Pēc Itālijas prezidenta ielūguma Valsts prezidente līdz ar vairāku valdības ministru, valsts institūciju un uzņēmēju delegāciju 27.jūnijā ieradīsies valsts vizītē Itālijā. Prezidente Romā rosinās tālāko politisko dialogu ar Itālijas amatpersonām par divpusējiem jautājumiem un kopējiem Eiropas izaicinājumiem, kā arī stiprinās Neapoles provinces un Latvijas kontaktus, uzsverot arī goda konsulu lomu sadarbības stiprināšanā. Atsevišķa vizīte prezidentei 30.jūnijā paredzēta Vatikānā, kur notiks sarunas ar Viņa Svētību Pāvestu Benediktu XVI un Vatikāna amatpersonām.
PIRMDIENA, 27. JŪNIJS
Ierašanās Romā
11:30 Oficiālā sagaidīšanas ceremonija Palazzo Quirinale
11:45 Prezidentu un delegāciju sarunas
12:30 Itālijas prezidenta Karlo Čampi un Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas paziņojumi presei
16:00 Intervija itāļu dienas laikrakstam “Corriere della Sera“
16:55 Itālijas Senāta apmeklējums Palazzo Giustiniani
18:00 Valsts prezidentes piedalīšanās interviju satelītprogrammas RAI NEWS 24 tiešraidē
Valsts Vakariņas par godu Valsts prezidentei un Im. Freiberga kungam, ko rīko Itālijas Republikas prezidents un F. Čampi kundze. Valsts prezidentes runa
OTRDIENA, 28. JŪNIJS
09:15 Svinīgā vainaga nolikšanas ceremonija pie Altare della Patria
09:30 Kolizeja un Romas Foruma apmeklējums
10:30 Piedalīšanās Latvijas - Itālijas uzņēmējdarbības forumā Itālijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā.
Valsts prezidentes runa (itāļu valodā)
Ekonomikas ministra K. Kariņa runa
11:30 Intervija presei Itālijas tirdzniecības un rūpniecības kameras telpās
12:00 Itālijas Deputātu palātas apmeklēšana Palazzo Montecitorio
13:00 Tikšanās ar Itālijas Republikas premjerministru Silvio Berluskoni
13:30 Pusdienas par godu Valsts prezidentei, ko rīko Itālijas Republikas premjerministrs
15:05 Tikšanās ar Itālijas Romas provinces amatpersonām Itālijas Romas provinces namā Palazzo Valentini
Tikšanās ar Latvijas goda konsuliem Itālijā
17:45 Valsts prezidentes lekcija ( itāļu val.) Ārpolitikas institūtā
Jautājumi un atbildes
Itāļu-latviešu valodas vārdnīcas atvēršanas svētki
Oficiālā atvadīšanās ceremonija Palazzo del Quirinale
Ierašanās Neapolē
TREŠDIENA, 29. JŪNIJS
09:15 Tikšanās ar NATO spēku bāzes komandieri admirāli H.Ulrihu (H. Ulrich) NATO spēku bāzē Neapolē
Militāra sagaidīšana NATO spēku bāzes pagalmā
09:45 Preses iespēja
Intervijas medijiem
11:30 Sansevero kapellas apskate
12:10 Latvijas goda konsulāta apmeklējums
Goda plāksnes atklāšana
Kapri salas apskate
20:00 Vakariņas par godu Valsts prezidentes un Im. Freiberga kunga vizītei, ko rīko Neapoles provinces vadība
CETURTDIENA, 30. JŪNIJS
Vizīte Vatikānā
11:00 Valsts prezidentes un Viņa Svētības Pāvesta Benedikta XVI tikšanās
11:50 Tikšanās ar Vatikāna Valsts sekretāru V. Em. Kardinālu A. Sodano
Atgriešanās Latvijā
LR Ārlietu ministrijas oficiālā informācija:
Latvijas un Itālijas attiecības [25.10.2004]
Latvijas un Itālijas divpusējās attiecības ir labas, notiek intensīvs politiskais dialogs visaugstākajā līmenī. Līdz ar Latvijas integrāciju ES nu NATO struktūrās paveras jaunas iespējas kontaktiem ar Itāliju, divpusējo attiecību padziļināšanai visos līmeņos.
