Augsti godātais Prezidenta kungs!
Cienītā Prezidenta kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks un liels gods apmeklēt Jūsu skaisto un draudzīgo zemi. Esmu Jums pateicīga par viesmīlību un laipnību, ko kopā ar delegāciju šeit izjūtu ik uz soļa.
Latvijai un Slovēnijai ir lemts atrasties reģionos, kuru vēsture bijusi dažādu notikumu bagāta. Pārāk bieži lēmumus par Baltijas un Viduseiropas valstu nāciju likteņiem ir pieņēmušas svešas varas. Neraugoties uz to, mūsu valstu iedzīvotāji ir spējuši saglabāt savu identitāti, nosargāt un kopt valodu un tradīcijas un, nezaudējot drosmi, cīnījušies par savām pašnoteikšanās tiesībām. Šobrīd mēs piedzīvojam kārtējo pārvērtību pilno laikmetu. Taču šajā reizē mums ir dota vienreizēja iespēja ietekmēt tā ritējumu. Kopš Latvija atguva savu uz pusgadsimtu zaudēto neatkarību, un kopš Slovēnija pievienojās Eiropas valstu saimei kā suverēna valsts, ir pagājuši vienpadsmit pārmaiņu pilni gadi. Grūtais darbs ir nesis augļus. Mūsu valstis ir guvušas ievērojamus panākumus, nostiprinot un aizstāvot demokrātijas un cilvēktiesību vērtības, strādājot tautsaimniecības attīstībai un veicinot savu iedzīvotāju labklājību un drošību.
Latviju un Slovēniju šodien raksturo stabila demokrātija, funkcionējoša tirgus ekonomika, veiksmīgi īstenotas strukturālās reformas. Sekmīgi attīstās Latvijas un Slovēnijas politiskā sadarbība. Cieši kontakti izveidojušies kā valsts institūciju un nevalstisko organizāciju, tā arī darījumu un kultūras aprindu pārstāvju vidū.
Arvien spēcīgāk mēs sevi piesakām starptautiskajā arēnā, kur esam kļuvuši par uzticamiem un vērā ņemamiem partneriem. Ja pirms diviem gadiem, kad tikāmies Rīgā, mūsu valstis atradās ceļa sākumposmā uz dalību Eiropas Savienībā, tad tagad esam apņēmības pilni pabeigt iestāšanās sarunas ES līdz šī gada beigām.
Man ir patiess prieks, ka plecu pie pleca varam sadarboties ES Konventā, lai lemtu par to, kāda būs nākotnes Eiropa, kurā pavisam drīz būsim dalībvalstis.
Prezidenta kungs!
Vēlos izteikt Jums Latvijas atzinību par Jūsu personīgo ieguldījumu Slovēnijas politiskās stabilitātes un tautsaimniecības atdzimšanas veicināšanā. Tieši Jūsu Prezidentūras laikā Slovēnija ir kļuvusi par vienu no stabilākajām un bagātākajām valstīm visā Viduseiropas reģionā. Esat arī veltījis daudz darba Latvijas un Slovēnijas attiecību stiprināšanā. Mēs Latvijā joprojām glabājam siltas atmiņas par to sirsnīgo gaisotni, kas valdīja Jūsu vizītes laikā Rīgā 2000. gadā. Šis notikums man personīgi bija īpaši nozīmīgs, jo Jūs bijāt pirmais ārvalstu vadītājs, kuru oficiāli pieņēmu valsts vizītē kā jaunievēlētā Latvijas Valsts prezidente.
Esmu pārliecināta, ka saiknei starp mūsu nācijām, kas balstīta uz mūsu reģionu kopīgo pieredzi, tradīcijām, sadarbību un nākotnes redzējumu, būs stabilizējoša loma rītdienas paplašinātajā Eiropā. Tāpat esmu pārliecināta par to, ka Latvijai un Slovēnijai ir vēl nebijusi iespēja piešķirt Eiropai jaunu ekonomisku un politisku dimensiju. Intelektuālais potenciāls, stratēģiski izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums, kā arī pieredze starptautiskās sadarbības jomā ir faktori, kas mūsu valstis padara pievilcīgas un interesantas šodienas Eiropā, un kas varētu veidot savdabīgu tiltu starp Baltijas un Adrijas jūrām.
Latvija nākotnes Eiropu redz kā demokrātisku, tiesisku un multikulturālu valstu savienību, kuru vieno kopējas vērtības, kopīgs mantojums un kopīgs nākotnes redzējums. Transatlantiskajai integrācijai vajadzētu radīt priekšnoteikumus izaugsmei, stabilitātei un drošībai visā Eiropas kontinentā.
