Augsti godātais Prezidenta kungs!
Cienītā Prezidenta kundze!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Vispirms, Prezidenta kungs, atļaujiet man Jums un Jūsu kundzei no sirds pateikties savā un manas dzīves biedres vārdā par silto un sirsnīgo uzņemšanu jūsu skaistajā zemē. Man ir patiess prieks un liels pagodinājums pirmo reizi viesoties Horvātijā. Šī ir arī pirmā Latvijas prezidenta valsts vizīte Horvātijā mūsu divpusējo attiecību vēsturē.
Horvāti un latvieši ir senas indoeiropiešu tautas, kas, spītējot vēstures dramatiskajām kolīzijām, ir spējušas saglabāt dziļas un savdabīgas kultūras. Mūsu tautu likteņos ir daudz kopīgu iezīmju, tādēļ mūsu attiecībās valda savstarpēja sapratne un uzticēšanās. Teicienu “caur ērkšķiem uz zvaigznēm” simboliski var attiecināt arī uz mūsu tautu likteņiem.
Horvāti tāpat kā latvieši gadsimtiem ilgi ir atradušies svešu varu pakļautībā. Mūsu tautas vienlaikus piedzīvoja nacionālo atmodu 19.gadsimtā. Horvātu tautas 800 gadu ilgais sapnis pēc brīvības un neatkarības piepildījās 1991.gadā, savukārt Latvija šoruden svinēs valsts dibināšanas 90.gadadienu.
Tomēr pirms 70 gadiem totalitāro režīmu noslēgtā noziedzīgā vienošanās uz vairākiem gadu desmitiem pārtrauca Latvijas valstiskumu de facto. Tai sekojušais Otrais pasaules karš bija dziļu ciešanu laiks gan Latvijas, gan Horvātijas tautai. Un tikai 20.gadsimta beigās mēs atkal guvām pilntiesīgas balss iespējas pasaulē.
Mēs guvām iespējas patstāvīgi izvēlēties mūsu valstu attīstības ceļus un ārpolitiskās prioritātes. Priecājos par to, ka gan Latvijas, gan Horvātijas izdarītā izvēle sakrīt.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Horvātija bija viena no pirmajām, kas Latvijai grūtajā 1991.gada augustā atzina mūsu valsts neatkarību. Savukārt Latvija atzina Horvātiju ne mazāk dramatiskajā 1991.gada oktobrī, kad Horvātija bija spiesta cīnīties ar ārēju agresiju, lai aizstāvētu savu suverenitāti.
Kopš tā laika mūsu valstis ir daudz paveikušas, gan nostiprinot savas pozīcijas starptautiski, gan arī īstenojot iekšpolitiskās reformas, lai veicinātu demokrātisko vērtību saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.
Šo gadu laikā mūsu divpusējā sadarbība ir kļuvusi cieša un intensīva visos līmeņos: notikusi augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, ieskaitot Jūsu oficiālo vizīti Latvijā pirms pieciem gadiem; aktīva ir sadarbība kultūrā. Tūkstošiem Latvijas tūristu ir iemīļojuši bezgalīgi zilo Horvātijas jūru, viesmīlīgo Horvātijas tautu un tās seno kultūru.
Kultūras sakari starp Latviju un Horvātiju pēdējos gados ir kļuvuši sevišķi intensīvi un sniedz lielisku iespēju Latvijas un Horvātijas tautām iepazīt vienai otru, neskatoties uz 2 000 kilometru attālumu, kas tās šķir vienu no otras.
Latviešu valodā ir iznākuši slaveno horvātu rakstnieku un dzejnieku Antuna Gustava Matoša, Tīna Ujeviča, Vladimira Nazora un Petara Preradoviča darbi.
2007.gada rudenī Horvātijas Nacionālajā un universitātes bibliotēkā tika eksponēta LNB starptautiskā izstāde “Latvijas grāmatu māksla”. Pirms tam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija apskatāma izstāde “Grāmatu māksla Horvātijā”. Šādas sadarbības piemēru ir daudz, un solos darīt visu, lai tā turpinātos arī nākotnē.
Ceru, ka labs papildinājums mūsu kultūras saišu stiprināšanā būs divas foto izstādes, kuras manas vizītes laikā var apskatīt Zagrebā – viena veltīta Latviešu dziesmu svētkiem, otra dod iespēju salīdzināt vienas dienas notikumus Latvijā ar 20 gadu atstarpi 1987. un 2007.gadā. Priecājos, ka Zagrebā šobrīd muzicē arī latviešu populārā tautas mūzikas grupa “Iļģi” .
Veiksmīgi attīstās mūsu sadarbība ekonomikā. Kopš 2000.gada ir nepārtraukti audzis mūsu divpusējās tirdzniecības apgrozījums, tomēr vēl joprojām saglabājas ievērojams attīstības potenciāls.