Starp valstīm ir izveidojies aktīvs augsta līmeņa politiskais dialogs. 1997. un 1998. gadā notikusi abu valstu prezidentu valsts vizīšu apmaiņa. 2004. gada 21. - 22. aprīlī notika Itālijas prezidenta K.A.Čampi valsts vizīte Latvijā, jau otrā valstu attiecību vēsturē. 2005. gadā tiek plānota Latvijas prezidentes valsts vizīte Itālijā.
1998. gadā Latvijā oficiālā vizītē bija ieradies Itālijas premjerministrs R.Prodi. 2003. gada jūlijā un novembrī Latvijas premjerministrs E.Repše tikās ar Itālijas premjerministru S.Berluskoni Romā. 2004. gada 22. martā notika Itālijas premjerministra vietnieka Dž.Fini darba vizīte Latvijā.
Ir iedibināta regulāra savstarpējo konsultāciju prakse starp Ārlietu ministrijām.
Notiek aktīvi kontakti starp abu valstu parlamentiem. 2000. gadā Itālijā viesojās Latvijas Saeimas priekšsēdētājs J.Straume. 2002. gada 15. maijā Latvijā viesojās Itālijas parlamenta Baltijas valstu sadraudzības grupas pārstāvji, 5. - 6. jūlijā Itālijas parlamenta Deputātu palātas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs G.Selva. 2003. gada 3. - 7. maijā notika Latvijas - Itālijas parlamentu sadarbības grupas delegācijas vizīte Romā, savukārt 9. - 11. jūlijā Latvijā bija ieradusies Itālijas parlamenta Senāta un Deputātu palātas ES komisiju delegāciju vizīte.
Diplomātisko attiecību vēsture
Itālija kopā ar citām Sabiedrotajām valstīm atzina Latvijas valsti 1921. gada 26. janvārī un oficiāli nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju PSRS. Latvijas neatkarības atjaunošanu Itālija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.
Itālija bija starp pirmajām valstīm, kas jau 1991. gadā
1995. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Itālijā un nozīmēts pagaidu pilnvarotais lietvedis. 1997. gadā par pirmo pēckara Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Itālijā tika iecelts Mārtiņš Perts. Patreizējais vēstnieks Jānis Lūsis iesniedza akreditācijas vēstuli 2002. gada 8. oktobrī.
Latvijai ir septiņi goda konsuli Itālijā - kopš 1996. gada Niccolo Rositani Florencē ar konsulāro apgabalu Toskānā, kopš 2000. gada Roberto Comelli Triestē ar konsulāro apgabalu Friuli, Venēcijā un Džulijā, kopš 2001. gada Francesco Bambina ar konsulāro apgabalu Sicīlijā, kopš 2002. gada Canio Trione Bari ar konsulāro apgabalu Apūlijā, Kalabrijā, Bazilikātā un Molīzē, kopš 2003. gada Randa Ghattas Neapolē ar konsulāro apgabalu Kampānijā, kopš 2004. gada Patrizia Signorini Milānā ar konsulāro apgabalu Lombardijā un Giuseppe Landini Modenā ar konsulāro apgabalu Emīlijā - Romanjā.
Sadarbība aizsardzības jomā
1998. gadā Itālijas Aizsardzības ministra B.Andreatta oficiālās vizītes laikā Latvijā tika parakstīta Latvijas un Itālijas Aizsardzības ministriju Vienošanās par militāro sadarbību. Pamatojoties uz Vienošanos, katru gadu tiek izstrādāts sadarbības plāns.
