Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Cienījamā Prezidenta kundze!
Ekselences, ministri!
Dāmas un kungi!
Ar patiesu prieku kā savus viesus šovakar sveicu Maltas Valsts prezidentu Edvardu Feneku-Adami (Edward Fenech-Adami) un viņa dzīvesbiedri Mēriju Feneku-Adami (Mary Fenech-Adami)! Šī Maltas prezidenta pirmā valsts vizīte Latvijā ir apliecinājums labajām attiecībām un konstruktīvajam dialogam, kas veidojas starp mūsu valstīm.
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Spilgtā atmiņā man ir palikusi valsts vizīte Maltā 2004. gada februārī un tās laikā izrādītā Jūsu un maltiešu tautas sirsnība un viesmīlība. Man bija liels gods viesoties Jūsu skaistajā, Vidusjūras ieskautajā zemē īsi pirms tik vēsturiski zīmīga notikuma abām mūsu valstīm – atgriešanās vienotajā Eiropā.
Tolaik Jūs atzīmējāt 40 gadus kopš neatkarības iegūšanas. Savukārt Jūsu vizīte Latvijā šogad sakrīt ar 15.gadskārtu, kopš Latvija ir atguvusi neatkarību pēc vairāk kā 50 gadu apspiestības. Mūsu valstīm ir bijusi bagātīga un dinamiska vēsture. Ilgus gadus mēs esam bijuši gan tuvu, gan tālu zemju interešu objekts. Taču šie vēsturiskie pārbaudījumi mūsu valstīm ir devuši neatsveramu rūdījumu un bagātīgu pieredzi. Mūsu cilvēki ciena un augstu vērtē brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības, likuma varu, stabilitāti un drošību.
Šobrīd varam atskatīties uz divu gadu pieredzi, kopš esam pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalstis. Šajā īsajā laikā jau esam apliecinājuši sevi kā uzticamus un spēcīgus partnerus, kuri sniedz savu ieguldījumu Eiropas panākumu stāsta veidošanā. Latvija Baltijas jūras reģionā un Malta Vidusjūras reģionā jau šobrīd ir piemērs Eiropas kaimiņiem Austrumos un Dienvidos, veicot reformas. Malta sniedz lielu ieguldījumu Vidusjūras reģiona labklājībā, drošībā un stabilitātē, Barselonas procesā un attiecību veidošanā ar Ziemeļāfrikas reģiona valstīm.
Latvija ir aktīva Eiropas Kaimiņu politikas īstenotāja Austrumos. Mēs dalāmies pieredzē demokratizācijas, ekonomiskās attīstības un Eiropas integrācijas jomā ar tādām valstīm kā Moldova un Gruzija. Nozīmīgas pūles tiek veltītas Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības attīstībai, kā arī tiek sekots demokrātijas un brīvības attīstības procesiem Ukrainā.
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Lai arī Maltu un Latviju šķir 2446 km, pēc atgriešanās Eiropā attālums it kā ir zudis. Briselē mūsu valstu pārstāvji ik dienu strādā plecu pie pleca, lai uz demokrātijas pamatiem būvētu brīvību, drošību, mieru, labklājību un turpinātu veidot Eiropas nākotni. Mūsu tautām ir svarīgi panākt Eiropas panākumu turpinātību, un to esam apliecinājuši, ratificējot Līgumu par Konstitūciju Eiropai.
Kamēr šī Līguma nākotne vēl nav izlemta, Latvija aktīvi izmanto pārdomu perioda laiku, lai uzklausītu tautas viedokli par Latvijas nācijas interesēm Eiropas Savienībā, par aktuāliem Eiropas Savienības dienaskārtības jautājumiem, tajā skaitā Eiropas nākotni. Reģionālās diskusijas, kā arī konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām ir devušas būtisku ieguldījumu Latvijas stratēģijas Eiropas Savienībā sagatavošanā.
