Augsti godājamais Federālā Prezidenta kungs! Ļoti cienītā Rau kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks un liels gods būt valsts vizītē Jūsu skaistajā un Latvijai tik draudzīgajā zemē. Vēlos pateikties Federālajam Prezidentam Dr. Rau kungam un visai vācu pusei par viesmīlību un silto uzņemšanu. Mūsu regulārās un saturiski piepildītās tikšanās ar Prezidentu Dr. Rau ir bijušas vērtīgas gan no valstu attiecību viedokļa, gan nozīmīgas man personīgi.
Šai vizītei ir īpaša nozīme - mūsu valstu attiecību bagātajā vēsturē šī ir pirmā Latvijas prezidenta Valsts vizīte VFR. Tā vainago gan līdzšinējo attiecību attīstības posmu, gan izceļ mūsu valstu un tautu draudzību un attiecību briedumu, tā ir arī ieguldījums tālākai attīstībai mūsu sadarbībā.
Mūsu attiecības pastāvīgi pilnveidojas - caur daudzām ciešām saitēm un arī pretrunām pagātnē, caur dinamisku attīstību un mijiedarbību šodien, tās vērstas uz mūsu kopīgo vērtību saglabāšanu vienotā un drošā nākotnes Eiropā.
Federālā Prezidenta kungs, Rau kundze,
Vācu un latviešu kultūras jau izsenis savijušās kopīgām saknēm un tradīcijām. Gadsimtu garumā vācu kultūras klātiene ir spēlējusi neatsveramu lomu visā mūsu reģionā.
Latviešu tautasdziesmas nonākušas līdz Viduseiropas kultūras nāciju apziņai, pateicoties arī Johana Gotfrīda Herdera ieguldījumam, kurš nozīmīgu dzīves posmu pavadīja Rīgā. Bez vācbaltu dzejnieka Jākoba Mihaela Reinholda Lenca balss nav iedomājams pirmsklasiskās vācu literatūras kopkoris. Frīdriha Šillera luga “Laupītāji” bija viena no pirmajām teātra izrādēm latviešu valodā. Johanam Volfgangam fon Gētem Latvijā bija gan draugi, piekritēji, cienītāji, gan arī krasi oponenti, kas liecina par Gētes lielo ietekmi uz sabiedrisko domu Latvijā. Rihards Vāgners ir darbojies kā diriģents Rīgā.
20. gadsimts iegājis mūsu abu tautu vēsturē ar īpaši smagiem pārbaudījumiem un ciešanām. Otrais Pasaules karš prasījis traģiski daudz upuru, prātam neaptverams ir to upuru skaits, kas gāja bojā Holokaustā. Pēc kara Vācija tika sadalīta, bet Latvija gaidīja savu neatkarību. Radās miljoniem bēgļu un pārvietoto personu, kas zaudēja ģimenes un visu, kas tiem bija dārgs. Arī mana ģimene bija šo bēgļu pulkā, un mūsu ceļi toreiz veda caur Parhīmu, Šverīnu un Vismāru kara noslēguma mēnešos.
Paldies Dievam, 20. gadsimts noslēdzās pavisam citā gaisotnē un jaunais 21. gadsimts ir iesācies tik pozitīvajā Eiropas vienotības un ES paplašināšanās zīmē.
Diplomātisko attiecību atjaunošana starp Latviju un Vāciju 1991.gadā pavēra ceļu jaunu, vienlīdzīgu un ciešu attiecību veidošanai. Ap 30 000 lielā vācbaltiešu kopiena Vācijā ar patiesām simpātijām sniedza un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas un Vācijas attiecību veicināšanā, kalpojot par tiltu starp divām senām Eiropas kultūrām. Ļoti svarīgs bija Vācijas atbalsts Latvijas neatkarības stiprināšanā, mūsu mērķu – dalības ES un NATO - sasniegšanā, kā arī sniegtā palīdzība visdažādākajās jomās. Paldies Vācijai par to.
Šobrīd Latvijas un Vācijas attiecības kvalitatīvi ir attīstījušās no Baltijas valstu “advokāta” līdz uzticamai partnerībai.
No nākamā gada mūsu saites būs vēl ciešākas – mēs būsim gan sabiedrotie, gan partneri Eiropas Savienībā un NATO.
Eiropas apvienošanas megaprojektā Vācijas loma ir nenovērtējama. Mūsuprāt, ES un NATO paplašināšana ir savstarpēji papildinošas šī projekta daļas, kas nodrošinās ilgstošu drošību, stabilitāti un izaugsmi Eiropā. Tāpēc vēlamies saglabāt un attīstīt abas organizācijas par vēl spēcīgākām un vienotākām, lai tās spētu īstenot mērķus un cerības visas Eiropas nākotnes drošībai.
Nākotnes Eiropas redzējumā Latvijai svarīgas ir arī lielo un mazo tautu vienlīdzīgas iespējas dot ieguldījumu kopīgās nākotnes attīstībā, vienlaikus saglabājot un attīstot unikālo kultūras mantojumu.
Šajā gadījumā “Nākotnes Eiropa” noteikti kļūs arī par “Kultūras Eiropu”. Izmantojot visu Eiropas tautu potenciālu un pienesumu, tās loma pasaulē pieaugs, jo “Kultūras Eiropai” nav mīnusu, “Kultūras Eiropā” viens otru bagātina.
Augsti godātais Federālā Prezidenta kungs! Ļoti cienītā Rau kundze!
Savā un mana dzīvesbiedra vārdā gribu novēlēt Vācijas tautai arī turpmāku uzplaukumu un labklājību. Atļaujiet Jums, Prezidenta kungs un cienītā Rau kundze, novēlēt spēku un enerģiju darbā! Es uzsaucu šo tostu par divām senām kultūrām, lai to pienesums Eiropai nākotnē kļūst arvien bagātāks, lai Latvijas un Vācijas valstu draudzība un sadarbība sniedz labklājību mūsu tautām!