Par mūsu interesi paplašināt kontaktus starp Latvijas un Horvātijas uzņēmējiem apliecina fakts, ka Horvātijā mani pavada ekonomikas un satiksmes ministri, kā arī plaša Latvijas uzņēmēju delegācija. Esmu pārliecināts, ka biznesa forums, kas notiek valsts vizītes ietvaros, veicinās jauna posma sākšanos mūsu divpusējās ekonomiskajās attiecībās.
Īpaši vēlos atzīmēt ļoti veiksmīgo Latvijas un Horvātijas sadarbību kuģubūvē. Rīt plānoju apmeklēt arī kuģubūvētavu “3.Maj”, kas izvietota Adrijas jūras pērles Rijekas pilsētā un kurā noslēgumam tuvojas Latvijas Kuģniecības pasūtīto desmit tankkuģu izbūves darbi. Ceru, ka šādu biznesa sadarbības piemēru nākotnē būs arvien vairāk.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Latvijai un Horvātijai ir lieliska divpusējo attiecību vēsture, attīstīts politiskais dialogs un ekonomiskās attiecības. Mūs sagaida vēl intensīvāka un vēl aktīvāka sadarbība jau tuvākajā nākotnē – vienotās, brīvās un demokrātiskās Eiropas ietvaros.
Latvija kā neviens cits izprot Horvātijas ES integrācijas procesu, tā radītos izaicinājumus un iespējamos zemūdens akmeņus: nākamā gada 1.maijā apritēs pieci gadi, kopš Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu ES locekli.
Mēs labi atceramies, cik grūts un sarežģīts bija pievienošanās process. Tagad, kad mūsu mērķis ir sasniegts un Latvija pilnā mērā var izmantot ES sniegtās iespējas, esam gatavi dalīties savā reformu pieredzē ar valstīm, kas gatavojas pievienoties ES.
Man ir prieks un liels gandarījums par to, ka Latvijas valsts iestādes ir uzsākušas ES integrācijas pieredzes nodošanu Horvātijas ES pievienošanās sarunu dalībniekiem. Ticu, ka nodotā pieredze palīdzēs Horvātijai pēc iespējas labāk sagatavoties dalībai ES.
Mūsu valsts nostāja attiecībā uz Horvātijas pievienošanos ES ir nemainīga: tai ir jānotiek, tiklīdz ir slēgtas visas pievienošanās sarunu sadaļas. Diskusija par Lisabonas līgumu nedrīkst apdraudēt Horvātijas pievienošanās procesu. Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai būs labākais apliecinājums tam, ka ES paplašināšanās process turpinās.
Tas būs arī nozīmīgs signāls pārējām Rietumbalkānu valstīm. Horvātijas kaimiņvalstis rūpīgi seko Horvātijas reformu procesam un tam, cik strauji Horvātija tuvojas Jūsu valsts stratēģiskajiem mērķiem – pilntiesīgai dalībai ES un NATO. Jūsu ceļš kalpo par dziļas iedvesmas avotu citiem.
Atļaujiet man arī atzīmēt jūsu valsts nozīmīgos ārpolitiskos panākumus: Horvātijas ievēlēšana ANO Drošības padomē nepastāvīgā locekļa statusā ir apliecinājums jūsu valsts starptautiskajam novērtējumam.
Sirsnīgi sveicam Jūs ar NATO pievienošanās protokola parakstīšanu šā gada 9.jūlijā! Tas nozīmē, ka jau nākamā gada pavasarī NATO samitā man būs iespēja tikties ar Jums, prezidenta kungs, kā NATO dalībvalsts vadītāju.
Esmu pilnībā pārliecināts, ka Horvātijas NATO pievienošanās protokola ratifikācijas process visās 26 pašreizējās dalībvalstīs būs ātrs un bez sarežģījumiem. Latvijas parlaments tikko ir atsācis darbu pēc vasaras pārtraukuma un Horvātijas NATO pievienošanās protokols būs viens no pirmajiem izskatāmajiem jautājumiem.
Augsti godātais prezidenta kungs!
Kopā mēs esam sākuši rakstīt jaunu mūsu valstu vēsturi, kas ir iezīmēta ar piederību eiroatlantisko tautu brālībai, miera, stabilitātes un drošības telpai, kas arvien paplašinās.
Latvijas un Horvātijas tautas vieno savstarpējas simpātijas un solidaritāte, kā arī demokrātijas, cilvēkmīlestības un etniskās iecietības pamatvērtības. Mūsu vētrainās un sarežģītās vēstures gaitā mēs esam spējuši ne tikai saglabāt šīs vērības, bet arī ievērojami tās nostiprināt.
Prezidenta kungs!
Es paceļu šo glāzi par Latvijas un Horvātijas valstu draudzību un veiksmīgu sadarbību vienotā Eiropā, mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā! Par Jūsu, prezidenta kungs, un Jūsu kundzes veselību!