Ļoti cienījamā Prezidentes kundze!
Godājamais Dr. Makalīz!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks un liels gods kā savus viesus šovakar sveikt Īrijas Valsts prezidenti Mēriju Makalīzi un viņas dzīvesbiedru Dr. Mārtinu Makalīzu (Martin McAleese). Šo pirmo Īrijas prezidentes valsts vizīti Latvijā es uzskatu par īpašu apliecinājumu Latvijas un Īrijas savstarpējo attiecību briedumam, draudzīgajām attiecībām un konstruktīvajam dialogam.
Ar gandarījumu un siltām jūtām atceros savu vizīti Jūsu skaistajā un draudzīgajā zemē 2002. gada jūnijā, kā arī tikšanos ar Jums, Prezidentes kundze, Dublinā 2004. gada 1.maijā – vēsturiskajā brīdī, kad Latvija kopā ar vēl deviņām Centrālās un Austrumeiropas valstīm kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti Īrijas prezidentūras laikā. Tas ir paliekošs notikums mūsdienu Eiropas vēsturē, un esmu lepna par iespēju būt tā lieciniece.
Cienījamā Prezidentes kundze!
Mūsu valstu attiecības aizsākās jau drīz pēc mūsu valstu nodibināšanas, kad abas jaunās valstis - Latvija un Īrija kopīgi darbojās Tautu Savienībā. Latvija vienmēr atcerēsies, ka Īrija bija to valstu starpā, kas neatzina Latvijas aneksiju PSRS. Mūsu tautas vieno pasaules redzējums, kas balstīts uz līdzīgiem vēsturiskiem pārdzīvojumiem – sarežģītu pieredzi ar lielākām kaimiņvalstīm, migrācijas radītiem izaicinājumiem, cīņu par neatkarību un valodas saglabāšanu.
Vēstures pieredze mums ir devusi spēju novērtēt citu valstu atbalstu un solidaritāti, kura ir bijusi vienlīdz svarīga kā pašos drūmākajos 20. gadsimta gados, tā šodien, 21.gadsimta sākumā, jaunajā, apvienotajā Eiropā. Es esmu pārliecināta, ka kopīgi mums ir pa spēkam turpināt mūsu priekšgājēju, Eiropas Savienības dibinātāju, iesākto – uzcelt pārticīgu, drošu un stipru Eiropu, kas stiprinātu demokrātijas, savstarpēja atbalsta, sadarbības un cilvēktiesību principu pārsvaru (prevalence) visā pasaulē.
Šobrīd, pēc 2004. gada Eiropas Savienības paplašināšanās, Latvijas un Īrijas attiecības ir īpašas. To saku ar pārliecību, jo mūsu valstu savstarpējās saites un sadarbību vairāk kā jebkad ietekmē fiziskā attāluma lomas mazināšanās. Īrija, atverot darba tirgu jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir pavērusi jaunas iespējas arī Latvijas iedzīvotājiem papildināt zinības un darba prasmi, ko viņi varēs izmantot, atgriežoties Latvijā. Tā ir lieliska iespēja praktiskā veidā pārņemt unikālo Īrijas attīstības pieredzi un uzkrātās zināšanas, kas ilgtermiņā sniegs ieguldījumu abu mūsu valstu uzplaukuma veicināšanā.
Robežu lomas mazināšanās ir radusi iespēju mūsu tautām iepazīt vienai otru daudz dziļāk. Ievērojama latviešu tautas daļa ir izvēlējusies Īriju par savām mājām un jūtas tur novērtēti. (Info: pēc Īrijā notikušās pēdējās tautas skaitīšanas datiem 2006. gada aprīlī Īrijā dzīvoja 13319 LR pilsoņu). Es vēlētos pateikties Jums, Prezidentes kundze, par Jūsu interesi un rūpēm, ko esat veltījusi latviešu kopienai. Ar patiesu prieku varu teikt, ka latvieši Īrijā ir aktīvi, organizējot savu ikdienas dzīvi, un uztur gan saikni savā starpā, gan ar tuviniekiem un draugiem, kuri palikuši Latvijā – darbojas vairākas latviešu biedrības, bērnu nedēļas nogales skola, tiek izdots laikraksts un noturēti dievkalpojumi latviešu valodā, kā arī kopīgi svinēti latviešu un īru nacionālie svētki.
Īpaši es vēlētos uzsvērt Latvijas un Īrijas saites kultūras jomā. Latviešiem jau izsenis ir pazīstami un iemīļoti ievērojamākie īru autori – Oskars Vailds, Bernards Šovs, Airisa Mērdoka. Latvijas teātros ir iestudētas vairākas Semjuela Beketa lugas. Izcilā īru rakstnieka Džeimsa Džoisa romāns „Uliss” latviešu valodā tulkots divas reizes, un, pateicoties Īrijas vēstnieka Tima Mova (Tim Mawe) aktīvai darbībai,šogad Ventspils augstskolā norisinājās informatīvi pasākumi, veltīti šī ievērojamā autora dzīvei un literārajai darbībai. 2006. gada nogalē Latvijas skatītājiem tika piedāvātas Īrijas filmu dienas, kas ļāva iepazīties ar Īrijas nozīmīgākajiem kinematogrāfa darbiem un sniedza ieskatu arī Īrijas jaunāko laiku vēsturē. Īriem ir bijusi iespēja iepazīt Latvijas kordziedāšanas mākslu – latviešu kori ir dziedājuši koncertos un plūkuši laurus starptautiskos koru konkursos Dublinā, Korkā un Droghedā.
Cienījamā Prezidentes kundze!
Īrija iestājās Eiropas Savienībā 1973. gadā, kļūstot par Eiropas veiksmes stāstu. Ekonomiskās izaugsmes un Eiropas Savienības radīto iespēju izmantošanas prasmes dēļ Īrija nereti tiek dēvēta par ķeltu tīģeri. Latvija šobrīd ir šī izaugsmes ceļa sākumposmā, un mēs ar apbrīnu raugāmies uz Jūsu iedvesmojošo piemēru, cerot to atkārtot. Es vēlētos paust visdziļāko un sirsnīgāko pateicību par atbalstu, kādu esat mums snieguši Eiropas integrācijas procesā un savas nepārvērtējamās pieredzes pārņemšanā.
Esmu gandarīta par augošajām ekonomiskajām attiecībām mūsu valstu starpā, un ceru, ka mūsu valstu ekonomiskās saites turpinās attīstīties vēl straujāk nākotnē. Mūsu ekonomiskās sadarbības izaugsmei joprojām ir liels potenciāls (Info: Īrija ir 17. vietā eksportā un 29. vieta importā). Es aicinu uzņēmējus vairāk izmantot iespējas, ko sniedz Eiropas Savienība, un esmu droša, ka šī vizīte būs pozitīvs impulss mūsu ekonomisko attiecību veicināšanā un īru investoru darbībai Latvijā un Baltijas valstu reģionā kopumā.
Cienījamā Prezidentes kundze!
Es ar pārliecību varu teikt, ka mūsu tautu savstarpējās saites un kontakti rada stabilu pamatu Latvijas un Īrijas sadarbībai nākotnē un vēl ciešāku attiecību veidošanai. Es uzsaucu šo tostu par Jums, Prezidentes kundze, un Jums, Dr. Makalīz! Par īru un latviešu tautu labklājību, par Īrijas un Latvijas draudzību un ciešu sadarbību vienotā Eiropā!