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstis Malta un Latvija iesaistās šajos procesos. Uz nākotni vērstās ANO reformas, par kurām visi kopā vienojāmies ANO 60.gadskārtas Ģenerālajā Asamblejā – Pasaules samitā, sāk pamazām īstenoties. Es ceru, ka ANO Cilvēktiesību padome, kas savu darbību uzsāk šodien – 19. jūnijā –, sniegs nozīmīgu ieguldījumu cilvēktiesību aizstāvībā pasaulē un ANO reformu procesu veiksmīgā norisē.
Kā pērngad nozīmētā ģenerālsekretāra īpašā sūtne esmu gandarīta par jaunas Miera nodrošināšanas komisijas izveidošanu. Ieilgušo konfliktu – vietējo un reģionālo – risināšanas atlikšana nav pieļaujama.
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Esmu nešaubīgi pārliecināta, ka līdzšinējām Latvijas un Maltas draudzīgajām un konstruktīvajām attiecībām ir lielas iespējas vērsties plašumā kā politiskajā, tā arī ekonomiskajā un kultūras dimensijā. Esmu gandarīta un pateicīga par konkrētajiem sadarbības projektiem, kas ir dzinulis tālākai sadarbībai. Kopš 2003.gada jaunajiem Latvijas diplomātiem ir iespēja studēt Vidusjūras akadēmijā Maltā. Tādējādi Latvija un Malta var dalīties savā pieredzē un zināšanās, savstarpēji veicinot mūsu valstu izaugsmi un spēju sastapties ar mūsdienu globalizētās pasaules izaicinājumiem.
Mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis un jūrniecības tradīcijas gadsimtu garumā ir nodrošinājušas mūsu vietu un nozīmi ne vien Eiropā, bet arī pasaulē. Malta tradicionāli ir bijusi Dienvidu un Ziemeļu tirdzniecības un starpkulturālo ceļu krustpunkts, bet Latvija pamatoti var tikt uzskatīta par tiltu starp Eiropas Austrumiem un Rietumiem. Tāpēc man ir jo lielāks prieks, ka šajā Valsts vizītē Jūs pavada uzņēmēju delegācija. Delegācijas klātbūtne šeit, ir apliecinājums ka gan Maltai, gan Latvijai ir nozīmīgs ekonomisko attiecību padziļināšanas potenciāls.
Latvijā Maltu pazīst kā valsti ar senu vēsturi, gadsimtu gaitā tapušu arhitektūru, kurā savijas dažādu tautu, kultūru, valodu un reliģiju pēdas. Iepretim Valetai, kas ir pārbagāta baroka laika stila arhitektūras, Jūs atklājat Rīgu, kurā saplūdusi neoklasiskā stila koka apbūve un jūgendstila šedevri. Gan Valeta, gan Rīgas vecpilsēta ir UNESCO kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa.
Rīt Jūs viesosieties Turaidā, vietā, kuru apdzīvoja vieni no senākajiem Latvijas teritorijas iedzīvotājiem – lībieši. Turaidas apkārtnei ir bijusi nozīmīga loma Latvijas vēsturē. Tā ir lieciniece Latvijas tautas dzīvei jau no 12. gadsimta. Tulkojot no lībiešu valodas, Turaida nozīmē “Dieva dārzs”. Turaidā saplūst visa Latvijas bagātība – vēsture, kultūra un gleznainās ainavas, sniedzot neaprakstāmu veldzējumu acīm un sirdij.
Augsti godājamais Prezidenta kungs!
Esmu pārliecināta, ka šīs mūsu valstu un tautu bagātības, kā arī nešaubīgā izpratne par mērķi, uz kuru ejam, padziļinās mūsu dialogu, nodrošinās ciešākas un vēl labākas Latvijas un Maltas attiecības. Uzsaucu šo tostu Jums, Prezidenta kungs, un Jums, Fenek-Adami kundze! Par maltiešu un latviešu tautas labklājību, par Maltas un Latvijas draudzību un ciešu sadarbību nākotnes Eiropas vārdā!