Augsti godātais Federālā Prezidenta kungs!
Ļoti cienītā Šmida (Schmid) kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Ar patiesu prieku kā savus viesus šovakar sveicu Šveices Konfederācijas prezidentu Samuelu Šmidu (Samuel Schmid) un viņa dzīvesbiedri Verenu Šmidu (Verena Schmid)! Šī Šveices Konfederācijas prezidenta pirmā Valsts vizīte Latvijā ir apliecinājums mūsu attiecību augstajiem standartiem un intensīvajam dialogam, kas veidojas starp Latviju un Šveici. Spilgtā atmiņā vēl ir mana vizīte Šveices Konfederācijā 2002. gadā un man izrādītā lielā sirsnība un viesmīlība. Man bija patiess prieks un pagodinājums viesoties šajā skaistajā zemē.
Kopš tā laika mūsu valstis ir daudz paveikušas, īstenojot savas ārpolitikas prioritātes. Eiropas kontekstā īpaši nozīmīgs abām valstīm ir bijis 2004. gads. Latvijai kā jaunajai ES dalībvalstij ir prieks, ka Šveice ir spērusi vēl vienu soli, nostiprinot divpusējās attiecības ar Eiropas Savienību, parakstīdama Otro divpusējo vienošanos Bilaterale II, kas ietver arī Šengenas un Dublinas līgumus, un Protokolu par Līguma par personu brīvu kustību attiecināšanu uz jaunajām ES dalībvalstīm. Prezidenta kungs, savā uzrunā diplomātiskajam korpusam šī gada sākumā Jūs teicāt, ka šie līgumi ir labi Šveices valsts labklājībai un tie kalpo arī Eiropas Savienības interesēm, tātad, arī Latvijas interesēm. Izmantojot iespēju, gribētu izteikt Latvijas apsveikumu Šveicei sakarā ar pozitīvo balsojumu referendumā par Šengenas un Dublinas līgumu ratifikāciju. Mēs ceram arī uz pozitīvu iznākumu septembrī paredzētajā referendumā par Pirmās divpusējās vienošanās Protokolu, kas mūsu valstīm pavērs jaunas iespējas abpusēji izdevīgi vēl ciešākai sadarbībai plaukstošas Eiropas veidošanā.
Pavisam nesen mēs svinējām Latvijas neatkarības atjaunošanas 15. gadskārtu un pirmo gadskārtu kopš mūsu dalības ES un NATO. Latvijas pievienošanās ES brīvo valstu saimei 2004. gadā ir ne tikai ievērojams Latvijas sasniegums politiskā un ekonomiskā ziņā, bet arī Eiropas vēsturē nozīmīgs notikums, jo Baltijas valstis atguva savu vietu Eiropā, kuru tās zaudēja Otrā pasaules kara rezultātā.
Latvija ar pateicību atceras Šveices nostāju, kas neatzina Latvijas suverenitātes zaudējumu de jure. Šveice bija arī viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gadā atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju. Liela nozīme šajā procesā bija Šveices parlamentārās iniciatīvas grupai “Pro Baltikum”. Latvijā augstu tiek vērtēts Šveices atbalsts mūsu valsts neatkarības stiprināšanā.
Apzinoties mūsdienu pasaules izaicinājumus, aizvien nozīmīgāku lomu starpvalstu attiecībās ieņem sadarbība daudzpusējā līmenī. Latvijai un Šveicei kā nelielām valstīm šis sadarbības modelis ir īpaši būtisks. Šobrīd mēs jau varam atskatīties uz vairāk nekā trīs gadu veiksmīgu sadarbību ANO ietvaros. Latvija arī augstu vērtē Šveices aktīvo iesaisti cilvēktiesību un humanitārās politikas, kara un nemieru postīto reģionu jautājumu risināšanā. 20. gadsimta pirmajā pusē Latvijai bija laupīta iespēja pastāvēt kā neitrālai valstij, tāpēc mēs augsti vērtējam Šveices kā tradicionāli neitrālas valsts iespējas piedalīties iepriekšminēto problēmu risināšanā gan ANO ietvaros, gan ārpus tiem.
Atzinīgi vērtējam gan Latvijas un Šveices divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, gan arī abu mūsu valstu karavīru iesaistīšanos starptautiskajās miera misijās stabilitātes un demokratizācijas stiprināšanai Dienvidaustrumeiropas valstīs.
Starptautiskās sadarbības veicināšanā īpašu vietu ieņem Šveices pilsētā Davosā rīkotais Pasaules ekonomiskais forums. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus Latvija ir aktīva šī foruma dalībniece. Ar gandarījumu atminos mūsu tikšanos janvārī šī foruma ietvaros.
Federālā Prezidenta kungs,
Jūs savam prezidentūras gadam esat izvēlējies moto “tikšanās.05”. Man ir patiess prieks, ka tas sekmīgi īstenojas arī attiecībās ar Latviju, un mums ir iespēja šajā gadā tikties gan divpusējā līmenī, gan plašāku pasākumu ietvaros. Jau daudzu gadu gaitā attīstīto aktīvo Latvijas un Šveices politisko dialogu papildina veiksmīga sadarbība dažādās jomās. Plašas sadarbības iespējas mēs redzam ekonomiskajā jomā. Ar katru gadu pieaug tirdzniecība starp Latviju un Šveici, tomēr abu valstu ekonomiskajās attiecībās ir daudz neizmantota potenciāla. Tāpēc man ir jo īpaši liels prieks par Šveices uzņēmēju delegāciju, kas Jūs, prezidenta kungs, pavada šajā vizītē. Esmu pārliecināta, ka šajās dienās notiekošais abu valstu uzņēmēju biznesa forums būs sekmīgs impulss mūsu valstu ekonomisko attiecību veicināšanā un pieaugs arī Šveices investoru interese par Latviju kā stabilu un perspektīvu tirgu Baltijas reģionā.
