“Globālo finanšu tirgu ietekme uz nelielām tirgus ekonomikas valstīm un nacionālo atbildīgo institūciju loma šajos procesos: Latvijas piemērs”
Godātais Hasler kungs ,
Ekselences,
Dāmas un kungi,
Man ir patiess prieks un gods piedalīties šajā augtas kvalitātes forumā, ko izveidojusi Lihtenšteinas valdība.
Finanšu tirgi spēlē ļoti būtisku lomu ekonomiskās attīstības procesos. Veiksmīga finanšu sektora attīstība var pozitīvi ietekmēt visas valsts ekonomisko izaugsmi. Taču, nacionālajām valsts institūcijām (national authorities) pastāvīgi jākontrolē un jāuzrauga šos procesus, lai tie neradītu potenciālas finanšu tirgus neprognozējamas svārstības (volatility of financial markets), kas var radīt draudus finanšu sektora stabilitātei un turpmākai ekonomiskai izaugsmei kopumā. Kaut arī bankas izteikti darbojas globālā vidē, lēmumiem, kas pieņemti nacionālā līmenī joprojām ir nozīmīga loma un tie attiecīgi jāpielieto, lai regulēto šīs darbības, lai gan atsevišķos gadījumos tas varētu būt nepopulāri un sarežģīti. Īpaši svarīgi ir izveidot skaidru un paredzamu institucionālo un likumdošanas vidi, kā arī radīt skaidrus spēles noteikumus.
Latvija ir īpaši ieinteresēta turpināt veidot stipru un aktīvu finanšu sektoru. Latvijas banku nozare piedāvā patiešām ievērojamas iespējas un tajā pat laikā, līdzīgi kā citas valstis, sastopas ar nozīmīgiem izaicinājumiem.
Izdevīgums, ko Latvijai dod iespējas darboties globālajā tirgū ir acīm redzams. Latvijas ievērojamā ekonomiskā izaugsme un politiskā stabilitāte palīdz mūsu galvaspilsētai Rīgai veidoties par finanšu centru. Latvija, kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts piedāvā nozīmīgas priekšrocības – skaidru un prognozējamu likumdošanas vidi, kurā pilnībā ieviestas visas ES direktīvas, attīstītu ostu un tranzīta infrastruktūru, kā arī augsti kvalificēta darbaspēka pieejamību, kas pārvalda svešvalodas. Latvija var un ir gatava izmantot savu unikālo vēsturisko un ģeogrāfisko situāciju, lai gūtu iespējamo labumu no Krievijas un citu NVS valstu tuvuma. Turklāt mēs varam piedāvāt vairākas citas īpašas priekšrocības, no kurām īpaši vēlētos atzīmēt 15 % uzņēmuma ienākuma nodokli (Corporate Tax rate), kas palīdz veicināt uzņēmumu un cilvēku labklājības veidošanos (wealth formation). Mēs vēlētos, lai Latvijas galvaspilsēta Rīga turpina attīstīties par reģionālu finanšu pakalpojumu centru.
Dāmas un kungi,
Pēdējo 10 gadu laikā Latvijas banku sistēma attīstījusies vienmērīgi un stabili, tai skaitā izturot 1998.gada Krievijas krīzi bez vērā ņemamiem satricinājumiem. Faktiski šī attīstība ir bijusi tik veiksmīga, ka pēc kopējiem banku aktīviem Latvija ir vadošā vietā starp Baltijas valstīm. Tādējādi komercbanku pakalpojumu jomā Rīga jau ir Baltijas finanšu centrs. Saskaņā ar Latvijas Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijas datiem 2004.gada beigās ārvalstniekiem piederēja 57.8% no kopējā Latvijas banku kapitāla (paid-up share capital), galvenokārt pārstāvot Rietumeiropas banku grupas, tādas kā SEB, Nordea, Swedbank, NordLB, HBV-Bank, Sampo. Latvijas banku pakalpojumus izmanīto ne tikai klienti no Baltijas valstīm. Apmēram 10% no mūsu banku klientiem ir no bijušās Padomju Savienības teritorijas valstīm.