Traģiskie 11.septembra notikumi ASV parādīja, ka valstīm jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem un apdraudējumiem, kurus novērst iespējams vienīgi kopīgiem spēkiem. Mums jābūt modriem un vienotiem, lai nosargātu drošību Eiropā un pasaulē. Drošība ir patvērums, zem kura jumta var tālāk attīstīties valstu stabilitāte un labklājība.
Latvija aktīvi strādā, lai palielinātu savas aizsardzības spējas, un cer saņemt uzaicinājumu iestāties NATO šī gada rudenī Prāgā. Kā apliecinājums tam kalpo Rīcības plāna izpilde dalībai NATO, kopīgie Baltijas valstu projekti drošības jomā un Latvijas karavīru dalība starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās Dienvidaustrumeiropā, un tuvākajā laikā arī Centrālāzijā.
Esam gatavi ne tikai izmantot drošības garantijas, bet arī sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu cīņā ar starptautisko terorismu un citiem mūsu drošības apdraudējumiem. Šajā kontekstā šodien parakstītā Latvijas un Slovēnijas Aizsardzības ministriju vienošanās par militāro sadarbību ir nozīmīgs impulss mūsu valstu militāri politiskās sadarbības nostiprināšanā.
Pieaugošā abpusējā interese, kas vērojama pēdējo gadu laikā Latvijā un Slovēnijā, ir jāattīsta un jānostiprina pēc iespējas vairākās tautsaimniecības nozarēs. Kā atbalstāmus un prioritārus sadarbības virzienus vēlos izcelt tiešu kontaktu veicināšanu starp Latvijas un Slovēnijas uzņēmējiem, investoriem un tūrisma jomā strādājošajiem. Jāveicina arī modernās tehnoloģijas ieviešana un zinātniskās pētniecības iestāžu sadarbība.
Prezidenta kungs!
Nekas tā nevieno valstis un tautas kā iedzīvotāju savstarpējie kontakti, tradīciju, kultūras un valodas iepazīšana. Latviešu lasītājiem ir bijusi iespēja iepazīt Otona Zupančiča, Edvarda Kocbeka, Mateja Bora, Veno Taufera un Lojzes Krakara dzeju, Kirila Kosmača romānu, slovēņu tautas dziesmas un pasakas, kas tulkotas latviešu valodā. Latvijā ir arī viesojies slovēņu literāts Tomažs Šalamūns.
Arī slovēņu lasītājiem bijusi iespēja gūt ieskatu latviešu literatūrā Vilemicas literārajā festivālā, kur ar priekšlasījumiem vairākkārt uzstājušies Latvijas dzejnieki un prozaiķi Knuts Skujenieks, Nora Ikstena un Uldis Bērziņš.
Pēdējā laikā kultūras jomā starp mūsu valstīm atrodam arvien vairāk saskares punktu. 2001.gadā daudzus interesentus Rīgā pulcināja Eiropas kultūras mēneša un festivāla “Māksla+Komunikācija” ietvaros notikusī slovēņu mākslinieka Marko Peljhana mākslinieciskā akcija. Toties šī gada Berlīnes kinofestivālā vienu no tā balvām dalīja Latvijas-Igaunijas un Slovēnijas-Vācijas kopražojuma filmas, ar ko kļūstam arvien atpazīstamāki Eiropā un pasaulē. Viena no lielākajām Eiropas vērtībām ir kultūrvēsturiskās pieredzes un valodu dažādība, jo īpaši spēja izprast citas kultūras. Gan Latvija, gan Slovēnija ir uzsvērušas kultūras daudzveidības saglabāšanas nozīmi kā unikālu vērtību Eiropā. Latvija, noslēdzot savu pirmo prezidentūru Eiropas Padomē pērngada maijā, lika galveno uzsvaru uz mazu tautu un valodu nozīmi jaunas, vienotas Eiropas veidošanā.
Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Slovēnijas tautu sadarbība, balstīta uz līdzīgu vēsturisku pieredzi, kopējām vērtībām un kopēju skatu uz nākotni, turpinās attīstīties daudz straujāk un būs labs pamats jaunu, vēl neizmantotu iespēju realizēšanai.
Tādēļ atļaujiet man uzsaukt šo tostu par Jums, Prezidenta kungs, un Jums, Prezidenta kundze! Par mūsu tautu labklājību! Par plašu Latvijas un Slovēnijas sadarbību vienotā, stabilā un drošā Eiropā!