Augsti godātais Prezidenta kungs!
Cienītā Prezidenta kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks un liels gods viesoties valsts vizītē skaistajā un viesmīlīgajā ungāru zemē un Jūsu brīnišķīgajā galvaspilsētā Budapeštā.
Latvija šai vizītei pievērš īpašu nozīmi, jo šis ir jubileju gads Latvijas un Ungārijas attiecībās. Valstu līmenī Latvijas un Ungārijas sadarbība aizsākās pirms 80 gadiem, kad Ungārija Latviju atzina par neatkarīgu nāciju. Savukārt šā gada septembrī apritēja desmit gadi kopš Latvijas un Ungārijas diplomātisko attiecību atjaunošanas. Es ceru, ka šīs nozīmīgās jubilejas ir ne tikai apstiprinājums mūsu draudzīgajām attiecībām šodien, bet arī droša zīme nākotnes partnerībai jaunajā Eiropā.
Vēsturiskā pieredze latviešu un ungāru tautām nav identiska, taču tajā varam saskatīt daudz kopīga. Mums ir nācies pārdzīvot dažādus vēstures pārbaudījumus: ilgstošas atbrīvošanās cīņas pret iekarotājiem, eiropeisko vērtību zaudēšanu un atkalatgūšanu. Taču šie pārbaudījumi mūs ir padarījuši stiprākus un pārliecinātākus sava valstiskuma apziņā, nacionālajā lepnumā un indivīdu spēkā.
Mūs vieno arī kas īpašs – tā ir ungāriem radnieciskā vismazākā somugru tauta lībieši, kura Latvijas teritorijā dzīvojusi kopš senseniem laikiem. Zīmīgi, ka 1939. gadā pateicoties Latvijas, Ungārijas, Igaunijas un Somijas atbalstam Mazirbes ciematā Baltijas jūras piekrastē tika atvērts Lībiešu tautas nams. Šī nelielā tauta vēsturiski ir atstājusi lielu ietekmi latviešu valodā un kultūrā. Tādēļ Latvija uzskata par pienākumu rūpēties par lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
Latvijas un Ungārijas attiecību pamatā ir ilggadīga sadarbības pieredze un savstarpējas simpātijas. Jau 20-tajos gados uzsāka darbu diplomātiskās misijas, liekot pamatu mūsu valstu labajām attiecībām. Attīstījās kultūras un saimnieciskie sakari. Rīgā nodibinājās latviešu - ungāru biedrība, aktīva bija mākslas un kultūras aprite.
Taču to visu pārtrauca totalitāro lielvaru agresijas, atstājot traģiskas pēdas mūsu valstu likteņos. Tā iespaidā mēs daudzus gadu desmitus bijām nošķirti no Eiropas demokrātisko valstu saimes. Sekoja piespiedu kolektivizācija, izsūtīšanas, nevainīgu cilvēku aresti un nāvessodi.
Ungāru tauta var būt lepna, - tā bija starp aktīvākajām totalitārisma un apspiestības pretiniecēm. Esot šeit, Budapeštā, ungāru nacionālās dienas – 1956. gada revolūcijas gadadienas priekšvakarā, noliecu galvu to ungāru varoņu priekšā, kuri pirms 45 gadiem ar nepieredzētu drosmi cīnījās par savas tautas brīvību un demokrātiju. Jūsu tautas varonīgā pretestība padomju režīmam palīdzēja arī Latvijas tautā uzturēt ticību neatkarībai cauri visiem padomju okupācijas gadiem.
Mūsu tautu un valstu partnerība pamatojas uz kopīgām vērtībām un ticību Eiropas nākotnei. Gan Ungārija, gan Latvija ir izvēlējušās dalību Eiropas Savienībā un NATO kā daļu no savas atbildības un nākotnes redzējuma Eiropā un pasaulē.
Līdzās Ungārijai un citām Eiropas valstīm Latvija aktīvi piedalās miera uzturēšanas operācijās Balkānos. Tā ir daļa no mūsu apņēmības sniegt lielāku ieguldījumu starptautisko krīzes situāciju atrisināšanā. Šajā kontekstā nesenā Ungārijas aizsardzības ministra Janoša Sabo vizīte deva vērtīgu impulsu Latvijas un Ungārijas militāri politiskās sadarbības nostiprināšanai.
Es vēlos atkārtoti pateikties Ungārijai par tās atbalstu Latvijas uzņemšanai NATO jau nākamgad, kā arī paust ticību, ka gan Ungārija, gan Latvija jau 2004. gadā būs Eiropas Savienības dalībvalstis.
Mēs ticam, ir iespējama brīva, vienota un droša Eiropa, kur visām valstīm – mazām vai lielām – ir vienādas tiesības. Tās ir tiesības izvēlēties savu drošības modeli, uzturēt nacionālo identitāti, attīstīt savu kultūru. Tās ir arī indivīdu tiesības uz drošību un labklājību.
