Latvijas Valsts prezidentes Dr. Vairas Vīķes-Freibergas runa NATO kandidātvalstu galotņu sanāksmē
"Rīga 2002: tilts uz Prāgu"
2002. gada 5. jūlijā
Godājamais prezident Kvašņevski!
Godājamais prezident Trajkovski!
Cienījamie premjerministri un ministri!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir liels gods un prieks personīgi, kā arī visas Latvijas tautas vārdā sveikt tik lielu skaitu ievērojamu viesu šeit Rīgā, mūsu valsts galvaspilsētā. Šis ir patiesi nozīmīgs brīdis Latvijas vēsturē, jo tā ir pirmā reize, kad tik daudz valstu un valdību vadītāji ir sapulcējušies uz tik svarīgu sapulci mūsu galvaspilsētā. Mēs sirsnīgi sveicam desmit NATO kandidātvalstu premjerministrus, kā arī ministrus, parlamenta deputātus un citas augsti stāvošas amatpersonas no visām valstīm, kas šeit ir pārstāvētas.
Latvijas vārdā es gribētu īpaši pateikties Polijas prezidentam Aleksandram Kvašņevskim par mūsu pagodināšanu ar savu klātbūtni un prezidentam Vaclavam Havelam, kurš vēlāk uzrunās mūs ar videoieraksta starpniecību. Visas desmit kandidātvalstis augstu novērtē solidaritāti un atbalstu, ko tām sniedz divu visjaunāko NATO dalībvalstu - Polijas un Čehijas - vadītāji. Jau kopš iestāšanās NATO Aliansē 1999. gadā Polija un Čehija ir bijušas vienas no visnelokāmākajām kandidātvalstu integrācijas centienu atbalstītājām un ir sniegušas mums nenovērtējamu palīdzību mūsu sagatavošanā Prāgas sanāksmei novembrī. Es šo atbalstu uzskatu par mūsu dižā kontinenta valstu jaunā ciešākas sadarbības gara zīmi un par apliecinājumu virzībai uz vienotību, kas aizsākās pēc Otrā pasaules kara ar NATO Alianses un Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienas dibināšanu.
Es gribētu arī izteikt mūsu īpašo pateicību Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Džordžam Bušam un Lielbritānijas premjerministram Tonijam Blēram, kuri arī teiks mums iedrošinājuma vārdus ar savu uzrunu videoieraksta palīdzību. Bez Amerikas Savienoto Valstu, Lielbritānijas un daudzu citu NATO dalībvalstu sniegtās izšķiroši svarīgās palīdzības, kandidātvalstis nebūtu spējušas tik īsā laikā nonākt tur, kur tās ir tagad. Daudzas no šīm valstīm tagad stāv uz cilvēces vēsturē vissekmīgākās militārās alianses sliekšņa. Mēs esam pateicīgi arī visiem ministriem, deputātiem, valsts amatpersonām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un sanāksmes organizētājiem, kuri ar savu aizrautīgo un smago darbu ir ļāvuši šai galotņu sanāksmei kļūt par patiesu tiltu uz Prāgu.
Dāmas un kungi!
Šeit Rīgā notiekošā galotņu sanāksme ir nepārprotams apliecinājums kandidātvalstu vēlmei un spējām strādāt kopā, lai sasniegtu kopīgu mērķi - mieru un drošību mūsu kontinentā. Šodien mēs ar lepnumu un gandarījumu varam atskatīties uz mūsu paveikto kopš mūsu deviņu ārlietu ministru tikšanās Viļņā pirms diviem gadiem. Mūsu grupa, kuras sastāvā tagad ir desmit valstis, ir sasniegusi ārkārtīgi augstu saskaņotības, sadarbības un solidaritātes līmeni un ir ieguvusi savu NATO partneru uzslavas un apbrīnu. Kopīgiem spēkiem mēs pārvaram smago pagātnes vēsturiskā netaisnīguma un apspiestības mantojumu. Mēs dodam savu ieguldījumu spēcīgas, vienotas un brīvas Eiropas izveidē. Es gribētu izmantot šo izdevību arī lai sveiktu Ukrainas delegāciju, kas šajā galotņu sanāksmē piedalās novērotāju statusā. Mēs apsveicam Ukrainas apņemšanos turpināt iesāktās reformas un uzskatām Ukrainu par svarīgu partneri un sabiedroto.
Dāmas un kungi!
Pirms diviem gadiem, kad NATO kandidātvalstu ārlietu ministri tikās pirmo reizi, abās Atlantijas okeāna pusēs valdīja zināma skepse par Alianses paplašināšanās iespējamību. Šī atturīgā attieksme sāka mainīties pēc prezidenta Buša nākotnē vērstās runas pagājušajā gadā Varšavā.
Tad dažus mēnešus vēlāk satriecošie teroristu 11. septembra uzbrukumi Amerikas Savienotajām Valstīm lika mums pieņemt jaunu realitāti. Pat visspēcīgāko valstu drošību iespējams apdraudēt ne tikai no ārpuses tradicionālās bruņotās agresijas ceļā, bet arī pašas valsts robežās ar ideoloģiski motivētu cilvēku starpniecību, kuri izmanto mūsu brīvās sabiedrības kā bāzes pret mums vērstu uzbrukumu īstenošanai.
11. septembra traģiskie notikumi ir pavēruši jaunu skatījumu uz Transatlantisko aliansi. Tie ir likuši pasaules demokrātiskajām un brīvību mīlošajām valstīm apvienot pūles jaunai un pastiprinātai cīņai pret slepkavošanu un iznīcību, kas nešķiro savus upurus. Šajā jaunajā pieaugošās globalizācijas ērā neviena valsts nevar būt sala pati par sevi cīņā pret starptautisko terorismu. Tāpēc tagad vairāk kā jelkad agrāk ir nepieciešams stiprināt Eiroatlantisko kopību, turpinot NATO Alianses un Eiropas Savienības paplašināšanos.
