Jūsu Majestātes!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir īpašs gods un patiess prieks pirmo reizi sveikt Jūsu Majestāti Japānas Imperatoru un Jūsu Majestāti Imperatori vizītē Latvijā! Jūsu Majestāte, es ļoti priecājos par šo iespēju uzņemt Jūs un Viņas Majestāti Imperatori Latvijā, patiesi vēsturiskā vizītē.
Latvijas un Japānas sadarbībai ir sena vēsture un dziļi iesakņojušās tradīcijas. Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību de facto 1919. gada 10. janvārī un de jure 1921. gada 26. janvārī. Neatkarīgas Latvijas pastāvēšanas gados Japāna bija vienīgā Āzijas reģiona valsts, kurai bija sava pārstāvniecība Latvijā.
Lai gan mūsu valstis ir tālu viena no otras, starp Latviju un Japānu ir izveidojusies veiksmīga sadarbība kultūrā, izglītībā un zinātnē. Latviešu dziedātāji, dejotāji un mākslinieki ir apmeklējuši Japānu, savukārt Japānas dziedātāji ir piedalījušies Vispārējos Latviešu Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Latvijas Mūzikas akadēmijai, koriem “Dzintars”, “Ave Sol” un Latvijas Radio Korim ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Japānas mūzikas aprindām. Japānā populāra ir Raimonda Paula dziesma “Dāvāja Māriņa” jeb “Miljons rožu”.
Latvija ir pateicīga Japānai par sniegto finansiālo un tehnisko atbalstu Latvijas mūzikas attīstībai: Liepājas Simfoniskajam orķestrim, Latvijas Nacionālajai operai un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim. Japāna ir sniegusi palīdzību Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvam, Latvijas vēstures muzejam un Rīgas Kultūru skolai. Šis atbalsts ir augstu un godam novērtēts.
Savukārt mēs lepojamies, ka Latvija ir sniegusi ieguldījumu Japānas hokeja skolas stiprināšanā. Latvijas sabiedrība ar interesi sekoja tam, kā vairākkārtējais pasaules čempions hokejā Helmuts Balderis laikā no 1985. – 1989. gadam trenēja Japānas hokejistus.
Izsenis Latvijas sabiedrībā vērojama liela interese par Japānas kultūru, mākslu un tradīcijām. Kopš 1990. gada Rīgā darbojas Japāņu vidusskola, kas popularizē Japānas kultūru un valodu Latvijā. Latvijas Universitātē Āzijas studiju programmā patlaban studē vairāk kā simts studentu. Japāņu valodas apguvi veicina arī 2006. gadā izdotā jaunākā Japāņu – latviešu kandži (japāņu rakstu zīme) vārdnīca.
Esmu gandarīta, ka mūsu cilvēku kontakti ir daudzveidīgi. Rīgai kopš 1974.gada ir noslēgts sadarbības līgums ar Japānas pilsētu Kobi, stiprinot sadarbības saites izglītības, kultūras un sociālajā jomā. 1996. gadā Rīgas Zooloģiskais dārzs apmaiņā pret ziloņmeiteni Zuzi saņēma Japānas dzērvju kolekciju, kas ir liels retums Eiropā. Pirms dažām dienām mūs iepriecināja vēl kāda dāvana – mūsu Zooloģiskajā dārzā izšķīlās šo Japānas dzērvju cālēni, kas tagad saulītē raženi aug.
2006. gadā Latvija un Japāna svinēja diplomātisko attiecību atjaunošanas 15.gadadienu, ko iezīmēja vairāki svarīgi notikumi. Tika atvērta Latvijas vēstniecība Japānā, notika vairākas augsta līmeņa vizītes gan no Latvijas, gan no Japānas puses. Esmu pārliecināta, ka pateicoties šiem soļiem, mūsu valstu attiecības kļūs vēl dinamiskākas un ciešākas.
Esmu gandarīta, ka pēdējos gados Latvijas uzņēmēji ir vairākkārt apmeklējuši Japānu. Ceram uz aizvien pieaugošu Japānas uzņēmēju aktivitāti Latvijā, jo Latvija paver viņiem iespējas arī visas Eiropas mērogā.
Latvieši vienmēr ir apbrīnojuši japāņu tautas izturību un darba mīlestību, kas atspoguļojas arī japāņu tautas ticējumos: “Ja krīti septiņreiz, piecelies astoņas” (“Fall seven times, stand up eight”). Latviešiem ir līdzīgs ticējums: “Ja gribi sasniegt iespējamo – prasi no sevis neiespējamo”.
Gan latviešu, gan japāņu tauta ar īpašu cieņu izturas pret dabu, kas izpaužas gan latviešu dzīvesveidā, gan japāņu tradicionālajos ticējumos. Ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka 2006. gadā starptautiskajā ideju konkursā par 20. gadsimta totalitāro režīmu upuru atceres vietas izveidi Krievkalna salā Daugavā uzvarēja japāņu mūks un slavens ainavu arhitekts Šunmjo Masuno.
Jūsu Majestātes, Jūs apmeklējat Latviju ķiršu ziedēšanas laikā, ko Japāna jau ir piedzīvojusi martā. Es ceru, ka Latvijas un Japānas attiecības plauks un ziedēs līdzīgi sakuras ķiršu kokiem.
Uzsaucu šo tostu Jums, Jūsu Majestāte Imperator, un Jums, Jūsu Majestāte Imperatore, par Jūsu veselību un laimi, par Japānas un Latvijas tautu draudzību, labklājību un par mūsu valstu sadarbības turpmāko attīstību!