Augsti godātais Konfederācijas Prezidenta kungs!
Ļoti cienītā Filigera (Villiger) kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Esmu aizkustināta par godu būt pirmajai Latvijas prezidentei, kas ierodas valsts vizītē Jūsu zemē, pret kuru es jūtu lielu personisku apbrīnu un pieķeršanos. Šī vēsturiskā vizīte apliecina nozīmīgu tuvināšanos starp Šveici un Latviju. Protams, ģeogrāfiskajā kartē mūsu valstis atrodas diezgan tālu viena no otras, taču atcerēsimies, ka tā ir Eiropas karte un Eiropa ir mūsu kopējais kontinents. Pašlaik Eiropa ir nonākusi pie pagrieziena punkta savā vēsturē, kur šī brīža prioritāte ir pozitīva mijiedarbība un vēl ciešāka sadarbība starp visām zemēm. Latvija aktīvi piedalās šajā procesā un cer dot savu ieguldījumu vienota kontinenta veidošanā, kur valdītu miers, stabilitāte un labklājība.
Otrais Pasaules karš un tā sekas ir iezīmējis traģisku periodu Latvijas vēsturē. Latvijas neatkarības zaudēšanu Šveice atzina de facto, bet ne de jure. Šveice bija viena no pirmajās valstīm, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju 1991.gadā un mēs par to esam pateicīgi. Liela nozīme šajā procesā bija Šveices parlamentārās iniciatīvas grupai “Pro Baltikum”. Es vēlētos izteikt mūsu pateicību par Šveices atbalstu Latvijas neatkarības atgūšanas brīdī. Šodien mēs varam priecāties par to, ka esam izveidojuši stabilu demokrātiju un tirgus ekonomiku. Brīva un neatkarīga Latvija atgriežas Eiropā un vēlas dot savu ieguldījumu tās attīstībā.
Latvija un Šveice vienmēr ir piederējušas vēsturiskajai un kultūras Eiropai. Deklarējot savus stratēģiskos mērķus - dalību Eiropas un transatlantiskajās struktūrās – Latvija vēlas apliecināt savas tiesības piederēt Eiropas valstu saimei. Arī Šveices uzsāktais ceļš attiecību paplašināšanai ar Eiropas Savienību apliecina tās atvērtību ciešākai sadarbībai ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem un piešķir jaunu dimensiju Eiropas attīstībā. Esmu pārliecināta, ka Latvijai un Šveicei katrai jādod savs pienesums vienotas un demokrātiskas Eiropas veidošanā.
Globalizācijas laikmetā aizvien nozīmīgāka loma ir multilaterālai valstu sadarbībai. Tāda izmēra valstīm kā Latvija un Šveice šis sadarbības modelis ir īpaši būtisks. Latvija augstu novērtē Šveices lielo ieguldījumu cilvēktiesību, humanitārās un bēgļu politikas, kara un nemiera postīto pasaules reģionu jautājumu risināšanā. Vēlētos atzīmēt Starptautiskā Sarkanā Krusta dibinātāja un pasaulē pirmā Nobela miera prēmijas laureāta Anrī Djunāna (Henry Dunant) ieguldījumu starptautiskās sadarbības un humanitārās sfēras attīstībā. Ne velti daudzas starptautiskās organizācijas Šveici ir izvēlējušās par savu atrašanās vietu.
Izmantojot iespēju, gribētu vēlreiz izteikt Latvijas apsveikumu Šveicei, kas pirms nedaudz vairāk kā viena mēneša kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas 190. dalībvalsti. Līdz ar to Latvija un Šveice varēs ANO ietvaros kopīgi strādāt un piedalīties debatēs par jautājumiem, kas prasa globāla mēroga risinājumus.
Konfederācijas Prezidenta kungs,
Filigera kundze,
Divpadsmit gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas un Šveices attiecības attīstījušās pozitīvu partnerattiecību gaisotnē. Izveidojies aktīvs politiskais dialogs, to papildina veiksmīga sadarbība atsevišķās jomās. Šajā vizītē mani pavada Latvijas uzņēmēju delegācija, kas ļauj cerēt uz sekmīgiem un savstarpēji izdevīgiem saimnieciskajiem kontaktiem nākotnē. Ceru, ka rīt Cīrihē notiekošais abu valstu uzņēmēju ‘apaļais galds’ būs sekmīgs impulss mūsu valstu ekonomiskajām attiecībām un pieaugs arī Šveices investoru interese par Latviju kā stabilu un perspektīvu tirgu, kas atrodas ekonomiskā ziņā strauji augošajā Baltijas jūras reģionā.