Pēc Latvijas pievienošanās ES 2004.gada maijā, globālā kapitāla un finanšu tirgus ietekme uz mūsu valsts ekonomiku ir jūtami pastiprinājusies. Latvijas ekonomika jau ir guvusi ievērojamu labumu no dalības ES un tas varētu būt viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ir mūsu patreizējās veiksmīgās ekonomiskās izaugsmes pamatā. Tieši 2004.gadā, pēc Latvijas iestāšanās ES, valstī tika novērots pastāvīgs ienākošo kapitāla plūsmu pieaugums. Samazinājušās iekšzemes procentu likmes. Arī Latvijas akciju tirgus, kurš kopš 2002.gada ietilpst Ziemeļvalstu biržu grupā OM/HEX, ir uzrādījis īpaši straujus pieauguma tempus – tikai šogad vien Latvijas akciju tirgus indekss pieaudzis par 40%. Ārvalstu finanšu līdzekļu ieplūde un ar to saistītais procentu likmju kritums Latvijā ir ievērojami sekmējis kopējā investīciju līmeņa pieaugumu, veicinājis finanšu pakalpojumu pieejamību mājsaimniecībām, devis stimulu ražošanas attīstībai, kā arī iekšzemes kopprodukta kāpumam.
Pēdējo desmit gadu laikā mūsu ekonomiskās izaugsmes tempi vidēji gadā ir pārsnieguši 6%; pēdējo piecu gadu laikā ekonomiskās izaugsmes rādītāji vidēji gadā ir bijuši augstāki par 7%; 2004.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts pieauga par 8.5%, bet 2005.gada pirmajā pusē mūsu iekšzemes kopprodukta pieaugums jau bija 9.5% salīdzinājumā ar 2004.gada pirmo pusgadu. Šobrīd Latvijas ekonomika ir visātrāk augošā Eiropas Savienībā un ieņem 11.vietu starp pasaules straujākās ekonomiskās izaugsmes valstīm.
Tomēr līdz ar iepriekš minētajām pozitīvajām sekām straujais finanšu plūsmu pieaugums valstī ir radījis arī virkni izaicinājumu. Fiksēta valūtas kursa apstākļos kapitāla ieplūšana lielākos apmēros ir izsaukusi ievērojamu naudas daudzuma apgrozībā pieaugumu, kā rezultātā valstī pieaug inflācijas līmenis, strauji pieaug nekustāmā īpašuma cenas, dažos sektoros straujā attīstība jau sāk radīt darbaspēka deficītu. Tādēļ valsts institūcijām sadarbībā un dialogā ar privāto sektoru ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu valsts ekonomikas strauju, bet noturīgu un sabalansētu izaugsmi.
Pieaugošas globalizācijas apstākļos nacionālo valsts institūciju iespējas ietekmēt valsts ekonomiku kļūst aizvien ierobežotākas. Tradicionālo politikas instrumentu efektivitāte mazinās, jo valsts iedzīvotājiem ir arvien vieglāk piekļūt alternatīviem finanšu ieguves avotiem no ārvalstīm. Piemēram, Latvijas gadījumā pieaugošo pasaules finanšu tirgu ietekmi uz valsts ekonomiku pierāda fakts, ka arvien lielāks īpatsvars banku izsniegto kredītu rezidentiem un pieņemto noguldījumu ir eiro, nevis nacionālajā valūtā, un šī tendence pēc valsts iestāšanās ES ir ievērojami augusi. Tādējādi arvien lielāku ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku atstāj lēmumi, kas tiek pieņemti Frankfurtē un nevis Rīgā. Līdz ar to ir loģiska Latvijas vēlme pēc iespējas ātrāk pievienoties EMS un ieviest Eiropas kopējo valūtu eiro.
Dāmas un kungi,
Runājot par globālā kapitāla un finanšu tirgus ietekmi uz tādām nelielām tirgus ekonomikas valstīm, kā Latvija, es vēlētos vispirms runāt tieši par ietekmi uz Latvijas banku nozari. Vēlētos atzīmēt, ka, pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvijas likumdošana tika harmonizēta ar ES direktīvām, t.sk. finanšu tirgus jomā. Runājot par institucionālo ietvaru, jāatzīmē, ka par finanšu tirgus stabilitāti un attīstību Latvijā atbild neatkarīga visu finanšu un kapitāla tirgu uzraugoša institūcija – Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Ārvalstu eksperti šo uzraudzību vērtē kā vienu no stingrākajām Eiropā. Tomēr būtiska loma finanšu nozares darbībā ir arī Latvijas Bankai. Abas institūcijas sadarbojas, jo, lai nodrošinātu atbilstošu kontroli pār finanšu stabilitāti ir jāapvieno mikro un makro skatījums. Latvijas Banka pievērš lielāku uzmanību finanšu un banku sistēmas stabilitātes analīzei makroekonomiskā kontekstā, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija – uzraudzībai un regulēšanai mikro līmenī.
