Vaira Vīķe-Freiberga

Godājamais prezidenta kungs,

Cienījamie deputāti,

Novērotāji un viesi,

 

Es gribētu pateikties priekšsēdētāja kungam par siltajiem ievadvārdiem un par ielūgumu Jūs uzrunāt. It īpaši priecājos par iespēju to darīt savā dzimtajā valodā, kas drīz kļūs par vienu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un kurā teikšu savas runas pirmo daļu. Šī ir pirmā reize, kad Latvijas valsts vadītājs uzrunā Eiropas parlamentu. Iespēju dalīties ar jums domās par mūsu kontinenta nākotni šajā nozīmīgajā un vēsturiskajā brīdī es uzskatu par lielu pagodinājumu Latvijai. Es to uztveru, kā atzinību visas Latvijas tautai par tās sasniegumiem kopš valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Paldies arī visiem deputātiem par pārliecinošo balsojumu, atbalstot Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībā. Tas bija nozīmīgs solis ceļā uz ilgi gaidīto Eiropas apvienošanos.

 

Pārliecinošs bija arī Latvijas “jā” Eiropas Savienībai, ar 67 % “par”. Šis balsojums 20. septembrī bija noslēdzošais 10 jauno Eiropas Savienības dalībvalstu saimē. Tā sekmīgais iznākums nozīmē, ka varam turpināt kopā darboties, lai pārvarētu 2. pasaules kara izraisīto Eiropas sašķeltību. Latvijas tautai tā bija īpaša diena, milzīga atbildības sajūta pašiem par savu nākotni, pienākuma sajūta pret saviem kaimiņiem, atbilde visām Eiropas Savienības valstīm, kas Kopenhāgenā mums – 10 jaunajām dalībvalstīm – teica: veidosim Eiropas nākotni kopā. Jeb kā teica Dānijas premjerministrs Anders Fogh Rasmussen, “Ir dzimusi jauna Eiropa ”.

 

Latvija bija, ir un būs Eiropas valsts – kulturāli, vēsturiski un ģeogrāfiski. Mēs dzīvojam un strādājam vadoties pēc tām pašām vērtībām, kas valda mūsu rietumu kaimiņvalstīs – demokrātija, vārda brīvība, likuma vara, cieņa pret cilvēku. Mūs vieno attieksme pret dzīvi, apkārtējo dabu, sociālajiem jautājumiem. Tādēļ Latvijas tuvākie sabiedrotie ir Eiropā. Mēs atgriežamies, lai strādātu kopā ar pārējām Eiropas valstīm, un lai aizstāvētu eiropeisko skatījumu uz dzīvi, garīgām vērtībām un pasaules kārtību.

 

Mēs atgriežamies Eiropā, lai dotu savas zināšanas un pieredzi. Tieši zināšanas, jaunrade, spēja pārvērst zinātnes atklājumus augstas pievienotās vērtības produktos Eiropai šobrīd ir ļoti vajadzīgas, lai tā kļūtu konkurētspējīgāka pasaules mērogā. Latvijas zinātnieki var lepoties ar pasaules līmeņa atklājumiem fizikā un ķīmijā mūsdienās (piemēram, atklājumi magnetohidrodinamikā, ko varētu izmantot enerģijas ražošanai). Latvijā darbojas vairāki Eiropas līmeņa ekselences centri nanofizikas, materiālzinātņu, ķīmijas un dzīvības zinātņu jomās. Mums vienmēr ir bijuši spēcīgi matemātiķi un liels potenciāls datorzinātnēs un informācijas tehnoloģijās. Latvijas zinātnieki jau kopš 1999. gada ir līdzvērtīgi partneri ES dalībvalstu kolēģiem, strādājot kopā Eiropas Savienības Piektajā un Sestajā Ietvara programmā zinātnei un tehnoloģiju attīstībai, un ir gatavi dot savu ieguldījumu Vienotas Eiropas pētniecības telpas izveidē (European Research Area).

