES un NATO, šo organizāciju smaguma centri būtiski pavirzās uz austrumiem, iegūstot arī jaunus kaimiņus un jaunas robežas.
Neviens no mums nevēlas, lai ES un NATO valstu jaunās austrumu robežas kļūtu par jaunu mūri un sadales līniju. Tieši otrādi, mēs vēlamies, lai pēc iespējas attīstītos auglīga sadarbība gan ar Krieviju, gan ar Baltkrieviju un Ukrainu. Mūsu visu interesēs ir, lai mūsu austrumu kaimiņi būtu bagātas, stabilas un demokrātiskas valstis.
Baltijas valstu un Polijas austrumu robežām kļūstot par Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu, palielināsies atbildība par efektīvu robežkontroli. Mūsu valstīm būs jānodrošina pietiekamu robežas caurlaidību, vienlaikus radot barjeru nelegālai cilvēku un preču plūsmai. Mūsu robežvalstu piederība ES radīs stimulu tuvākai sadarbībai ar Krieviju, kā arī pozitīvi ietekmēs iesāktās reformas Ukrainā un ceram ka veicinās demokratizācijas procesus Baltkrievijā.
Īpaša uzmanība būs jāpievērš Kaļiņingradai, kura visciešāk no Krievijas reģioniem iekļaujas Baltijas jūras reģionā. Tās tālākai integrācijai reģionālajā sadarbībā ir liels nākotnes potenciāls, taču šādas integrācijas tempi un apjomi būs lielā mērā atkarīgi no Krievijas vadības politiskās gribas.
Šīsdienas diskusijās par Baltijas jūras reģiona nākotni, ir vesela rinda tēmu kas būtu pelnījušas mūsu uzmanību. To starpā:
- Reģiona tālāka ekonomiskā attīstība un labklājība;
- Iespējamu draudu novēršana: gan terorisms, gan organizētā noziedzība, nelikumīgā cilvēku un preču plūsma, vides katastrofas, u.c.
- Tiešu decentralizētu kontaktu izveide: starp izglītības iestādēm, starp NVO, starp pašvaldībām, u.c;
- Savstarpēja iepazīšanās: tūrisma projekti, kultūras un sporta pasākumi, u.c.
Dāmas un kungi,
Ļoti priecājos par šo reto izdevību un ceru, ka tālākā diskusija sniegs radošas idejas konkrētas sadarbības iespējām mūsu starpā.