Šobrīd banku pakalpojumus Latvijā piedāvā 22 komercbankas un vienas ārvalstu bankas filiāle (Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle), kā arī citas kredītinstitūcijas un to filiāles, kas reģistrētas Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs un attiecīgi reģistrējušās Latvijas Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijā. Respektablu Rietumeiropas banku meitas uzņēmumi (subsidiaries) un filiāles (branches) jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas Latvijā, kā piemēru var minēt Skandinavska Enskilda Banken, Nordea Bank, Norddeutsche Landesbank, Swedbank, Sampo bank un citas.
Aktīva ārvalstu kapitāla ienākšana Latvijas banku sistēmā liecina par mūsu ekonomikas atvērtību un labām finanšu tirgus un arī visas tautsaimniecības attīstības iespējām. Turklāt līdz ar fiziskā kapitāla plūsmu banku sistēmā ienāk arī pasaules līmeņa vadības un tirgus apgūšanas metodes, kas ievērojami palīdz uzlabot banku konkurētspēju globālajos finanšu tirgos. To apliecina arī ļoti veiksmīgā banku sektora darbība Latvijā, kas ļāvusi Latvijas bankām pēdējo 8 gadu laikā dubultot kopējo aktīvu apjomu, izteiktu procentos no IKP. Tomēr, neskatoties uz pēdējo gadu dinamisko attīstību, banku sistēmas kopējais aktīvu apjoms vēl atpaliek no Eiropas Monetārās savienības valstu vidējiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka izaugsmes iespējas šajā jomā nav izsmeltas.
Par Rīgu kā par Baltijas reģionālo finanšu centru liecina fakts, ka liela daļa no visām banku sistēmas operācijām Latvijā tiek veikti ar ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām – apmēram trešdaļa no visiem Latvijas banku aktīviem un vairāk nekā puse no saistībām ir tieši sadarbības rezultāts ar ārzemju klientiem.
Diemžēl, darbojoties globālā tirgus apstākļos, sastopamies arī ar jauniem izaicinājumiem (challenges), kuriem agrāk mūsu finanšu sektors nebija pakļauts. Pēdējās desmitgades pasaules finanšu krīzes tādās valstīs kā Meksika, Taizeme, Krievija, Brazīlija, Argentīna un citas izraisīja problēmas arī virknē citu valstu, norādot uz šādu finanšu krīžu starptautisko ietekmi.
Apstākļos, kad pasaulē pieaug terorisma draudi, sevišķi aktuāla kļūst cīņa ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Īpaši tas attiecas uz valstīm ar attīstītu banku sistēmu un aktīviem finanšu centriem. Darbojoties globālajā finanšu tirgū arī Latvijas bankas ir pievērsušas īpašu uzmanību iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai, lai novērstu iespēju tikt izmantotām naudas atmazgāšanai vai cita veida finanšu noziegumos. Tādēļ es vēlētos nedaudz ilustrēt situāciju, kādā šodien darbojas mūsu banku sektors.
Latvijas modernā, stabilā un labi kapitalizētā (capitalized) banku sistēma ar ļoti augsta līmeņa tehnisko attīstību (advanced IT services) jau pēdējos 10 gadus īpaši pievilcīga un uzticama daudziem klientiem no Krievijas un bijušās Padomju Savienības valstīm. Visu Latvijas banku galvenie biroji (head offices) atrodas galvaspilsētā Rīgā, kur mīt lielākais krieviski runājošo iedzīvotāju skaits visā Eiropas Savienībā. Tomēr vienlaikus bankas apzinās, ka šie klienti, nākot no valstīm, kurās ir salīdzinoši lielāks noziedzības līmenis nekā Eiropas Savienībā, ir ierindojami paaugstināta riska kategorijā, un tas uzliek mūsu bankām papildus atbildību un pūles pasaules labākās prakses (best international practice in conducting enhanced due dilligence) ieviešanai cīņai ar naudas atmazgāšanu, lai neciestu mūsu banku sistēmas reputācija. Šo gadu laikā Latvija ir sapratusi divas būtiskas lietas.
Vispirms banku noslēpums (banking secrecy) vairs nav banku un valstu konkurētspējas faktors – bankām jākļūst atraktīvākām saviem klientiem ar pilnīgi citiem argumentiem – cenām, pakalpojumiem, klientu biznesa izpratni. Tieši otrādi, banku noslēpums bieži vien var kavēt finanšu noziegumu izmeklēšanu citās valstīs, un tāpēc mēs ar prieku raugāmies uz vairāku OECD valstu centieniem padarīt savas finanšu sistēmas atvērtākas starptautiskajai sadarbībai. Tas, protams, nenozīmē, ka pilnībā jāatsakās no klientu konfidencialitātes jēdziena kā tāda, jo tas ir un paliks jebkura attīstīta banku biznesa pamatakmens.
