Priekšsēdētāja kungs!
Prezidentu kungi un paneļa dalībnieki!
Dāmas un kungi!
Pasaules Ekonomisko Forumu šeit Davosā vakar ievadīja ar vēlmi pārvarēt šķirtnes, kas pastāv pasaulē, ar vēlmi pārvarēt lielās plaisas un aizas, kas pastāv šajā globalizācijas laikmetā un kas bieži paplašinās starp bagātajiem un nabagajiem, starp attīstītajiem un neattīstītajiem, starp ziemeļiem un dienvidiem un starp dažādām citām cilvēku kategorijām.
Latvija kopā ar saviem diviem Baltijas kaimiņiem kļuva par politiskās šķirtnes upuri. Īsi pirms Otrā pasaules kara, šī šķirtne sadalīja Eiropu ietekmes sfērās starp divām nežēlīgām totalitārām varām – Staļina Krieviju jeb Padomju Savienību un Hitlera Vāciju. Latvijai kā mantojumu šī šķirtne nodeva piecdesmit gadus ilgu komunistu okupāciju, līdz mūsu neatkarības atjaunošanai pirms tikai desmit gadiem.
Pagājušajā nedēļā Lietuvā un Latvijā mēs atcerējāmies mūsu neatkarības atgūšanas cīņas. Pirms desmit gadiem jauni cilvēki tika sabraukti zem uzbrūkošiem padomju tankiem Viļņā, un cilvēki tika nošauti Rīgas ielās. Simtiem tūkstošu sapulcējās Latvijas galvaspilsētā no visas valsts nostūriem, ar kailām rokām un neapbruņoti, lai stāvētu pret padomju Iekšlietu ministrijas karaspēka iespējamu uzbrukumu. Viņi pulcējās savas pašas brīvās gribas vadīti, lai aizstāvētu Parlamenta ēku un masu saziņas līdzekļu stratēģiskās ēkas.
Tik stipra bija Baltijas valstu iedzīvotāju vēlme atgūt to, kas viņiem pusgadsimtu bija ticis atņemts. Viņi vēlējās pārvarēt šķirtni, kas pastāvēja starp tiem, kuri var paši savu likteni lemt, un tiem, kuri to nevar. Viņi vēlējās pārvarēt šķirtni starp suverenitāti un okupāciju.
Mums laimējās. Mums izdevās atgūt savu neatkarību, un tagad mums ir jāskrien ļoti ātri, lai panāktu pārējo pasauli. Mums ir jāpārlec pāri dažādiem pārveidošanās un attīstības posmiem, kurus citas valstis varēja veikt vairāku desmit gadu garumā. Kā franči saka, Il faut brūler les étapes (vajag sadedzināt posmus). Kā Prezidents Meri teica, mēs nevaram atļauties gaidīt. Mēs jau tā esam zaudējuši pārāk daudz laika. Un mēs ļoti vēlamies virzīties uz priekšu.
Šī kopīgā vēlme vieno mūsu trīs valstis. Šī vēlme atgūt zaudēto laiku un ķerties pie darba gan Eiropā, gan Pasaulē. Tagad, kad esam atguvuši savu suverenitāti, esam gatavi brīvi noslēgt savienības ar tiem, kuriem ir līdzīga pārliecība, līdzīgas vērtības, līdzīgi mērķi un līdzīgi sapņi.
Demokrātisko principu, brīvības un cilvēktiesību kopīgums liek mums raudzīties uz rietumiem un uz Eiropas Savienību. Mēs būsim gatavi iestāties šajā Savienībā pēc dažiem gadiem galvenokārt to vērtību dēļ, ko tā pārstāv. Šīs ir vērtības, ko mūsu tautas ir lolojušas gadsimtu garumā.
Līdzīgā veidā mēs esam gatavi iestāties NATO Aliansē, jo tā arī pārstāv brīvprātīgu kopienu no valstīm, kas apvienojušas savas pūles, lai aizstāvētu zināmus principus – brīvību, demokrātiju un katra cilvēka tiesības izvēlēties, zem kādas sistēmas viņš vēlas dzīvot, nevis pieļaut, ka to viņam uzspiež.
Šie ir tie pamatprincipi, zem kuriem mēs vēlamies dzīvot un uz kuriem mēs vēlamies celt savu nākotni. Tādēļ mūsu acīs ir pilnīgi nepieņemami pat domāt par tādu pasauli, kur Eiropa varētu atkal tikt sadalīta ietekmes sfērās. Mūsuprāt šāds domāšanas veids ir pilnībā novecojis, kaitīgs un netikumīgs. Tam nav vietas rītdienas Eiropā, un tam nav vietas šajā jaunajā gadsimtā. Tam nekādā ziņā nav vietas globalizācijas laikmetā.
Eiropai vajadzētu būt Savienībai ar brīvām, stiprām, suverēnām nācijām, kur katra atsevišķi var uzturēt un kultivēt tieši tās vērtības, ko tā ir izveidojusi un krājusi savā kultūras attīstībā gadsimtu garumā.
