Godājamais priekšsēdētāj!
Šī brīža situācijā klimata izmaiņu mazināšanas finansējumu nevajadzētu uztvert kā vienkāršus izdevumus; šādus izdevumus var drīzāk uzskatīt par investīcijām cilvēces nākotnē. Patlaban mēs varam atļauties finansēt klimata izmaiņu seku novēršanu. Ja mēs rīkojamies šodien, šādi pasākumi veidos tikai 1% no pasaules iekšējā kopprodukta. Vilcināšanās tikai sadārdzinās neizbēgamo, turklāt vairākkārtīgi.
Ņemot vērā politiskās neizdarības sekas, steidzami ir nepieciešams nodrošināt starptautisko līgumu kontinuitāti. Mums jānosaka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas ierobežojumi arī pēc Kioto protokola līguma darbības beigām - 2012. g. Tas būtu nopietns signāls gan valdībām, gan uzņēmējiem, lai tie sāktu ieguldīt resursus zema satura oglekļa tehnoloģiju izstrādē un citos siltumnīcas efekta mazināšanas pasākumos.
Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai nav jābremzē ekonomiskā attīstība, bet gan tā jāveicina. Mazināšanas pasākumu finansējumam ir jāpalīdz atdalīt ekonomisko attīstību no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Nākotnē augsta ogļskābās gāzes koncentrācija nebūs samērojama ar konkurētspējīgu ekonomiku.
Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju izcenošana, izveidojot tirgus mehānismus, ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums, ja vēlamies samazināt izdevumus, kas nepieciešami klimata izmaiņu seku mazināšanai. Šajā ziņā liela pieredze ir pārņemama no Eiropas Savienības Emisiju kvotu tirdzniecības shēmas. Lai mēs varētu pilnībā izmantot tirgus iespējas, šī sistēma būtu jāievieš globālā līmenī.
Latvijā šobrīd tiek veidots klimata izmaņu finansiālais instruments, kurš kalpos kā „Zaļo investīciju” shēma, kas administrēs ienākumus no starptautiskās emisijas kvotu tirdzniecības. Tās mērķis ir radīt pievilcīgu vidi tādām investīcijām, kuras veicina atjaunojamās enerģijas izmantošanu, energoefektivitāti un ieguldījumus zema oglekļa satura tehnoloģiju attīstībā.
Paldies, priekšsēdētāja kungs!