Augsti godātais Prezidenta kungs!
Cienītā Prezidenta kundze!
Dāmas un kungi!
No sirds priecājos par iespēju apmeklēt jūsu zemi un vēlos pateikties par patieso viesmīlību, ko es un mans dzīvesbiedrs izjūtam vizītes laikā. Šī ir mana pirmā valsts vizīte ārzemēs kā Valsts prezidentei, un es ļoti priecājos par to, ka tā notiek Latvijai īpaši tuvajā kaimiņu zemē Igaunijā.
Igaunija Latvijai ir tuva ne tikai ģeogrāfiski. Abas tautas vieno arī kopīgas vērtības, kopīgs vēstures mantojums gadsimteņu garumā un kopīgas brīvības cīņas.Tāpat mēs esam vienoti kopīgos mērķos, kopīgā skatā uz nākotni.
Latviju un Igauniju tuvina abu tautu brīvības mīlestība, radošs gars un spēcīgs raksturs. Latvijas tauta vienmēr izjutīs dziļu pateicību Igaunijas tautai par tās nenovērtējamo palīdzību Latvijai 1919. gada vasarā, kad Latvijas jaundibinātajai valdībai draudēja briesmas. Igaunijas brīvprātīgo karaspēka vienības, plecu pie pleca kopā ar Latvijas armijas karavīriem, sīvās un asiņainās Cēsu un Juglas kaujās deva izšķirošus triecienus ienaidnieku spēkiem.
Šajās kaujās Latvijas teritorijā krita un pazuda bez vēsts vairāk nekā 300 igauņu karavīru, par viņu devumu Latvijas neatkarības nostiprināšanā joprojām stāsta vairāki pieminekļi Latvijā. Gandrīz 150 igauņu karavīri ir apbalvoti ar Latvijas augstāko kara ordeni, Lāčplēša ordeni, Latvijai nostiprinot savu neatkarību.
Diemžēl, pirmais neatkarības posms abām mūsu valstīm bija pārāk īss. Piecdesmit okupācijas gadi, kas noslēdzās tikai 1991. gadā, nesa sev līdzi smagas ekonomiskas un sociālas sekas, kuras joprojām neesam pilnīgi pārvarējuši. Tomēr šī smagā pārbaude mūsu tautām sniedza arī vērtīgu mācību. Tā sniedza atziņu, ka ar vienotām pūlem trīs mazas tautas kopā spēj veikt varenus darbus. Bez šāviņu dzēlīgā trokšņa Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tautas nevardarbīgā dziesmotā revolūcijā atguva savu neatkarību un veicināja monolītās Padomju impērijas sairšanu.
Dāmas un kungi!
Ar kopīgu skatu mūsu valstīm jāraugas arī nākotnē. Ar kopīgām pūlēm jāpanāk mūsu valstu pilnīga atgriešanās pārtikušu un stabilu Eiropas valstu saimē. Esmu pārliecināta, ka, savstarpēji sadarbojoties un bagātinoties, varēsim sasniegt ļoti daudz.
20. gadsimta 90. gados Igaunijā plaši tika lietots sauklis: “Ei saa me läbi Lätita” (Bez Latvijas mēs nevaram). Latvijā šos vārdus var atkārtot sakot: ‘‘Bez Igaunijas mēs nevaram” jeb “Ei saa me läbi Eestita”. Patiesi, mūsu kopīgie sapņi būs sasniedzami tikai ciešā mijiedarbē un savstarpējā atbalstā.
Latvija un Igaunija ir līdzīgas visdažādākajos veidos, arī saimnieciski un politiski. Tās abas paplašinātajā Eiropas Savienībā un NATO aliansē vēlas kļūt par aktīvām Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm.
Man ir patiess prieks par igauņu tautas veiksmīgo virzību eirointegrācijas procesā. Šobrīd, kad arī Latvija ir nonākusi pie ‘iestāšanās sarunu galda’, pēc iespējas ciešāka sadarbība ir gan Latvijas, gan Igaunijas un Lietuvas interesēs.
Mūsu tautām piemīt spēja radīt svaigas idejas, konstruktīvi analizēt, būt aktīviem un atvērtiem pret jauno strauji mainīgajā pasaulē. Atvērtība pret pasauli rada jautājumu par savstarpēju konkurenci. Esmu pārliecināta - veselīga konkurence stiprinās mūsu spējas atsaukties uz 21.gadsimta izaicinājumiem.
Igaunija un Latvija ir paveikušas daudz, un stabilais demokrātisko un ekonomisko reformu progress mūsu valstīs ir guvis augstu novērtējumu. Mūsu valstu panākumi reformu īstenošanā pamatoti tiek uztverti kā brīnumstāsti Eiropā. Baltijas valstu pieredze sociālās integrācijas jomā tiek uzskatīta par modeli citu reģionu valstīm. Informācijas tehnoloģijas ir kļuvušas par Latvijā un Igaunijā visstraujāk augošajām nozarēm, un to ietekme sniedzas pāri Baltijas reģiona robežām.
