Prezidenta kungs,
Ekselences,
Dāmas un kungi!
Sākumā es vēlos Jūs, D'Escoto Brockmann kungs, apsveikt ar stāšanos šīs Ģenerālās asamblejas sesijas prezidenta amatā.
Šodien es pievērsīšos drošības situācijas jautājumam pasaulē. Šī gada laikā starptautiskās sabiedrības izpratne par iesaldētajiem konfliktiem ir palielinājusies. Notikušais skaidri pierāda - „iesaldēts konflikts” tomēr nenozīmē atrisināts. Konflikti var atsākties. Tādēļ es esmu īpaši priecīgs, ka tieši šogad ilgstošu konfliktsituāciju risināšanā dažos reģionos ir panākts būtisks progress.
Vispirms es vēlētos pieminēt Kosovu. Aktīva ANO, ES un ASV iesaistīšanās ir radusi risinājumu ieilgušajam konfliktam Balkānos. Tagad mums jākoncentrē spēki Kosovas valstiskuma attīstībai – politiskās stabilitātes, ekonomiskā uzplaukuma, drošības un labu attiecību ar kaimiņvalstīm stiprināšanai.
Es apsveicu ANO ģenerālsekretāra lēmumu pārveidot ANO misiju Kosovā. Lai Kosovas misija tiktu izvērsta pilnībā, ir nepieciešams turpināt konstruktīvu sadarbību starp ANO un ES. Tas ir svarīgi gan Kosovai, gan visam Rietumbalkānu reģionam kopumā.
Prezidenta kungs,
Starptautiskā sabiedrība ir pielikusi ievērojamus spēkus, lai palīdzētu Afganistānai demokrātiskas, pārticīgas un drošas valsts veidošanā. Lielas un mazas valstis, civilās un militārās misijas no visas pasaules vienoti strādā, lai sasniegtu mūsu kopīgo mērķi - mieru un stabilitāti Afganistānā.
Mēs nedrīkstam ar pārliecīgu nepacietību iedragāt jau ieguldītos nozīmīgos pūliņus. Ir jāapzinās, ka Afganistānā 20 gadus plosījās karš un būs vajadzīgs vēl vismaz tik pat ilgs laiks, lai teju no jauna izveidotu mierīgu un drošu sabiedrību. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina strādāt, līdz tiks sasniegti izvirzītie mērķi. Katrai valstij un organizācijai savā vietā un veidā jāsniedz ieguldījums kopīgo uzdevumu izpildei. Tāpēc Latvija palielina savu atbalstu Afganistānas tautai attīstības un drošības jomā. Mēs koncentrējam savu civilo iesaisti labas pārvaldes un spēcīgas tiesu varas veidošanā, kā arī afgāņu tautas pamatvajadzību nodrošināšanā.
Prezidenta kungs,
Nav apstrīdams fakts, ka miera un stabilitātes perspektīva Tuvajos austrumos būtiski ietekmē politisko stāvokli starptautiskajā sabiedrībā kopumā. Tāpēc Latvija cer, ka miera sarunas starp Izraēlas valdību un Palestīnas pašpārvaldi dos vērā ņemamus rezultātus. Mēs ceram, ka puses nepalaidīs garām iespēju jau līdz 2008. gada beigām noslēgt Miera līgumu.
Sarunas, kas ir sākušās starp Izraēlu un Sīriju, ir vēl viens pozitīvs signāls.
Tāpat Latvija apsveic stabilizācijas procesu Libānā. Mēs ceram, ka Dohas vienošanās tiks pilnībā īstenota un kalpos par stingru pamatu politiskās stabilitātes, nacionālās vienotības un ilgtspējīgas valsts ekonomiskās attīstības atjaunošanai.
Prezidenta kungs,
Un tomēr man jāsaka - ne visur politiskie procesi šogad attīstījušies pozitīvā virzienā. Mēs esam pieredzējuši jaunu izaicinājumu tiesiskai starptautiskajai sabiedrībai.
Tieši šogad mums nākas sev vaicāt, vai mēs kā starptautiskā sabiedrība varam pieņemt to, ka miera uzturēšanas spēki aizstāv tikai vienu konfliktā iesaistīto pusi? Vai mēs varam pieņemt to, ka miera uzturēšanas spēki okupē teritorijas, kuras nepārprotami atrodas ārpus konflikta zonām? Vai mēs varam pieņemt to, ka „tautiešu ārvalstīs aizstāvēšana” tiek izmantota kā iegansts plaša mēroga spēka pielietošanai citā valstī bez ANO Drošības padomes sankcijas?
Visi šie jautājumi izriet no kara Gruzijā. Tāpēc, ja mums svarīgas atbildes uz šiem jautājumiem, mums – valstu un valdību vadītājiem- ir jābūt skaidram plānam kā atrisināt krīzi Gruzijā.