Otrkārt, izvēle starp finanšu centra attīstību un visaugstāko starptautisko standartu ieviešanu naudas atmazgāšanas novēršanas jomā ir maldīga izvēle (false choice), jo viens bez otra pastāvēt nevar.
Vēlētos uzsvērt, ka pēdējā gada laikā Latvijas valdība ir veikusi virkni nepieciešamo pasākumus situācijas naudas atmazgāšanas novēršanas režīma pastiprināšanai 2005.gada sākumā premjerministra vadībā tika izveidota speciāla Padome Naudas atmazgāšanas novēršanai (Money Laundering Prevention Council). Padomes galvenais uzdevums bija nodrošināt tāda likumdošanas ietvara izveidošanu, kas atbilstu labākajai starptautiskajai praksei un panākt, lai likumi darbotos ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē. Ar gandarījumu varu jūs informēt, ka padomes darbības rezultātā šī gada jūnijā spēkā stājusies iespaidīga likumdošanas pakete. Iespējams, ka Latvijas ir pirmā ES dalībvalsts, kas šobrīd jau ir implementējusi visas galvenās ES trešās Naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvas prasības (Anti-Money Laundering Directive) prasības. Latvija ir proaktīvi darbojusies, lai savlaicīgi novērstu iespējamās problēmas, kuras tika minētas tādos autoritatīvos pētījumos (external assessments), kā 2003.gada Moneyval ziņojumā un ASV Ārlietu ministrijas (State Department) gatavotajā Starptautiskajā Narkotiku kontroles stratēģijas ziņojumā (International Narcotics Control Strategy Report).
Tomēr vienlaikus jāatzīmē, ka mēs esam saskārušies arī ar gadījumiem, kad valstis ar vāju valsts pārvaldi, necaurspīdīgu nodokļu sistēmu un sliktu nodokļu administrāciju, aizbildinoties ar mēģinājumiem īstenot cīņu ar naudas atmazgāšanu, vēlas rast neierobežotu pieeju mūsu, un arī citu valstu banku sistēmām, lai labāk kontrolētu savus pilsoņus, un it īpaši to, kā tie saprot un pilda savas nodokļu saistības. Bieži vien šo mērķu sasniegšanai šajās valstīs tiek ieviesti arvien jauni nodokļi, kā arī uzturēta valūtas kontrole (currency control), cerībā, ka ar administratīvām metodēm varēs paturēt kapitālu savā valstī. Pasaules praksē pierādījies, ka šādi administratīvi pasākumi var dot gluži pretēju efektu – aizkavēt investīciju ieplūšanu un līdz ar to bremzēt ekonomisko attīstību valsī, bet ne novērst uzkrāto privāto līdzekļu izvietošanu ārzemēs. Un runāsim atklāti: nodokļu iekasēšanas uzlabošanai ir paredzēti pavisam citi pasākumi un instrumenti. Mūsu skatījumā vislabākais veids, kā paturēt kapitālu valstī un veicināt tā ieplūdi valsts ekonomikā ir valsts atvērtība, zemi nodokļi, godīga valsts pārvalde un atvērts darba tirgus. Mēs esam dalījušies ar savu pieredzi ar mūsu tuvākām un tālākām kaimiņvalstīm austrumos un esam gatavi to darīt arī turpmāk.
Latvijai kā topošam finanšu centram ir īpaši svarīga tās reputācija. Pasaulē arvien pieaugošā finanšu noziegumu un terorisma apkarošanas nozīme liek nepārtraukti pilnveidot risku pārvaldīšanu finanšu sektorā, nodrošināt klientu pārzināšanu un augstus likumdošanas prasību ievērošanas standartus. Paaugstinātas prasības tiek izvirzītas valstīm ar attīstītu banku sistēmu, finanšu centriem, tostarp arī Latvijai. Ir pilnīgi skaidrs, ka cīņa pret finanšu noziegumiem un naudas atmazgāšanu būs veiksmīga vienīgi tad, ja bankas un finanšu institūcijas darbosies saskaņā ar nacionālajām valsts institūcijām, kas atbildīgas par likumdošanas ieviešanu.
Dāmas un kungi,
Es ceru, ka Latvijas gūtā pieredze dos vielu pārdomām un papildinās šodienas diskusiju.
Izmantojot šo izdevību, es vēlētos pateikties šā foruma organizētājiem par lielisko iespēju apmainīties ar pieredzi un zināšanām.