Prezidenta kungs!
Parlamentārās Asameblejas Sekretār!
Godātie biedri!
Vēstnieki!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks par šo īpašo izdevību jūs šodien uzrunāt. Šī ir pirmā reize Eiropas Padomes vēsturē, kad mana valsts ir pārņēmusi Ministru komitejas vadību. Latvija ar prieku uzņemas šo atbildību un godu. Mēs priecājamies par šo iespēju aktīvāk iesaistīties Eiropas jautājumos.
Iesākot šo uzrunu, vēlos sirsnīgi apsveikt Armēniju un Azerbaidžanu, kuras vēlāk šonedēļ kļūs par pilntiesīgiem Eiropas Padomes locekļiem. Esmu pārliecināta, ka iestāšanās šajā organizācijā palīdzēs nostiprināt demokrātiju, cilvēktiesības un tiesisku varu šajās divās jaunās biedra valstīs.
Armēnijas un Azerbaidžānas uzņemšana liecina par progresu, ko šīs valstis ir veikušas savos centienos ievērot Eiropas Padomes augstos cilvēktiesību standartus. Šiem standartiem jāattiecas vienādi uz visām Eiropas Padomes biedra valstīm, lai neciestu šīs organizācijas morālā un politiskā uzticamība.
Dāmas un kungi!
Gadu gaitā Eiropas Padome ir pierādījusi, ka tā cenšas būt taisnīga un objektīva, un par šo Latvija var izteikt savu pateicību. Pirms vairāk nekā 40 gadiem, 1960. gadā, Parlamentārā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā tā nosodīja Baltijas valstu vardarbīgo okupāciju, ko bija veikusi Padomju savienība. Un man ir liels prieks par to, ka šorīt Parlamentārā asambleja nolēma izbeigt uzraudzības procesu, kurā tā pārbaudīja Latvijas pieturēšanos pie tiem solījumiem, ko tā bija izteikusi iestājoties šajā organizācijā. Paldies par šo lēmumu. Neapšaubāmi, Eiropas Padomei ir jāturpina aizstāvēt pamata demokrātiskas vērtības viscaur Eiropas kontinentam, vienmēr un visur, kur tas ir nepieciešams.
Eiropas Padome ir vienīgā Viseiropas organizācija, kas kalpo lai novērtētu savu biedra valstu demokrātisko nobriedumu. Tajā ietilpst visas Eiropas Savienības biedra valstis un kandidātu valstis, kā arī citas valstis. Šī organizācija piedāvā demokrātisku sarunu iespēju milzīgai telpai, kas izplēšas no Eiropas rietumu krastiem līdz pat Kaukāzu kalniem. Veicinot atklātu dialogu, Eiropas Padome ir centusies īstenot savus galvenos mērķus, kas ir demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskas varas sargāšana un veicināšana tās biedra valstīs.
Uzņemoties Ministru Komitejas vadību, Latvija turpinās veicināt Eiropas Padomes esošās prioritātes un darbības. To starpā Latvija vēlas:
· Nodrošināt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas turpmāko iedarbīgumu;
· Nostiprināt Eiropas Padomes politisko lomu;
· Uzsvērt EP augstos standartus gan tās biedra valstīs, gan kandidātu valstīs;
· Izcelt EP ieguldījumu kultūras identitātes jautājumos;
· Un palielināt EP iedarbīgumu kā organizācijai.
Esam pārliecināti, ka mūsu ciešā sadarbība nodrošinās šo prioritāšu īstenošanu laika gaitā.
Dāmas un kungi!
Valodnieciskā daudzveidība ir viena no Eiropas lielākajām vērtībām, kura arvien vairāk izcelsies ar Eiropas institūciju turpmāko paplašināšanos. Tādēļ ir visai piemēroti, laicīgi un simboliski, ka Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir vienojušās kopīgiem spēkiem lai organizētu Eiropas Valodu gadu. Es vēlētos citēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Valtera Švimera un Eiropas Savienības Izglītības un kultūras komisāres Vivianas Rediņas ievada vārdus, atklājot Eiropas Valodu gadu:
“Katram Eiropas iedzīvotājam vajadzētu būt iespējai mācīties valodas savas dzīves laikā. Katrs iedzīvotājs ir pelnījis tiesības iegūt no kultūras un tautsaimnieciskām priekšrocībām, ko nes valodu zināšanas. Valodu apgūšana arī palīdz attīstīt iecietību un sapratni starp cilvēkiem ar atšķirīgām kultūras un valodas izcelsmēm”. (Citāta beigas.)
