Ekselences! Cienījamās dāmas un godātie kungi!
Man ir liels gods sveikt Jūs šodien Rīgā. Sirsnīgi sveicu Igaunijas Valsts prezidentu un kundzi. Sirsnīgi sveicu Lietuvas Valsts prezidentu un kundzi. Sirsnīgi sveicu Vācijas Federālo prezidentu un kundzi, kā arī delegāciju. Man ir patiess prieks, ka uz Rīgas 800. gadadienas svinībām ir atbraukuši Latvijas kaimiņi, draugi un partneri.
Brīvās un neatkarīgās Latvijas Republikas galvaspilsēta svin 800 gadu jubileju. Kopš 12. gadsimta beigām, kad pie Rīdziņas ietekas Daugavā uz dzīvi apmetās lībieši, zemgaļi, ieceļotāji no Kursas un kopš 1201. gada, kad savu rezidenci uz Rīgu pārcēla Brēmenes bīskaps Alberts, mēs esam kopā nogājuši garu ceļu astoņsimt gadu ilgajā un mainīgajā vēsturē. 13.gadsimtā Rīga kļūst par Hanzas savienības locekli. Kā hronikās rakstīts, Rīga, Livonijas metropole, izveidojās par vienu no ietekmīgākajām Hanzas pilsētām, kļūstot par Ziemeļeiropas tirdzniecības un sabiedriskās dzīves centru.
Cauri gadu simtiem Rīga izstarojusi lielu pievilkšanas spēku, kas piesaistījis gan tās iedzīvotājus, gan Rīgā nonākušos. Vācu zinātnieki, mākslinieki un sabiedriskie darbinieki ir atstājuši savus vārdus un darbus Rīgas vēsturē. Kā pilsētas teātra direktors vairākus gadus Rīgā darbojās Rihards Vāgners, Rīga ir bijusi šūpulis rakstniekam Verneram Bergengrīnam, zinātnisko darbību Rīgā ir sācis pazīstamais ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds. Rīga slavina arī Johanu Gotfrīdu Herderu, kurš šeit strādādams, smēlies ierosmi vairākiem saviem darbiem. Saskarsme, kas tuvina mūsu zemes un tautas vairāku gadsimteņu garumā, arī šodien ļauj dziļi izkopt kultūras tradīcijas un padziļināt mūsu garīgo dialogu. Vēlos atzīmēt paaudžu paaudzēs sniegto vācbaltiešu ieguldījumu Rīgas un visas Latvijas kultūras un saimnieciskajā dzīvē. Vācbaltieši arī šodien kā tilta cēlēji uztur saikni ar bijušo dzimteni.
Mēs lepojamies, ka Rīgas dēls ir igauņu mūsdienīgās dzejas aizsācējs Kristjans Jāks Petersons (Kristjan Jaak Petersen). 19.gadsimta beigās Rīga kļuva par nozīmīgu izglītības un zinātnes centru. Mēs esam priecīgi, ka daudzus Lietuvas valsts un kultūras darbiniekus kā savus skolniekus iepazina Rīgas mācību iestādēs – Rīgas ģimnāzijās un Rīgas politehnikumā. Atļaujiet nosaukt vien dažus to dienu skolniekus, kuru vārdi Lietuvai vēlāk kļuva tik nozīmīgi – armijas izveidotājs Antanas Juozapavičius, mākslinieks Petras Kalpokas, arhibīskaps Mečislovas Reinys.
Pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē Rīga svin savu simtgadi kā Latvijas Republikas galvaspilsēta, turklāt šogad augustā tā atzīmē pirmo desmitgadi kā atjaunotas valsts galvaspilsēta. Priecājos, ka Vācijas Federatīvā Republika bija starp pirmajām valstīm, kas 1991.gada 28.augustā atkal atjaunoja diplomātiskās attiecības ar trim Baltijas valstīm - Latviju, Lietuvu un Igauniju. Aizvadītajā gadu desmitā starp mūsu valstīm atkal sazarojuši patiesi labi un uzticības pilni kontakti. Latvijas un Vācijas sadarbībai ir ielikti stipri pamati. Plaša un auglīga sadarbība saista visas trīs Baltijas valstis.
Latvija, Igaunija, Lietuva un Vācija kā Baltijas jūras reģiona valstis saista ne tikai Mare Balticum, tās tuvas kopīgās vērtībās, tās vienotas kopīgos nākotnes mērķos. Baltijas jūras telpā atkal kūsā dzīvība, kas šim reģionam Eiropā paredz visstraujākās attīstības garu. Tam ir liels politiskās, ekonomiskās, zinātnes un kultūras attīstības spēks. Latvija ir aktīva reģionālās un pārrobežu sadarbības dalībniece, lai minam kaut vai šī gada septembra nogalē Rīgā plānoto e-biznesa forumu. Ar gandarījumu varam atzīmēt, ka Vācijas Federatīvā Republika ir veiksmīgi aizvadījusi savu prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē. Esmu pārliecināta, ka arī turpmāk mūsu valstis nežēlos pūliņus, lai īstenotu visam reģionam svarīgus projektus.
Baltijas valstis ir gatavas rūpēties par mūsu kontinenta drošību un stabilitāti. Mēs gribam pievienoties to valstu saimei, ar kurām mūs vieno un saista kopīgās vērtības. Konsekventa integrācija ES un NATO ir ne tikai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiskie mērķi. Šie jautājumi kļuvuši par visas valsts un sabiedrības dzīves sastāvdaļu. Vienīgi kļūstot par ES un NATO dalībvalstīm, Latvija, Lietuva un Igaunija pilnīgi iekļausies drošības un stabilitātes telpā. Mēs augstu vērtējam draugu un sabiedroto atbalstu ceļā uz ES un NATO. Mēs paļaujamies, ka Vācija kā ES dibinātājvalsts un NATO dalībvalsts konsekventi un mērķtiecīgi iestāsies par Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienība un Ziemeļatlantijas Aliansē.
Baltijas valstīm un Vācijai ir vislabākie priekšnoteikumi, lai veicinātu vienotas Eiropas tapšanu mūsu valstu labklājībai, mūsu kaimiņu labklājībai, Eiropas labklājībai.
Ekselences, es vēlētos uzsaukt tostu
- par Rīgu un tās iedzīvotājiem!
- par mūsu valstu un tautu auglīgu sadarbību!
- par vienotas Eiropas nākotni!