2003. gada 28. - 29. aprīlī notika Itālijas Aizsardzības ministra Antonio Martino vizīte Latvijā. Vizītes laikā A.Martino tikās ar Valsts prezidenti V.Vīķi-Freibergu, premjerministru E.Repši, aizsardzības ministru Ģ.V.Kristovski. Tika pārrunāta Latvijas - Itālijas sadarbība aizsardzības jomā, Latvijas integrācijas NATO jautājumi, transatlantiskās sadarbības aktualitātes.
2000. gadā notika LR aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska vizīte Itālijā. Vizītes laikā ministrs tikās ar Itālijas Aizsardzības ministru S.Mattarella un ar Itālijas Parlamenta Deputātu palātas Aizsardzības komisijas locekļiem, uzstājās ar lekciju NATO aizsardzības koledžā, Itālijas Aizsardzības ministrijas Diplomātiskajā institūtā.
Latvijā akreditēts Itālijas militārais atašejs jūras kapteini Vincenzo De Luca (rezidē Rīgā, akreditēts arī Igaunijā un Lietuvā).
Pirmais Latvijas militārais atašejs Itālijā (ar rezidenci Romā) pulkvedis Jānis Hofmanis tika akreditēts 2004. gada maijā.
Sadarbība ar Itāliju noris galvenokārt informācijas apmaiņas jomā, kā arī notiek sekojošas konkrētas aktivitātes:
• militāri - politiskās konsultācijas;
• sadarbība apmācību jomā;
• regulāri notiek Itālijas kara kuģu vizītes Latvijā.
Sadarbība kultūras un izglītības jomā
Starp Latviju un Itāliju ir noslēgts Līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un tehnoloģijās. Notiek darbs pie Līguma Izpildprogrammas 2004. - 2006. gadam sagatavošanas.
Vairākas Latvijas augstskolas (LU, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte) ir noslēgušas tiešas vienošanās par sadarbību ar Itālijas augstskolām, pamatā decentralizēti - starp fakultātēm. Notiek sadarbība starp J.Rozentāla mākslas koledžu un Florences Mākslas institūtu. Esošo vienošanos ietvaros notiek studentu un mācībspēku apmaiņas, kopīgi projekti un mācību materiālu apmaiņa.
LU Moderno valodu fakultātē 2003./04. mācību gadā itāļu valodu studē 98 studenti, to pasniedz 2 pasniedzējas no Itālijas. Itālijas vēstniecība finansē itāļu valodas mācīšanos Rīgas 2. vidusskolā, kur to apgūst aptuveni 50 skolēni. Ar 2004. gada rudeni Itālijas puse piedāvā iespēju apgūt itāļu valdu Latvijas Ārlietu ministrijas darbiniekiem.
Kopš 1996. gada Itālijas valdība piešķir Latvijas studentiem stipendijas studijām Itālijā.
Latvijas Filharmonijas orķestrim ir ilggadēja sadarbība ar diriģentu Massimo Lambertini. Orķestris un M.Lambertini 2000. gada oktobrī saņēma prestižo balvu "Beato Angelico for Europe Award" par nozīmīgu ieguldījumu, popularizējot Latvijas un Baltijas kultūru Itālijā un Eiropā. Orķestra koncertturnejas Itālijā notiek vismaz reizi gadā. 2004. gada 24. jūlijā orķestris kopā ar Itālijā slavenu dziedātāju Antonelu Rudžēro sniedza koncertu Tarkvīnijas pilsētā.
Cēsu Kultūras centra Tautas deju ansamblis "Raitais solis" 2003. gadā no 21. līdz 31. jūlijam organizēja koncertbraucienu uz Itāliju.
Stāmerienas pilī aplūkojama pastāvīga ekspozīcija "Ir Stāmeriena Sicīlijai rada!", kuras sagatavošanā piedalījusies LNB un Latvijas Valsts vēstures arhīvs un kas stāsta par Stāmerienas muižas vēsturi un tās iemītnieku likteņgaitām.