Latvija, kā valsts kuras nacionālo valodu pasaulē pārvalda tikai aptuveni 2 miljonu cilvēku, arī vēlas ieguldīt Eiropas mazāko valodu aizsardzībai un stiprināšanai, šajā Eiropas Valodu gadā. Šā gada aprīlī, Rīgā noritēs konference par mazām valodām, un šis būs Latvijas galvenais ieguldījums lai atzīmētu Eiropas Valodu gadu. Vēlos patiekties Eiropas Padomei par tās aktīvo līdzdarbību šajā konferencē, kurā piedalīsies dažādu nozaru valodnieki, politiķi, valdību un nevalstisku organizāciju pārstāvji.
Dāmas un kungi!
Ņemot vērā, ka Latvijā vairākus gadsimtus ir pastāvējusi daudzkultūru sabiedrība, un ņemot vērā Latvijas vienreizējo un izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu krustcelēs starp Austrumiem un Rietumiem, vairums latvieši prot vismaz vienu svešvalodu un vēl lielāks skaits pārvalda vairākas valodas.
Latvijas daudzkultūru vide atspoguļojas šīs valsts pamatskolu izglītības sistēmā, kura piedāvā skološanos, lielākā vai mazākā apmērā, sešās dažādās valodās, ieskaitot čigānu (romu) valodā. Valstī darbojas gandrīz 200 krievu valodas skolas, kā arī poļu, ebreju, ukraiņu un baltkrievu skolas.
Mazākumtautību bērniem Latvijā tiek dota iespēja uzturēt savu kultūras identitāti, kultūras daudzveidības un iecietības garā, reizē esot latviešiem un eiropiešiem.
Kopš 1980.to gadu beigām, tādas mazākumtautības kā lietuvieši, igauņi, krievi, baltkrievi, vācieši, poļi, ebreji, čigāni, tatāri, ungāri un moldāvi ir atsākuši kopt savu identitāti Latvijā. Nacionālo kultūras biedrību skaits ir strauji pieaudzis, un vairākas no tām ir Latvijas Etnisko minoritāšu un kultūras biedrību asociācijas locekles. Tie, kuri piedalījās Eiropas Padomes Kopīgā mantojuma kampaņas slēgšanas ceremonijā Rīgā pagājušo mēnesi varbūt ievēroja to harmonisko sadzīvošanas garu, kas valda attiecībās starp Latvijas etniskajiem grupējumiem.
Dāmas un kungi!
Lai gan attiecības starp Latvijas dažādajiem etniskajiem grupējumiem ir pilnīgi apmierinošas, 50 gadu ilgās padomju okupācijas mantojums ir ieviesis smagas sekas manai valstij. Daudz iedzīvotāju joprojām nav ieguvuši Latvijas pilsonību. Viņi visi ir, protams, pastāvīgi iedzīvotāji ar likumīgām tiesībām strādāt, turēt īpašumus un brīvi pārvietoties.
Daži ir nolēmuši pieņemt Krievijas pavalstniecību, citi ir nolēmuši kļūt par Latvijas pilsoņiem, kamēr citi vēl nav izteikuši savu izvēli. Nesenas sabiedriskas aptaujas rāda, ka daži baidās nenolikt Naturalizācijas pārvaldes Valsts valodas eksāmenu. Šādas bažas ir lielā mērā nepamatotas, ņemot vērā, ka 95% no tiem, kuri piesakās veiksmīgi noliek šo eksāmenu.
Latvijas valdība, ciešā sadarbībā ar Eiropas Padomi un citām starptautiskajām organizācijām, ir izveidojusi valodas politiku, kuras mērķis ir palielināt latviešu valodas prasmi visā valstī. Latvijas Valodas likums, kopā ar noteikumiem par tā īstenošanu, arī tika izveidots sadarbojoties ar Eiropas Padomi un EDSO.
Mūsu mērķis ir izveidot tādu vidi, kur nelatvieši vēlēsies iemācīties valsts valodu, reizē uzturot savu dzimto valodu. Esmu stingri pārliecināta, ko šo mērķi varēsim īstenot pilnībā. Valsts Valodas apguves programmas ietvaros nelatviešu skolotāji, ārsti, policisti, bezdarbnieki un citi ir veiksmīgi apguvuši latviešu valodu. Šo programmu atbalsta gan Latvijas valdība, gan starptautiskie donori, to starpā Dānija, Somija, Apvienotā karaliste, Nīderlande, Norvēģija un Zviedrija. Rezultāti ir bijuši ļoti iespaidīgi. 2000. gadā tikai 9% no nelatviešiem uzskatīja, ka nepārvalda latviešu valodu, salīdzinot ar 22% 1996. gadā. Valsts nacionālā valoda ir tās identitātes iemiesojums, kā arī saziņas un sociālās integrācijas līdzeklis.