11. septembra notikumi pierādīja, ka šo tiesību apdraudējumi iespējami jebkur. Tas, kas notika ASV, skāra ikvienu no mums. Nevis tāpēc, ka tikām apmeklējuši Dvīņu torņus vai Pentagonu, bet gan tāpēc, ka apdraudējuma mērķi bijām mēs – jebkurš cilvēks, indivīds, personība. Mūsu dzīvība un mūsu tiesības uz to.
Cīņa ar šādiem apdraudējumiem var būt tikai kopīga. Un šeit es nerunāju par NATO vai ES vai citām organizācijām. Es runāju par indivīdu, valstu un organizāciju kopīgu izpratni par kopīgām vērtībām, ko vēlamies kopīgi aizstāvēt kopīgā darbībā. Ārkārtīgi plašais atbalsts vainīgo sodīšanai apliecina, ka kopīga izpratne pastāv. Un tāpēc esmu pārliecināta, ka šī cīņa būs sekmīga.
Prezidenta kungs,
Latvija un Ungārija ir uzticami partneri. Mūsu valstu attiecības ir daudzveidīgas un tās neaptumšo pagātnes mantojums. Mums ir kopīgi ārpolitiskie mērķi, kuros viens otru atbalstām, kā arī cieši kontakti starp valsts institūcijām, darījumu aprindu pārstāvjiem, universitātēm un kultūras iestādēm.
Raksturojot tendences Latvijas un Ungārijas attiecībās, es vēlos izcelt savstarpējo interesi izmantot priekšrocības, ko sniedz moderno laiku ekonomiskā integrācija. Tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Ungārijas uzņēmējiem, investoriem un tūrisma firmām ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens. Reģionālā saimnieciskā sadarbība Centrāleiropas telpā sekmē mūsu konkurētspēju Eiropas un globālajā apritē.
Tāpat vēlos atzīmēt sadarbību izglītības un kultūras jomā. Nekas tā nevieno valstis kā kontakti starp to iedzīvotājiem.
Man bija patiess prieks uzzināt, ka, kopš 1993. gada, Sombateļas (Szombathely) pedagoģiskajā institūtā, pateicoties profesora Puštai gādībai, ir iespēja mācīties latviešu valodu un ka Ungārijā ir izdota latviešu valodas mācību grāmata.
Izcilu ieguldījumu latviešu tautas atpazīšanā ir devis Endre Bojtārs ar savu monogrāfiju “Ievads Baltistikā”, kurā aplūkota baltu, tai skaitā latviešu senvēsture, valoda un mitoloģija. Priecājos, ka šis darbs jau ir iztulkots latviski un drīzumā tiks izdots arī Latvijā.
Esmu gandarīta, ka ungāriem bijusi iespēja iepazīt latviešu tautas gara mantojumu - latvju dainas, lasot to izlasi Žužas Rabai tulkojumā. Savukārt latvieši ungāru literatūru sāka iepazīt jau 1865. gadā, kad latviešu valodā tika izdota pirmā ungāru grāmata un 1893. gadā Rīgas Latviešu teātrī uzvesta pirmā ungāru luga. Latvieši ir iemīļojuši gan Šāndora Petēfi dzejoļus, gan Magdas Sabo romānus.
Latvijas Nacionālā teātra repertuārā bijuši vairāk nekā 40 ungāru lugu uzvedumi. Latviešu vidū sevišķi populāri ir bijuši Ferenca Molnāra, Endres Illēša, Ištvana Erķeņa un Lāslo Ģurko lugu uzvedumi un, kā rakstījuši latviešu kritiķi: “skatoties ungāru lugas var no sirds smieties un no sirds raudāt”.
Latviešiem arī bijusi lieliska iespēja Rīgā skatīt ungāru mākslas pērles, piemēram, pasaulslavenā mākslinieka Vazareli darbus, kā arī klausīties vienu no pasaules labākajām Aīdām - ungāru operas zvaigzni Ilonu Tokodi.
Savukārt ungāri par latviešiem ir varējuši spriest, klausoties latviešu koru sniegumus un vērojot jaunajos baletdejotājus. Mūsu kultūras ir atšķirīgas, bet tieši dažādība bagātina attiecības.
Es teiktu, ka vārdi – partnerība, atvērtība un uzticība – visai precīzi raksturo mūsu valstu attiecības.
Tādēļ atļaujiet man šo tostu uzsaukt Jums, Prezidenta kungs un Jums, Prezidentes kundze! Par vēl ciešāku Latvijas un Ungārijas sadarbību! Par apvienotu, pārtikušu, drošu un stabilu Eiropu!