Vissvarīgākais uzdevums šobrīd ir panākt, lai Krievijas Federācija respektētu Sešu punktu pamiera līgumu un to realizētu dzīvē. Pirmkārt, ārvalstu karaspēks ir jāizvāc no visas Gruzijas teritorijas. Vienlīdz svarīga situācijas normalizēšanai Gruzijā ir arī ES novērošanas misijas izveide.
Jau 15 gadus Gruzijā strādā ANO pilnvarota novērošanas misija. Ir būtiski, lai misijas darbam netiktu likti nekādi šķēršļi.
Es aicinu pasaules vadītājus apvienot spēkus ne tikai humānās palīdzības sniegšanai Gruzijai, bet arī būt aktīviem un izlēmīgiem, izvēršot plašu starptautisku rīcību ar mērķi palīdzēt Gruzijai atjaunot tās ekonomiku un infrastruktūru.
Prezidenta kungs,
Ir laiks nopietni izvērtēt mūsu attīstības palīdzības saistības. 2015. gads var šķist tālu, taču jāatceras – kopš Tūkstošgades attīstības plāna pieņemšanas 2000.gadā mēs esam iztērējuši jau vairāk nekā 7 gadus un tas nozīmē, ka puse nospraustā laika ir garām.
Pirms divām dienām es uzstājos Augsta līmeņa apaļā galda diskusijā par Vajadzībām Āfrikas attīstībai. Rīt piedalīšos diskusijā par Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanas iespējām. Es uzskatu, ir svarīgi šos jautājumus izvirzīt prioritāšu saraksta augšgalā, kur ir to īstā vieta. Mums ir ievērojami jāpasteidzina iesāktie procesi, lai līdz 2015. gadam sasniegtu reiz izvirzītos visai ambiciozos Tūkstošgades attīstības mērķus.
Šobrīd ANO ir neatliekami nepieciešams skaidrāks skatījums uz to, kas jāsasniedz katrā no galvenajām Tūkstošgades attīstības mērķu sfērām. Ir jādefinē, kas jāsasniedz veselības aprūpes, izglītības, sabiedrības attīstības un klimata izmaiņu nesto seku novēršanas jautājumos. Mums ir nepieciešams arī skaidrāks priekšstats par darba dalīšanu starp iesaistītajām pusēm. Skaidrāks rīcības plāns - tieši tas ir tas, kas šobrīd ārkārtīgi nepieciešams. Tāpēc Latvija stingri atbalsta ES Tūkstošgades attīstības mērķu aicinājumu.
Nav apstrīdams fakts, ka esošās klimata izmaiņas būtiski kavēs Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Taču mūsu spēkos ir atbilstoši rīkoties un izvēlēties adekvātu enerģētikas politiku. Tā, piemēram, Latvija atbalsta atjaunojamo enerģijas resursu plašāku izmantošanu, lai samazinātu CO2 izmešu daudzumu. Tomēr klimata izmaiņas nedrīkst uzlūkot vienīgi kā ekoloģisku izaicinājumu. Mums ir nepieciešama integrētāka pieeja un klimata izmaiņas jāskata plašākā kontekstā. Ceļā uz ilgtspējīgu attīstību, pārtikas drošību un globālo tirdzniecību nepieciešams ņemt vērā izmaiņas cilvēku un valstu enerģijas patēriņa paradumos.
Novatoriskas tehnoloģijas, kā arī ilgtspējīga ražošana un patēriņš sniegtu rezultātus gan vidēji ilgā gan ilglaicīgākā perspektīvā.
Nevar vienkārši samazināt CO2 izmešu daudzumu dažos reģionos, kamēr citi nedara neko. Lai gan ikvienai valstij ir jāapņemas samazināt CO2 izmešu apjomu, panākumi būs iespējami vienīgi tad, ja tiks panākta patiesi globāla vienošanās to darīt un izstrādāta programma, kā to izdarīt. Apvienotajām Nācijām kā vienīgajai patiesi globālajai organizācijai šeit jāuzņemas vadošā loma.
Tirdzniecības liberalizācija ir nozīmīgs ieguldījums Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. Lai gan nesenie centieni liberalizēt tirdzniecību Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros nav bijuši sekmīgi, šis process ir jāturpina daudzpusējā līmenī. Globalizācija ir atnesusi līdzi gan lielāku labklājību, gan arī lielākus riskus. Taču mums jāatrod veids, kā globalizācijas apstākļos sasniegt labākus ekonomiskos rādītājus un radīt apstākļus ekonomiski un sociāli drošai sabiedrībai katrā pasaules valstī. Globalizācija dos labumu pasaules kontekstā vien tad, ja tirdzniecības liberalizācija skars ik vienu reģionu un ik vienu valsti.
Prezidenta kungs,
Es vēlos apsveikt jauno ANO Augsto komisāri cilvēktiesībās - Pileja kundzi - ar stāšanos amatā un vēlēt viņai panākumus šajā ārkārtīgi svarīgajā darbā. Es vēlos arī pateikties Arbūras kundzei par viņas nepārvērtējamo ieguldījumu cilvēktiesību ievērošanas veicināšanā un aizsardzībā.
Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadiena šogad simboliski sakrīt ar Latvijas Republikas 90. jubileju. Latvijas Republikas proklamēšanas aktā jau 1918. gadā tika pasludināts: „... visi pilsoņi, neatkarīgi no viņu tautības, ir aicināti palīdzēt, jo Latvijā tiks garantētas visu cilvēku tiesības. Tā būs demokrātiska un taisnīga valsts, kurā nebūs vietas apspiestībai un netaisnībai...”
Es ļoti lepojos ar šiem vārdiem.
Jau 30 gadus pirms Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republika apliecināja uzticību tām pašām pamatvērtībām un principiem, kas atrodami vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā, tos pilnībā īstenojot jaundibinātajā valstī.
Diemžēl, laikā, kad tika pieņemta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Latvija jau bija okupēta un Latvijas tautai bija liegtas tiesības brīvi noteikt savu politisko statusu, tā bija pakļauta apspiestībai un netaisnībai. Tikai 1991. gadā Latvija atjaunoja savu valstiskumu un pēctecību uzticībā cilvēktiesību pamatprincipiem – katra cilvēka cieņai, līdztiesībai un brīvībai, šīs vērtības attiecinot uz visiem valsts iedzīvotājiem.
Cilvēktiesību padomes dibināšana un Vispārējā periodiskā pārskata uzsākšana ir svarīgi soļi vispārējās cilvēktiesību deklarācijas vērtību ieviešanas sekmēšanā. Īpašu lomu šai sakarā var spēlēt Cilvēktiesību padomes īpašās procedūras. Latvija izsaka nedalītu atbalstu īpašo procedūru piemērošanai. Tās var spēlēt nozīmīgu lomu cilvēktiesību veicināšanā pasaulē.
Latvija ir gatava dalīties pieredzē kā sekmēt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Tieši tāpēc, es gribu atgādināt, ka Latvija ir izvirzījusi savu kandidatūru Cilvēktiesību padomei 2014. gadam.
Prezidenta kungs,
Šogad aprit 10 gadi kopš Romas Statūtu pieņemšanas, dibinot Starptautisko krimināltiesu.
Mēs augstu vērtējam tiesas sasniegto pētniecības, izmeklēšanas un tiesvedības jomās. Latvija aicina visas valstis nodrošināt pilnīgu sadarbību ar SKT, jo šī tiesa nav un nevar būt instruments, ko var aktivizēt vai deaktivizēt atkarībā no politiskā izdevīguma. Mēs esam pārliecināti, ka ilgtspējīga miera priekšnoteikums ir taisnīguma attiecināšana uz visiem.
Prezidenta kungs!
Efektīva starptautiska iesaiste prasa apvienot mums priekšā stāvošo risku rakstura labāku apzināšanos ar mūsdienīgu izpratni par to, kā šodien tiek veidota starptautiskā politika.
Starptautiskās organizācijas ir tikai viena mūsu globālās sistēmas daļa - un bieži vien tieši šī daļa visvairāk pretojas pārmaiņām. Žēl, ka 2005. gada Pasaules galotņu sanāksmē radītais entuziasms un impulss šīs pasaules mēroga starptautiskās organizācijas reformām zināmā mērā ir dzisis.
Drošības padomē jau sen bija jāveic reformas. Beidzot mums no sarunām par procedūru ir jāpāriet uz sarunām par lietas būtību. Mēs apsveicam Ģenerālajā asamblejā nesen pieņemto lēmumu nule nodibinātās darba grupas ietvaros nekavējoties turpināt gatavot starpvaldību sarunas par Drošības padomes paplašināšanu.
Atzīstot nepieciešamību veikt strukturālas reformas Apvienotajās nācijās, mums tomēr nevajadzētu izlaist no uzmanības loka esošo jaudu efektīvākas izmantošanas iespējas. Visu šo reformu centrālais elements ir pārvaldes reforma. Mēs atbalstam tālākus soļus labākas pārskatāmības, atbildības un stingras budžeta disciplīnas nodrošināšanā. Zināms progress ir panākts, bet tas ne tuvu nav pietiekams.
Prezidenta kungs,
Mēs dzīvojam pasaulē, kurā pasliktinās drošības situācija, pieaug iedzīvotāju skaits, vērojamas klimata izmaiņu sekas un satricinājumi ekonomikā, augstām enerģijas un pārtikas cenām stāvokli vēl vairāk pasliktinot. Mums ir nepieciešama lielāka apņēmība stāties pretī izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies globālā mērogā. Tas prasa no jauna apliecināt uzticību visparcilvēciskām vērtībām un gribu strādāt, lai radītu tādu starptautisko sistēmu, kuras centrā būtu vērtībās balstīts nākotnes redzējums. Es vēlos, lai tas kļūtu par dzinējspēku Ģenerālās asamblejas 63. Sesijas darbā.
Paldies par uzmanību, Prezidenta kungs!