Katrai mūsu valstij arī ir sava savdabīgā identitāte, kā to norādīja mans kolēģis prezidents Meri. Mēs neesam siāmas trīnīši. Katrai nācijai ir savas atšķirīgās iezīmes. Tai ir sava atšķirīgā pagātne. Tai ir sava kultūra, sava valoda un savas lietas, kas tai sirdij tuvas. Visas šīs iezīmes to atšķir no citām nācijām, līdzīgi, kā atšķiras savā starpā cilvēki.
Bet mums visiem kopīgs ir vienots vērtību kodols, kas mums palīdz vienoties. Jo, sadodoties rokās, mēs sekojam zināmiem pamatprincipiem, uz kuriem mūsu kopīgā cilvēce ir dibināta.
Pievienojoties šai rītdienas pasaulei, mums, protams, būs jāpanāk modernā pasaule. Un Latvija šajā modernajā pasaulē atrodas reģiona, kas ietver Baltijas jūru, centrā. Latvija ir tā taureņa formas valsts triju Baltijas valstu vidū. Mums ir trīs ostas, kas visas ziemas garumā neaizsalst. Ventspilī, piemēram, ir nozīmīga osta un termināls, kas var apkalpot lielos supertankeru naftas kuģus.
Latvija ir atradusies cilvēku mijiedarbības krustcelēs vairāku gadsimtu un pat tūkstošgadu garumā. Vakar atklāšanā izskanēja arī viedoklis, ka Kārlis Markss savā ziņā bija globalizācijas vecvectēvs, bet patiesībā pasaules iedzīvotāji jau bija izveidojuši sakarus un tirdzniecības ceļus ilgi pirms viņš piedzima.
Mēs zinām, ka dzintars, kas ticis atrasts senāk apdzīvotajās vietās Latvijā pat 2500 gadus pirms Kristus, ir ticis atrasts arī arheoloģiskajos izrakumos no tā paša laikmeta tālu iekšzemē kā konkrēts liecinājums par tirdzniecības ceļiem, kas vijās no austrumiem uz rietumiem.
Romas impērijas laikmetā Dzintara ceļš savienoja Baltijas jūras austrumu krastu ar dažādām vietām Dienvideiropā. Un lai gan man šķiet, ka mums Baltijas jūrā sirošana bija izplatītāka parādība par tirgošanos, tomēr kaut kāda mijiedarbība noritēja. Naudas krājumos citos arheoloģiskajos izrakumos Latvijā ir tikuši atrasti dirhami, kas liecina par to, ka tirdzniecības ceļi stiepās arī tālu uz dienvidiem un uz austrumiem.
Šobrīd Latvijā viens no galvenajiem ienākumu avotiem ir pakalpojumi. Pakalpojumi un tranzīts ienes aptuveni 60 procentus no Latvijas ienākumiem. Ceļi starp austrumiem un rietumiem joprojām iet caur mūsu ostām. Esam uzbūvējuši infrastruktūru un dzelzceļus, un izveidojuši zemes ceļus, kas dod iespēju pārvadāt preces ne tikai no mūsu kaimiņvalstīm Krievijas un Baltkrievijas, bet arī no Kaspijas jūras un vēl tālāk.
Laika gaitā Latvijas ostas varētu apkalpot vienu no jaunajiem Zīda ceļiem, savienojot Eiropu ar Tālajiem austrumiem, šķērsojot Eiropu un Āziju caur, piemēram, Kazahiju un Ķīnu. Esmu dzirdējusi, ka šis jaunais Zīda ceļš ietaupītu aptuveni 28 dienas, salīdzinot ar jūras ceļu, kas ved no Tālajiem austrumiem uz Eiropu.
Ir daudz un dažādu iespēju. Ir arī, protams, šķēršļi. Latvija, kura kļuva par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas dalībvalsti 1999. gada februārī, ir kļuvusi par kaimiņvalsts Krievijas diskriminējošu dzelzceļa tarifu mērķi. Šie tarifi ir kaitējuši preču plūsmai starp abām mūsu valstīm.
Mēs ceram, ka tad, kad Krievija, savukārt, kļūs par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas dalībvalsti, šie tarifi tiks atcelti, un mēs varēsim uzturēt veselīgu preču un pakalpojumu plūsmu starp abām mūsu valstīm, un it īpaši ar tām valstīm, kas atrodas vēl tālāk.
Mēs redzam savu vietu šajā ģeogrāfiskajā reģionā, kas kļūs par Eiropas Savienības austrumu robežu, kā tilts starp šķirtnēm, kā saziņas un tirdzniecības saite starp austrumiem un rietumiem, starp ziemeļiem un dienvidiem. Mēs katrā ziņā darām visu, kas mūsu spēkos, lai Rīga kļūtu par finansiālu centru. Mēs ceram, ka nākotnē finansu Rīga varēs kļūt par otru Dublinu. Īrijas valdība un Dublinas pilsēta ir gatavas palīdzēt Rīgai šajā jomā.
Mūsu valdība iegulda lielus līdzekļus informācijas tehnoloģijā, balstoties uz tām spējām, kas Latvijai jau ir. Varu pieminēt tādas augstās tehnoloģijas rūpniecību kā šķiedru optika, datoru programmatūra un tamlīdzīgi. Mēs ceram būt tehnoloģiskās attīstības priekšgalā. Mēs ceram iesaistīties globalizācijas norisēs. Mēs ceram būt daļa no šīm norisēm un pilnībā iegūt no tām.