Latvija un vairākas citas kandidātvalstis šī gada nogalē cer saņemt uzaicinājumu iestāties šajās abās organizācijās. Mēs esam cieši vienoti ar Amerikas Savienotajām Valstīm, to sabiedrotajiem un partneriem cīņā pret terorismu un citiem draudiem pasaules drošībai. Esmu pārliecināta, ka NATO kā vēsturē visspēcīgākajai un efektīvākajai militārajai aliansei var būt izšķiroša loma pretimstāvēšanā šādiem izaicinājumiem. Un es esmu pārliecināta, ka Latvijas un citu atjaunoto demokrātisko valstu iestāšanās Aliansē būs reāls un vērtīgs devums tās spējām un resursiem.
Lai gan NATO kandidātvalstis atrodas dažādās Eiropas vietās, tām ir dažādas ekonomiskās attīstības pakāpes un atšķirīgs militārais spēks, tās ir vienlīdzīgas savā apņēmībā netaupīt pūles, lai pēc iespējas labāk sagatavotos uzņemšanai Aliansē.
Kopš pagājušā gada 11. septembra Latvija ir veikusi vairākus radikālus iekšējās drošības pasākumus, lai nepieļautu slepenas teroristu operācijas savā teritorijā. Mēs cieši sadarbojamies ar Baltijas kaimiņiem robežšķērsošanas punktu kontrolē, kā arī plašākā, reģionālā līmenī. Piedaloties NATO vadītajās miera operācijās Balkānos un aktīvi iesaistoties globālajā cīņā pret terorismu, mēs strādājam Eiropas un pasaules drošības labā.
Dāmas un kungi!
NATO jau agrāk ir pieredzējusi vairākas paplašināšanās, un tās visas ir bijušas sekmīgas. Pati pēdējā bija 1999. gadā, kad NATO tika uzņemtas Čehija, Polija un Ungārija, kas bija nepārprotams ieguldījums mūsu kontinenta drošībā. Tā rezultātā arī krasi uzlabojās šo valstu attiecības ar Krieviju. Esmu pārliecināta, ka lielāks pārtikušu, stabilu un drošu NATO un ES partneru skaits pie Krievijas rietumu robežas nāks par labu pašas Krievijas interesēm. Latvija apsveic NATO un Krievijas Padomes izveidošanu Romā, kā arī konstruktīvo Krievijas pieeju jautājumiem, kuros kādreiz tai bija domstarpības ar NATO. Nekad agrāk iepriekšējā gadu tūkstotī attiecības starp Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Vāciju un Krieviju nav bijušas tik sirsnīgas, stabilas un tik pārpilnas nākotnes cerību.
Kā Krievijas kaimiņvalsts un nākošā NATO dalībvalsts Latvija būs gatava sekmēt ciešākas attiecības starp Krieviju un Aliansi. Mēs esam pārliecināti, ka auglīgas Krievijas un NATO partnerattiecības dos ievērojamu labumu visam kontinentam un vēstīs par jauna daudzsološa posma Eiropas vēsturē iestāšanos.
Dāmas un kungi!
Tikai pēc dažiem mēnešiem Prāgā un Kopenhāgenā tiks pieņemti izšķiroši lēmumi, kas ietekmēs mūsu kontinenta nākotni. No sirds ceru, ka visas valstis, kuras tiks atzītas par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts statusa augstajiem kritērijiem atbilstošām, tiks uzaicināties iestāties šajās organizācijās. Esmu pārliecināta, ka būvējot mūsu tiltu uz Prāgu šīs galotņu sanāksmes laikā Rīgā, mēs balstāmies arī uz jau izveidotās sadarbības stiprajiem pamatiem. Esmu pārliecināta, ka starp mums valdošais solidaritātes un savstarpējās palīdzības gars pastāvēs ne tikai atlikušos mēnešus līdz Prāgas galotņu sanāksmei, bet saglabāsies arī visus turpmākos gadus. Kopš pirmsākumiem NATO kandidātvalstu attiecības bija raksturojamas drīzāk kā partneru sadarbība, nevis kā konkurentu sāncensība.
Desmit kandidātvalstis un Rietumu partnerus vieno kopīgas vērtības un uzskati, kā arī apņēmība tos aizstāvēt. Mēs vēlamies atgriezties tajā kultūras un ideoloģijas telpā, no kuras vairākus garus gadu desmitus bijām ar varu izstumti. Ar pašreizējām NATO dalībvalstīm mums ir kopīgs sapnis - drošu, stabilu, demokrātisku un pārtikušu valstu transatlantiskās kopības izveide. Mēs esam veikuši tālu ceļu, lai sasniegtu šo mērķi, un esmu pārliecināta, ka mēs to paveiksim.
Man ir tas gods aicināt kolēģi Polijas prezidentu Aleksandru Kvašņevski uzrunāt šo sanāksmi. Prezidents Kvašņevskis un Polija ir pierādījuši sevi kā vieni no visuzticamākajiem kandidātvalstu draugiem, sabiedrotajiem un partneriem. Mēs vēlreiz pateicamies Jums personīgi, prezident Kvašņevski, kā arī Polijas parlamentam un valdībai par nenovērtējamo atbalstu, ko Jūsu valsts mums ir nelokāmi sniegusi brīžos, kad tas ir bijis visvairāk nepieciešams.