Mēs veicinām latviešu valodas apgūšanu starp mazākumtautību iedzīvotājiem, jo galu galā labas latviešu valodas zināšanas palielinās šo cilvēku iespējas darba tirgū, un nodrošinās viņu spējas piedalīties valsts demokrātiskajās norisēs. Tomēr jebkuras valodas apguve galvenokārt ir atkarīga no katra indivīda apņēmības un motivācijas. Jebkura valdības iniciatīva var radīt vienīgi labākus apstākļus valodas apguvei un integrācijai.
Dāmas un kungi!
Valodas politika ir tikai viens piemērs par Eiropas Padomes veiksmīgo sadarbību ar Latviju. Eiropas Padome ir arī sniegusi ekspertu padomus Latvijas Valsts naturalizācijas pārvaldei, naturalizācijas eksāmenu kritēriju izveidošanai. Latvija ir lietderīgi izmantojusi starptautiskus līdzekļus arī citām programmām, kuru vadību valdība pati ir vēlāk pārņēmusi.
šīs programmas attiecas uz tādām jomām kā demokrātijas stiprināšana, mazākumtautību sargāšana, iecietības un sapratnes veicināšana, un valsts administratīvās kapacitātes palielināšana. Latvija daudzos gadījumos ir kļuvusi par pozitīvu priekšzīmi, un citas valstis tagad ir sākušas lūgt mūsu padomu vairākās jomās.
Valsts valodas centrs dalās savā pieredzē ar Moldovu, kamēr Latvijas Administrācijas skola ir iesniegusi sadarbības priekšlikumus Gruzijai. Ir daudzsološas pazīmes par turpmāku sadarbību ar Ukrainu, daloties mūsu pieredzē ceļā uz Eiropas Savienību un pārstrukturējot mūsu tautsaimniecību. Ir citi piemēri šādai draudzīgai sadarbībai visos līmeņos, ieskaitot parlamentu līmenī, ar dažādām valstīm. Mums ir liels gods un esam ļoti lepni par to, ka varam sniegt padomus un palīdzību citiem.
Dāmas un kungi!
Es gribētu noslēgt šo uzrunu ar pārdomām par Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Pērngada novembrī ministri no visām Eiropas Padomes biedra valstīm sapulcējās Romā lai atzīmētu šīs konvencijas 50. gadadienu. Eiropas Cilvēktiesību konvencija tagad tiek plaši atzīta, kā Eiropas cilvēktiesību aizsardzības sistēmas ķīla un kā Eiropas Padomes galvenais panākums.
Par Konvencijas sekmēm līdz šim varējām pateikties galvenokārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšzīmīgai darbībai. Tomēr straujais pieteikumu skaita pieaugums pēdējos gados ir radījis milzīgu pārslodzi šai tiesai. Tādēļ ir pamatīgi jāpārskata tiesas darbība un varbūt pat jāreformē konvencijas sistēma. Es apsveicu tās pūles, ko kopīgi ir veikušas Ministru komiteja un Eiropas Cilvēktiesību tiesa lai atrastu risinājumu šim jautājumam.
Konvencijas sistēmas iedarbīgums ir arī atkarīgs no biedra valstu vēlmes pakļauties šīs tiesas spriedumiem. Parlamentārā asambleja ir nākusi klajā ar ļoti vērtīgu ziņojumu šajā jautājumā, ko tā arī apsprieda savā iepriekšējā sesijā pagājušā gada septembrī.
Vēlos arī uzsvērt, ka ir vajadzīgas katras biedra valsts nacionālo iestāju, it īpaši tiesu, labākās pūles lai sargātu tās tiesības, kas ierakstītas konvencijā. Eiropas Padomei ir uzticēta cēla loma, un tas ir lai nodrošinātu tās biedra valstu pieturēšanos pie visaugstākajiem cilvēktiesību standartiem. Pieliksim vēl lielākas pūles šogad lai iedvestu jaunu dzīvības garu gan konvencijai, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Šādā veidā mēs nodrošināsim Eiropas Padomes noteicošo lomu cīņā, lai sargātu cilvēku pašcieņu un individuālās tiesības.