Vēlos izteikt arī īpašu pateicību Šveices valdībai par gatavību finansiālai dalībai paplašinātās ES sociālajā un ekonomiskajā kohēzijā tādās svarīgās jomās kā vide un infrastruktūra, privātais sektors un sabiedrības attīstība. Esmu pārliecināta, ka īstenojamie projekti būs noderīgi abām mūsu valstīm, un, sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībā, būs kārtējais piemērs labajām attiecībām ar Šveici.
Senas tradīcijas ir mūsu valstu sadarbībai izglītības jomā. Pirmās mācību iestādes Baltijā ar augstskolas tiesībām - Akademia Petrina - līdzdibinātājs 1775. gadā bija filozofs, estēts un pedagogs no Cīrihes Johans Georgs Zulcers (Johann Georg Sulzer). Savukārt sadarbība starp Rīgas un Cīrihes Tehniskajām universitātēm aizsākas jau pirms vairāk nekā 140 gadiem, kad tika dibināta Rīgas Tehniskā universitāte.
Pēdējos gados, pateicoties Šveices valdības piedāvātajām stipendijām, Latvijas studentiem un pasniedzējiem ir iespēja veikt pētniecības darbu Šveices augstākās izglītības iestādēs. Īpašu atzinību nākamo zinātnieku tālākizglītošanā pelna arī Geberta Rīfa (Gebert Rüf) fonda dibinātais “Baltijas–Šveices tīkls” (BalticSwissNet). Daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas divpusējos sadarbības līgumus Eiropas Kopienas izglītības programmas SOCRATES/ERASMUS ietvaros ar Šveices augstākās izglītības iestādēm.
Dāmas un kungi!
Ar Šveici saistīta daudzu ievērojamu latviešu dzīve un darbība. Saskarsme ar Šveici kļuva par iedvesmas avotu viņu sabiedriskajai un literārajai darbībai. 2006.gadā apritēs simts gadi kopš izcilo latviešu dzejnieku un sabiedrisko darbinieku Raiņa un Aspazijas ierašanās viņu "otrajā dzimtajā zemē" - Lugano. 15 trimdā pavadītie gadi bija bagāti radošām iedvesmām, tapa vairāki Raiņa nozīmīgākie darbi. Man ir liels gandarījums, ka sadarbībā ar Šveici jau ir notikuši, un vēl tiek plānoti vairāki pasākumi par godu gaidāmajai jubilejai.
Atļaujiet šeit nosaukt vēl vienu izcilu personību mūsu tautas kultūras vēsturē. Literāte Zenta Mauriņa, kas neskatoties uz veselības problēmām un invaliditāti, kā pirmā sieviete Latvijā 1938. gadā ieguva filoloģijas doktores zinātnisko grādu. Otrā pasaules kara beigās viņa bija spiesta doties trimdā, un turpmākā viņas darbība saistīta ar Zviedriju, Vāciju un Šveici. Zentai Mauriņai Šveice bija brīvības simbols. Tāpēc liels pagodinājums viņai bija 1977. gadā Bāzelē saņemtais Šveices fonda “Par brīvību un cilvēktiesībām” (Stiftung für Freiheit und Menschenrechte) apbalvojums.
Jau vairāk nekā desmit gadu sekmīgi darbojas Šveices-Latvijas sadraudzības biedrība. Ja sākotnēji biedrība kā galveno uzdevumu izvirzīja humanitārās palīdzības sniegšanu Latvijai, tad pašreizējā darbības posmā primārie tai ir sadarbības jautājumi zinātnes un kultūras jomā. Pateicoties biedrības atbalstam, ar Šveices bagāto literatūras un citu izdevumu mantojumu varam iepazīties Šveices lasītavās galvaspilsētā Rīgā, kā arī lielākajās Latvijas reģionu pilsētās Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Talsos.
Mēs priecājamies par Šveices vēstniecības Latvijā aktivitātēm mūsu sadarbības veicināšanai. Kā piemēru var minēt šā gada pavasarī, Frankofonijas dienu ietvaros, dāvāto iespēju visiem interesentiem tuvāk iepazīt gan Šveices politisko un administratīvo sistēmu, gan mūsdienu kultūras izpausmes.
Pirms piecpadsmit gadiem pirmā “Forum Lugano” organizētā konference “Latvija Eiropā” norisinājās cerību pilnā pārmaiņu gaisotnē. Šobrīd Latvija atkal piedalās “interesantajā un sarežģītajā kultūras integrācijas procesā Eiropā”. Esmu pārliecināta, ka Šveice un Latvija kā nelielas multietniskas Eiropas valstis, pateicoties savai kultūras daudzveidībai, spēj sniegt nenovērtējamu ieguldījumu Eiropas kopīgās identitātes attīstībā.
Federālā Prezidenta kungs,
Ļoti cienītā Šmida kundze,
Atļaujiet man savā un mana vīra Imanta Freiberga vārdā novēlēt Jums, prezidenta kungs, spēku un enerģiju Jūsu nozīmīgajā darbā Šveices Konfederācijas labā! Pievienojoties Raiņa rakstītajām rindām Šveicē, vēlos uzsaukt šo tostu par Latvijas un Šveices tautu draudzību, valstu sadarbību un labklājību:
“Visām tautām, visām rasēm –
Uzcelt brālību un zvērēt
Vienu cīņu, vienu laimi
Apvienotā cilvēcībā.”
(Poēma “Ave sol!”)