 

Dāmas un kungi,

 

Ko Latvija sagaida no Eiropas? Latvija Eiropas Savienībā saskata iespējas, kā neatgriezeniski nostiprināt savu suverenitāti, saglabāt savu identitāti, kultūru un valodu. Eiropas Savienība ir liela Eiropas demokrātisko nāciju ģimene, kur tiek respektētas ikvienas nācijas intereses un kur solidaritāte ir sadarbības stūrakmens.

 

Latvijas tautas attīstībai ir vajadzīga drošība un stabilitāte. Kopā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm mēs varēsim efektīvāk cīnīties pret tādiem draudiem kā organizētā noziedzība, korupcija, kontrabanda un narkotiku izplatīšana. Latvija būs atbildīga par Eiropas Savienības ārējās robežas kontroli, un tas mums uzliek īpašus pienākumus. Tādēļ mēs novērtējam Eiropas Savienības palīdzību šajā jomā, kas ļaus mums uzlabot nodokļu iekasēšanu un efektīvāk apkarot kontrabandu. Mēs varēsim arī labāk īstenot savas intereses, tai skaitā attiecībās ar trešajām valstīm.

 

Dalība Eiropas Savienībā veicinās Latvijas iedzīvotāju domāšanas un attieksmes maiņu. Esot ikdienas saskarē ar tik daudzām un dažādām kultūrām un identitātēm, kādas pastāv Eiropas Savienībā, latvieši atraisīsies un kļūs atvērtāki pret citām tautām, radīsies labāka izpratne par citu valstu interesēm. Eiropas Savienība sākās ar to, ka Francija un Vācija pāršķīra jaunu lappusi savās attiecībās. Eiropas Savienība palīdzēs Latvijai vairāk pievērsties nākotnei, skatīties un domāt uz priekšu, ne tik daudz kavēties savā zaudējumu, ciešanu un netaisnību pilnajā pagātnē. Pagātni vairs nevar mainīt, mainīt var tikai nākotni.

 

Latvijai jākļūst par modernu un ekonomiski attīstītu valsti. Šajā izaugsmē Eiropas Savienība sniegs mums milzīgas attīstības iespējas. Pirmkārt, iespējas strādāt, mācīties visā Eiropā. Šī būs neatsverama pieredze, ko varēsim pēc tam izmantot šeit uz vietas. Protams, svarīgi, lai tie cilvēki, kuri būs uzkrājuši šo pieredzi, atgrieztos Latvijā. Šeit Eiropas Savienības politika zinātnes un tehnoloģiju laukā, akcentējot vājo reģionu nostiprināšanu un palīdzību “smadzeņu noplūdes” novēršanai ir neatsverama.

 

Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finansiālā palīdzība un sagaidāmais Eiropas Savienības Strukturālo fondu atbalsts projektiem, kas saistīti ar augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu un ar zinātnes un pētniecības attīstību, palīdz un palīdzēs Latvijai veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku, palīdz ieinteresēt spējīgos cilvēkus strādāt Latvijā.

 

Paplašinātās Eiropas Savienības, tai skaitā jauno dalībvalstu attīstībā, liela nozīme ir attīstītai infrastruktūrai. Tādēļ ir būtiski pēc iespējas ātrāk savienot jaunās dalībvalstis ar vecajām. Sagaidāms, ka uz Latvijas attīstību ļoti lielu ietekmi atstās Rail Baltica projekts. Mēs ceram, ka izdosies to īstenot pēc iespējas ātrāk. Eiropas Savienības atbalstam šī grandiozā projekta īstenošanā būs izšķiroša nozīme. Ļoti svarīga ir arī Via Baltica tālāka modernizācija.

 

Latvijai ļoti aktuāli jautājumi ir vienmērīga attīstība visos Latvijas reģionos un lauku attīstība. Īpašu uzmanību vēlamies pievērst mūsu austrumu reģionam, Latgalei, kurai vajadzīga vislielākā palīdzība. Plānojam izmantot Eiropas Savienības Strukturālos fondus šo jautājumu risināšanai. Lauksaimniecība un lauki būs vistiešākie ieguvēji no iestāšanās Eiropas Savienībā. Plānojam attīstīt modernu lauksaimniecības ražošanu, tai pat laikā saglabājot tradicionālo Latvijas lauku ainavu.