Latvija atzinīgi vērtē un ieinteresēta sadarbībā ar Šveici izglītības jomā. Pirmās liecības par izglītības kontaktu aizsākumiem ar Šveici meklējamas jau 1775. gadā, kad Jelgavā tika nodibināta Akademia Petrina – viena no pirmajām augstākajām mācību iestādēm Baltijā. Akadēmijas līdzdibinātājs bija arī filozofs, estēts un pedagogs no Cīrihes Johans Georgs Zulcers (Johann Georg Sulzer). Varam lepoties, ka šai Jelgavas ģimnāzijai ir tik bagāta vēsture. Daudzi no tās audzēkņiem kļuvuši par ievērojamiem sabiedriskajiem darbiniekiem, starp tiem - Latvijas valsts prezidenti Jānis Čakste un Alberts Kviesis, kā arī Lietuvas valsts prezidents Antanas Smetonas un Polijas valsts prezidents Staņislavs Vojcehovskis.
Daudzpusīga sadarbība izveidojusies starp Rīgas un Cīrihes Tehniskajām universitātēm, kas aizsākas Rīgas Tehniskās universitātes dibināšanas laikā pirms 140 gadiem. Īpašu atzinību nākamo zinātnieku tālākizglītošanā pelna Geberta Rīfa (Gebert Rüf) fonda dibinātais “Baltijas –Šveices tīkls” (BalticSwissNet). Ar Šveices bagāto literatūras un citu izdevumu mantojumu varam iepazīties Šveices lasītavās galvaspilsētā Rīgā, kā arī lielākajās Latvijas reģionu pilsētās Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Talsos.
Īpaša vieta mūsu abu valstu attiecībās ir kultūrai. Domāju, ka Latvijā nevienam nav svešs Lugano vārds. Īpaši tādēļ, ka 20. gadsimta sākumā Kastanjolas ciemats un Lugano pilsēta 15 trimdas gadus patvērumu deva izcilajiem latviešu dzejniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem Rainim un Aspazijai. Tieši šeit meklējama Raiņa iedvesma viņa radošajām izpausmēm. Šeit tapa viņa vieni no nozīmīgākajiem darbiem – lugas “Jāzeps un viņa brāļi”, “Indulis un Ārija” un “Zelta zirgs”.
Šodien Lugano vārds atkal tiek iedzīvināts sakarā ar 2006. gadā plānoto starptautisko pasākumu “Forum Lugano 2006”. Rīgas domes un Lugano pilsētas 2001. gada nogalē parakstītais sadarbības protokols apstiprina abu pušu apņemšanos par dažādu pasākumu organizēšanu laikā līdz 2006. gadam. Man ir liels gandarījums, ka Šveice ar cieņas pilnu attieksmi glabā mūsu valsts vēstures un kultūras liecības, kā arī iesaistās to popularizēšanā Šveicē un ārpus tās. Esmu pārliecināta, ka pasākumi “Forum Lugano 2006” ietvaros ļaus Šveices sabiedrībai plašāk iepazīties ar Latvijas pagātni un tagadni, un mēs kopīgi varēsim diskutēt par mūsu tautām un valstīm nozīmīgiem nākotnes izaicinājumiem.
Ar īpašām sajūtām šodien atceros 1990. gadu, kad piedalījos pirmajā Forum Lugano organizētajā konferencē Šveicē. Tās tēma bija “Latvija Eiropā”. Tolaik Latvija dzīvoja strauju un cerību pilnu pārmaiņu gaisotnē. Tas bija neziņas un lielas apņēmības laiks. Toreiz, uzstājoties auditorijas priekšā, es jautāju: ”Vai Pelnrušķīte paspēs laikā ierasties uz balli?” Atskatoties uz paveikto es varētu teikt, ka tagad viņa ir gatava kāpt karietē un pils durvis tiks atvērtas ES Kopenhāgenas sanāksmē šī gada decembrī.
Kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir mobilizējusi visus spēkus valsts rekonstrukcijai un to vērtību sistēmas atjaunošanai, kas mums bija liegtas 50 nošķirtības gadus aiz “Dzelzs priekškara”. Rekordīsā laikā esam īstenojuši fundamentālas reformas un joprojām esam pilni apņēmības turpināt mūsu centienus, lai nodrošinātu tālāku progresu. Mūsu panākumu avots ir ļoti vienkāršs. Tā ir mūsu griba pēc pārmaiņām un spēja virzīties uz mērķi. Vakardienas sapņi kļuvuši par šodienas īstenību. Pelnrušķīte ierodas ballē. Viņas šodienas sapnis ir kļūt par tādu pašu meiteni kā citas, kam vairs nav vajadzīgi brīnumi, lai sasniegtu to, kas viņai no tiesas pieder.
Konfederācijas Prezidenta kungs,
Ļoti cienītā Filigera kundze,
Pati savā un mana dzīvesbiedra vārdā gribētu novēlēt Šveices tautai arī turpmāku uzplaukumu un labklājību. Atļaujiet Jums, Prezidenta kungs un Filigera kundze, novēlēt daudz laimes, spēku un enerģiju! Par veiksmīgu Šveices un Latvijas sadarbību mūsu valstu nākotnes un labklājības vārdā!