Augsti godātais Ministru prezidenta kungs!
Ļoti cienītā Štoiberes kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Šodien man ir īpašs prieks un liels gods pirmās Latvijas valsts vizītes Vācijā ietvaros viesoties Jūsu skaistajā un draudzīgajā federālajā zemē – Bavārijas brīvvalstī.
Pirmie kontakti starp Latviju un Bavāriju nodibinājās jau pirms vairākiem gadsimtiem. Pēc Latvijas un Vācijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991.gadā varējām tos pilnveidot uz jauniem pamatiem. Plānojot valsts vizīti, Bavārijas apmeklējumam mēs piešķīrām īpašu nozīmi, jo tā ir viens no Vācijas spēcīgākajiem saimnieciskās dzīves centriem, kā arī nozīmīgs politiskās dzīves stūrakmens. Bavārijai ir ar ko lepoties, tā ir viens no bagātākajiem Vācijas reģioniem, šeit ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem, tā ir eksportspējīgākā starp federālajām zemēm.
Jāpiemin arī, ka Bavārija daudziem Latvijā simbolizē Vācijas tēlu tautastērpos un tradīcijās, tātad arī tradicionālo vērtību saglabāšanu sabiedrībā. Latviešus un bavāriešus vieno lepnums par seno un bagāto kultūru un vēsturi, mums kopīga ir arī mīlestību uz dziesmu un tradīcijām. Baltu un tai skaitā latviešu tautas vēsture ir gadu tūkstošos mērāma un ir ierakstīta mūsu tautas dziesmās – Dainās.
Bavārijas valstiskums ir viens no senākajiem Eiropā, tas aizsākās jau 500 gadus pēc Kristus. Par Bavārijas seno vēsturi liecina arī šī skaistā residence.
Mūsu tautu vēsturiskās saites ir labs pamats sadarbībai mūsu starpā šodien.
Pēckara laikā Bavārija bija atvērta un deva iespēju integrēties daudziem bēgļiem no Austrumeiropas. Tai skaitā vācbaltiešiem, kuri guva arī visu Bavārijas Ministru prezidentu atbalstu. Gribu atzīmēt, ka Latvija Bavārijai ir pateicīga par patvēruma došanu un atbalstu vācbaltiešu kopienai, tādējādi ļaujot saglābāt tai savu identitāti, un līdz ar to piederības sajūtu Latvijai.
Arī padomju okupācijas laikā Bavārijas Brīvvalsts konsekventi iestājās par Baltijas valstu, un īpaši Latvijas, neatkarību. Uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas Bavārijas Brīvvalsts atvēra sava politiskā fonda “Hans-Seidel-Stiftung” biroju Rīgā, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu politiskās demokrātijas atjaunošanas un sociālās tirgus ekonomikas ieviešanā. Gribētu izcelt arī ikgadējās vācu-baltiešu parlamentāriešu konferences Berlīnē un Minhenē, kas kalpo kā svarīgs forums aktuālu politisku jautājumu diskusijām.
90 – to gadu vidū tika aizsākta sadarbība lauksaimniecības jomā un vides aizsardzībā, bet pēdējos gados visstraujāk attīstījusies sadarbība ekonomikā. Lai arī skaitļi par tirdzniecību un investīcijām starp Latviju un Bavāriju nav iespaidīgi, pastāv liels attīstības potenciāls. Esmu pārliecināta, ka lielā un ietekmīgā uzņēmēju delegācija, kas mani pavada šajā vizītē, radīs abpusēji izdevīgus kontaktus, lai potenciālu izmantotu.
Ekonomiskajai attīstībai būtiska ir izglītība un augsto tehnoloģiju efektīva izmantošana. Bavārija tām pievērš lielu uzmanību, arī Latvijai ir uzplaukums IT industrijā, kas var būt viens no turpmākās sadarbības perspektīvākajiem virzieniem.
Augstais izglītības līmenis savienojumā ar kārtīga darba kultūru un zemu nodokļu līmeni ir Latvijas priekšrocības, ar kurām pamatoti lepojamies. Rezultāts ir acīmredzams – mūsu pēdējo gadu iekšzemes kopprodukta pieaugums ir viens no augstākajiem reģionā un pasaulē - ik gadus ap 5-7%, kamēr inflācija un citi rādītāji nepārsniedz Māstrihtas kritērijus.
Godātais Ministru prezidenta kungs!
Šis Latvijai ir liels pārmaiņu laiks, tuvojas Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā un NATO noslēgums. Latvija un Vācija būs līdzvērtīgas sadarbības partneres vienotajā Eiropā.
Uzņemšana kopējā Eiropas saimē sniedz mums jaunas un nebijušas iespējas dot savu ieguldījumu Eiropas drošības un labklājības vairošanā. Aktuālā drošības situācija pasaulē pierāda to, cik būtiska ir Eiropas vienotība. Mūsu kopīgs pienākums ir miera un drošības veicināšana pasaulē. Šo iespēju Latvija vislabāk saskata, apvienojot visus demokrātiskos spēkus abpus Atlantijas okeānam, lai iestātos par kopējām vērtībām.
Mūsu atmiņā pozitīvi iegūlies fakts, ka tieši CSU kā pirmā Vācijas partija viennozīmīgi izteica savu atbalstu Baltijas valstu iestāšanās NATO, tādējādi uzsākot diskusijas Vācijā laikā, kad citi politiskie spēki to vēl neuzdrošinājās.
Mēs pateicamies par tālredzīgu un skaidru Jūsu, Ministru prezidenta kungs, atbalstu un apliecinājumu, ka “Latvija ir klasiska Eiropas zeme un tai ir jāpieder Eiropas Savienībai”. Arī Vācijas kopējā atbalsta politikā Latvijai Bavārija ir nospēlējusi nozīmīgi lomu. Esam gandarīti, ka varam paļauties uz Jūsu un Bavārijas atbalstu arī turpmāk.
Augsti godātais Ministru prezidenta kungs!
Ļoti cienītā Štoiberes kundze!
Dāmas un kungi!
Vēlos pateikties par sirsnīgo uzņemšanu Jūsu skaistajā zemē un izrādīto viesmīlību un ceru, ka Latvijai būs iespēja atbildēt Jums ar to pašu, kad pieņemsiet ielūgumu apmeklēt mūsu zemi. Novēlu augšupeju Bavārijai un spožu nākotni mūsu kopējai sadarbībai!