LNB un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas sadarbībā ir sagatavota izstāde par vienas no senākajām Eiropas dzimtām, kuras saknes meklējamas Itālijā, slavenāko pārstāvi, izcilo mineralogu Janu Mihaelu Borhu (1753-1810). Izstāde "Borhu dzimta - atblāzma vēstures spogulī" ietver plašu materiālu par Varakļānu īpašnieka veiktajiem pētījumiem Sicīlijas un Maltas salās. 2003. gada martā - septembrī izstāde bija apskatāma Varakļānu novada muzejā. 2004. gada aprīlī ekspozīcija bija skatāma LNB Izstāžu zālē, bet vēlāk piedāvāta Latvijas lielākajiem muzejiem un skolām.
2003. un 2004. gadā latviešu kino režisori ar savām filmām piedalās virknē kino festivālu Itālijā.
2003. gadā Ingas Ābeles novele "Mīlestības gadi" tika iekļauta Itālijā izdotajā noveļu antoloģijā "Eiropa un nacionālā identitāte", kurā apkopotas Eiropas valstu 25 jauno rakstnieku noveles oriģinālvalodās ar tulkojumiem itāļu valodā. I.Ābele piedalījās grāmatas prezentācijā Mantujā.
No 2004. gada 15. janvāra - 2. februārim ar Latvijas vēstniecības atbalstu notika latviešu mūsdienu mākslas (E.Rozenbergs, Dz.Vilks, H.Heinrihsone un I.Heinrihsons) izstāde Boloņā. 26. martā tika atklāta mākslas izstāde Forlī pilsētā Itālijas ziemeļos, kurā atsevišķa vieta bija veltīta latviešu mākslinieku darbiem; I.Jaunberga tika godalgota kā izcila jauna māksliniece. 25. jūlijā tika atklāta I.Jaunbergas izstāde Ripe San Gineso pilsētā. Mākslas darbus plānots izstādīt arī Bari pilsētā, Sardīnijā.
Pašvaldību sadarbība
2000. gada 19. aprīlī parakstīta Rīgas un Florences vienošanās par sadraudzību. Ir notikušas savstarpējās vizītes, Florencē notikuši Rīgas astoņsimtgadei veltīti pasākumi. Notiek sadarbība izglītības un zinātnes (LU), kultūras un mākslas jomās.
2004. gada 23. - 28. martā pēc LR goda konsula Florencē Nikolo Rozitāni un Florences pašvaldības ielūguma Florencē uzturējās Rīgas pilsētas un Latvijas Mākslas akadēmijas delegācija. Saskaņā ar Rīgas un Florences sadraudzības līgumā paredzēto sadarbību kultūrā starp abu pilsētu augstskolām, vizītes ietvaros 2004. gada 25. martā tika parakstīts vienošanās protokols starp Latvijas Mākslas akadēmiju un Florences Mākslas institūtu (Istituto d'Arte di Porta Romana) par savstarpēju studentu un pasniedzēju apmaiņu, kā arī izstāžu organizēšanu. Protokols paredz Florences un Rīgas pašvaldību finansiālu atbalstu protokolā minētajām aktivitātēm:
• Florences pilsētas pašvaldība nodrošinās katru gadu laika posmā no 15. janvārim līdz 15. februārim Latvijas Mākslas akadēmijas studentu grupas uzņemšanu uz 15 dienām (īpašos gadījumos uzturēšanās laiks var tikt arī pagarināts);
• Rīgas pilsētas pašvaldība nodrošinās katru gadu laika posmā no 15. marta līdz 15. aprīlim Florences Mākslas institūta studentu grupas un to pavadošo personu uzņemšanu uz 10 dienām (īpašos gadījumos uzturēšanās laiks var tikt arī pagarināts);
• Latvijas Mākslas akadēmija un Florences Mākslas institūts organizēs mākslas vēstures kursus un atvēlēs izstāžu telpas jauno mākslinieku darbiem.
