Augsti godātais prezidenta kungs,
Ekselences,
Dāmas un kungi!
Mēs esam šeit pulcējušies no tālām Eiropas malām, no nesen vēl sniegotiem Baltijas jūras krastiem un no saulainās Vidusjūras salām. Mēs esam sanākuši kopā šeit, Atēnās, demokrātijas dzimšanas vietā, šajā vietā, kur kārts ir Eiropas filozofijas, Eiropas gudrības un Eiropas vērtību šūpulis. Mēs, latvieši, esam šeit nākuši garu un smagu ceļu, cauri vēstures līkločiem, cauri likteņa sitieniem un pārbaudījumiem, un mēs šeit izsakām savu vēlmi un gatavību pievienoties Eiropas Savienībai - tādai savienībai, kas mūs nav paņēmusi ar varu, ar viltu un ar brutālu spēku, bet tādai savienībai, kurā mēs nākam no savas brīvas gribas, paši pēc savas brīvas izvēles. Mēs vēlamies pievienoties šai brīvo, pārtikušo valstu saimei tamdēļ, ka tā ir bijusi sekmīga, tamdēļ, ka tā ir sevi pierādījusi. Mēs vēlētos pievienoties tām vērtībām, uz kā viņa pastāv, ko viņa pārstāv, mēs ticam tām pašām vērtībām, kas ir: cilvēka dzīvības vērtība, cilvēka tiesības, likuma vara. Mēs stāvam nākotnes priekšā šeit 25 valstis kopā, un mēs nākam ar dažādu mantojumu – katrs ar savu valodu, ar savu identitāti, ar savām parašām, ar savu seju, un katrs mēs gribētu to arī nākotnē paturēt. Bet mēs nākam arī ar šo gribu darboties un strādāt kopā, jo mēs saprotam tos pamatus un tās vērtības, ko visi mēs turam, dārgas, ko visi mēs esam gatavi aizstāvēt, par kurām visi mēs esam gatavi strādāt.
Eiropas vēsturē ne tikai latviešiem ir bijušas smagas un tumšas lapas. Nav tāda tauta Eiropā, kam arī nebūtu kas smags, ko labāk gribētos atstāt pagātnē un aizmirstībā. Mums tagad priekšā stāv nākotne – nākotne, ko mēs visi veidosim kopā, kur tāpat mums būs jāsastopas ar briesmām, ar draudiem, ar izaicinājumiem, ar nesaskaņām. Tā ir daļa no dzīves. Un mums visiem kopā, stājoties tam pretī, noteikti būs vieglāk nonākt pie risinājuma un pie atbildēm. Mēs, latvieši, priecājamies būt šajā saimē. Mēs ticam Eiropai, mēs ticam Eiropas nākotnei!