Mēs droši varam lepoties ar sasniegumiem izglītības, zinātnes un kultūras jomā. Latvijas un Igaunijas jaunieši, izglītojoties Eiropas vai Amerikas augstskolās, parasti ir vieni no spējīgākajiem.
Šodien man bija iespēja viesoties Konkordijas starptautiskajā universitātē. Es tikos ar studentiem - gudriem, mērķtiecīgiem, moderni domājošiem cilvēkiem. Šādi jaunieši veidos mūsu valstis jau tuvākajā nākotnē. Konkordijas universitāte, tāpat kā tai līdzīgās Rīgas Juridiskā augstskola un Rīgas Ekonomiskā augstskola, kurās studē jaunieši no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, sniedz laika prasībām atbilstošu, starptautiski konkurētspējīgu izglītību.
Šīs augstskolas arī sekmē kontaktu veidošanos starp jauniem cilvēkiem, mācot domāt plašāk un globālāk. Tikai izglītotas tautas spēs saglabāties un attīstīties straujajos pārmaiņu laikos. Vienlaikus ir skaidri jāapzinās, ka mūsu izglītošanās laiks vēl kādu brīdi būs koncentrētāks nekā citām Eiropas tautām. No mums sagaida un mums pašiem ir nepieciešami nobriedušu prātu lēmumi un rīcība jau šodien. Šāds pārbaudījums ir mums pa spēkam.
Atbalstāmi un veicināmi ir kontakti starp Latvijas un Igaunijas izglītības un zinātnes iestādēm, Baltijas kopīgās izglītības telpas izveide, cieša sadarbība ar Ziemeļvalstīm, kā arī aktīva dalība Eiropas izglītības un zinātnes programmās.
Par mūsu kultūras un izglītības sakariem atgādinaarī šobrīd Tallinā apskatāmā izstāde, kurā izstādīti to igauņu gleznotāju darbi, kas profesionālo mākslas izglītību ieguvuši Rīgas mākslas skolā 20.gadsimta sākumā - laikā, kad Igaunijā vēl nebija savas mākslas skolas.
Latviju un Igauniju vieno kopīgs nākotnes redzējums, griba izveidot tādas valstis Eiropas ziemeļos, kas kļūtu par jaunās Eiropas neatņemamu un nepieciešamu sastāvdaļu. Mēs smeļamies kopīgās eiropeiskās vērtībās un principos, neaizmirstot, ka atšķirīgais un unikālais būs lielākā vērtība, ko katra valsts atsevišķi varēs ieguldīt kopīgajā Eiropā.
Daudz kopīga un daudz atšķirīga ir starp latviešu un igauņu tautām. Kopīgais mūs tuvina, atšķirīgais mūs padara interesantus vienu otram. Mums ir viegli saprasties un mūs vieno kopīgs mērķis - Jaunās Eiropas Māja.
Mūsu politiskā griba kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības un NATO loceklēm, kā arī pienesums Eiropas drošībai ir reāliem darbiem pierādīts. Latvijas un Igaunijas ieguldījums Balkānu krīzes noregulējumā ir plaši atzīts. Baltijas valstu kopīgie aizsardzības projekti BALTBAT, BALTRON, BALTNET, BALTDEFCOL apliecina, ka esam spējīgi produktīvi sadarboties un rīkoties NATO dalībvalstu garā.
Kāda ir mūsu kopējā nākotne? Piemēram, pēc 20 gadiem? Esmu pārliecināta, Latvija un Igaunija pēc diviem gadu desmitiem būs aktīvas dalībvalstis ES un NATO, ar savu atpazīstamu pienesumu. Saimieciskais un sabiedrības labklājības stāvoklis būs sasniedzis Eiropas vidusmēru.
Mūsu valstis būs drošas ES un NATO austrumu robežas valstis, caur kurām ritēs cieša saimnieciska un politiska sadarbība ar Krieviju. Šodien tie var šķist vēl sapņi, tomēr tiem ir reāls pamats.
1996. gadā, uzturoties valsts vizītē Latvijā, Jūs, Prezidenta kungs, sacījāt, ka Latvija un Igaunija nedzied vienā balsī un pēc vienām notīm, bet ir labs duets. Mūsu vēsturei cauri vijas daudz līdzīgu liktens izaicinājumu. Atsevišķos gadījumos Latvija un Igaunija ir izvēlējušās dažādus ceļus, atšķirīgus līdzekļus līdzīgu problēmu risināšanā. Tomēr, atskatoties uz aizvadītajiem gadiem, varam ar gandarījumu secināt, ka ir neskaitāmi daudz lielisku piemēru Latvijas un Igaunijas sadarbībai un savstarpējam atbalstam. Plecu pie pleca esam strādājuši, lai tuvinātu realitātei vīziju par valstīm, kurās valda garīgs uzplaukums, materiāla labklājība un droša nākotne.