2002. gada 26. jūlijā parakstīts Jelgavas un Alkamo (Sicīlijā) sadraudzības līgums, kas paredz nodibināt tiešus kontaktus starp iedzīvotājiem sociālās un kultūras pieredzes apmaiņai, uzņēmēju sadarbības veicināšanu. Pilsētu vadība ir vienojusies sadarboties kopīgos ES projektos, prioritāri lauksaimniecībā, profesionālajā izglītībā, IT.
Uzsāktas sarunas par reģionālo sadarbību starp Zemgales reģionu (koordinācijas centrs - Jelgavas dome) un Sicīliju, 2002. gada jūlijā notika ministra J.Krūmiņa un Jelgavas pašvaldības pārstāvju vizīte Sicīlijā.
2002. gada 10. septembrī uz Venafro, Cēsu sadraudzības pilsētu Itālijā, devās Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders un izpilddirektors Andris Mihaļovs. Vizītes mērķis - pārrunāt Itālijā ražotās olīveļļas un vīna fasēšanas ražotnes izveidošanu Cēsīs. Savukārt 2003. gada 4. - 9. septembrī notika Venafro delegācijas pilsētas mēra vadībā vizīte Cēsīs.
2002. gada 2. - 5. jūnijā notika Sjēnas pilsētas delegācijas vizīte Rīgā, tiek izskatītas turpmākas sadarbības iespējas telekomunikāciju jomā, jaunatnes sadarbības projektos. Notika seminārs par jauno tehnoloģiju izmantošanu pilsētas pārvaldē.
2003. gada 6. - 8. jūnijā notika Jūrmalas sadraudzības pilsētas Itālijā Teračīnas delegācijas pilsētas mēra Stefano Nardi vadībā vizīte Jūrmalā. Tika pārrunātas nākotnes sadarbības perspektīvas, notika pieredzes apmaiņa vides aizsardzības, tūrisma un izglītības jautājumos.
2003. gada septembrī Strenču pilsētas delegācija Itālijā noslēdza sadarbības līgumu ar Lainates pilsētu.
Ekonomiskā sadarbība
Ekonomiskās sadarbības intensificēšanai LR - Itālijas Līguma par ekonomisko, rūpniecisko un tehnisko sadarbību ietvaros kopš 1998. gadā ik gadus pārmaiņus Rīgā un Romā notiek Latvijas - Itālijas Kopējās ekonomiskās darba grupas tikšanās. Darba grupas ietvaros tiekas abu valstu ministriju, rūpniecības un tirdzniecības kameru, dažādu aģentūru un nozaru asociāciju pārstāvji, lai veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību un strādātu pie kopīgiem projektiem. 5. tikšanās notika 2002. gada 12. novembrī Rīgā; nākamā plānota 2004. gada maijā Romā.
Pateicoties minētajam līgumam realizēta virkne veiksmīgu sadarbības projektu, piem., Latvijas Erektrorūpniecības biznesa inovācijas centram notiek sadarbība ar Itālijas tehnoloģisko centru, ar ES līdzfinansējumu tiek realizēts projekts "Inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība Latvijas reģionos".
2000. gada maijā tika atklāts Itālijas - Latvijas Biznesa centrs, kura mērķis ir veicināt un atbalstīt sadarbību starp Itālijas un Latvijas ražotājiem, kā arī tehnoloģiski orientētiem uzņēmējiem. Viens no darbības virzieniem ir Latvijas uzņēmējdarbības stāvokļa analīze, Lacio apgabala uzņēmumu iepazīstināšana ar Latvijas ekonomiku un potenciālo partneru noteikšana Lacio apgabalā, kā arī Latvijas uzņēmumu iepazīstināšana ar Lacio ekonomiku un potenciālo Latvijas partneru noteikšana. Sadarbībā ar LAA, tiek organizēti semināri Latvijas uzņēmējiem, Itālijas uzņēmēju vizītes Latvijā.
2001. gada 4. janvārī Rīgā tika atvērta Itālijas Ārējās tirdzniecības institūta (IĀTI) pārstāvniecība. IĀTI ir bezpeļņas valdības aģentūra. Rīgas pārstāvniecības galvenie uzdevumi ir veicināt un attīstīt divpusējo tirdzniecību, atbalstīt itāļu uzņēmumu darbību Latvijā un Latvijas uzņēmumus, kas ieinteresēti darboties Itālijas tirgū, kā arī veicināt Itālijas investīcijas Latvijā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera veiksmīgi noslēgusi kopš 1995. - 2003. gadam ilgušo sadarbības projektu ar Ziemeļitālijas TRK. Sadarbības projekta ietvaros notika informācijas un biznesa piedāvājumu apmaiņa, biznesa vizītes un tirdzniecības misijas.
2003. gada 3. - 4. jūnijā Latvijā viesojās Itālijas rūpniecības un ārējās tirdzniecības viceministrs Stefano Stefani, kuru pavadīja uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju delegācija. Vizītes ietvaros Stefani tikās ar LR Ekonomikas ministru J.Lujānu un Tautsaimniecības padomes priekšsēdētāju V.Kulbergu, atklāja Itālijas Ārējās tirdzniecības institūta organizēto semināru itāļu un latviešu uzņēmējiem par uzņēmējdarbības iespējām abās valstīs.
Investīcijas
Uz 2003. gada beigām Itālijas investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 11,3 milj. USD, ierindojot Itāliju 25. vietā lielāko investētājvalstu sarakstā.
Uz 2004. gada 8. jūniju LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 157 Itālijas - Latvijas kopuzņēmumi.
Lielākais Itālijas investors (pēc "Lursoft" datiem): Reali Dmitri - 0,6 milj. USD. Lielākās investīcijas sadalījumā pa darbības veidiem: viesnīcas un restorāni; operācijās ar nekustamo īpašumu; atpūta, kultūra un sports.
Tirdzniecība
Latvijas un Itālijas ekonomiskā sadarbība un savstarpējās tirdzniecības apjomi ir pastāvīgi pieaugoši, ievērojams pieaugums bijis pēdējā gada laikā. 2004. gada 1. ceturksnī Latvija eksportējusi uz Itāliju preces par 22,3 milj. USD (11. vieta) un importējusi no Itālijas preces par 57,8 milj. USD (9. vieta jeb 3,93% no kopapjoma).
Galvenās eksporta preču grupas uz Itāliju bija tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (42,7%); koksne un tās izstrādājumi (21,2%); augu valsts produkti (7,6%); minerālie produkti (6,9%); jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām (6,6%); akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (6,3%). No Itālijas tika eksportētas mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (30,3%); tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (19%); metāli un to izstrādājumi (8,3%); dažādas rūpniecības preces (6,1%); plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (5,2%).
Svarīgākie līgumi
• Līgums par ekonomisko, rūpniecisko un tehnisko sadarbību (spēkā kopš 01.08.1996.);
• Līgums par personu atpakaļuzņemšanu (spēkā kopš 07.11.1997.);
• Līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām (spēkā kopš 15.02.1999.);
• Līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (spēkā kopš 02.03.1999.);
• Līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un tehnoloģijā (spēkā kopš 04.04.1999.);
• Nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (spēkā kopš 01.12.1999.);
• Līgums par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību (spēkā kopš 01.04.2001.);
• Vienošanās par attiecību un kontaktu attīstību militārās sadarbības jomā (spēkā kopš 30.04.2003.);
• Starpvalstu saprašanās memorands par sadarbību mazo un vidējo uzņēmumu jomā (spēkā kopš 30.04.2003.);
• Konvencija par nodokļu dubultas uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (parakstīta 05.1997., nav stājusies spēkā).
Sagatavošanā:
• Līgums par sadarbību terorisma, nelikumīgas narkotisko līdzekļu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanā;
• Līgums par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un apkarošanā;
• Jūrniecības līgums.