Gan Latvijai, gan Horvātijai ir nācies veikt sarežģītu ceļu, lai nostiprinātu savu valstiskumu un integrētos Rietumu struktūrās. Šī pieredze un līdzīgā valstu attīstības gaita pēdējo divdesmit gadu laikā palīdz labāk izprast otras valsts centienus. Tāpēc vēlreiz vēlos apliecināt, ka man bija patiess gods šodien parakstīt likumu par Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Horvātijas iestāšanās Eiropas Savienībā būs labākais apliecinājums tam, ka Eiropas Savienības paplašināšanās process turpinās, kā arī tas kalpos kā svarīgs signāls pārējām Rietumbalkānu valstīm ceļā uz stabilitāti un labklājību.
Maijā apritēs 8 gadi kopš Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Labi atceramies, cik sarežģīts bija pievienošanās process. Tagad, kad Latvija pilnā mērā var izmantot Eiropas Savienības sniegtās iespējas, esam gatavi dalīties savā pieredzē par Eiropas Savienības jautājumu koordināciju, lai palīdzētu Horvātijai pēc iespējas labāk sagatavoties gaidāmajai dalībai.
Prezidenta kungs, Josipovičas kundze!
Ar patiesu gandarījumu varam sekot Latvijas un Horvātijas divpusējo attiecību dinamikai. Politisko sadarbību, kas realizējas regulārā vizīšu apmaiņā un starptautiskā partnerībā, lieliski papildina stabilās iestrādes dažādās jomās. Kā pozitīvu piemēru vēlos minēt sadarbību izglītības jomā gan augstskolu sadarbības ietvaros, gan valsts līmenī, piedāvājot Latvijas valsts stipendijas Horvātijas studentiem un pētniekiem. Tāpat apsveicama ir mūsu pašvaldību partnerība.
Tomēr šodien īpašu uzmanību es aicinu pievērst ekonomisko attiecību veicināšanai. Laikā, kad Eiropas ekonomika pakļauta dažādiem izaicinājumiem, mēs apzināmies tirgus diversifikācijas un jaunu sadarbības kontaktu dibināšanas nozīmi. Augsta ekonomiskā aktivitāte pāri valstu robežām ir šodienas labklājības garants.
Prezidenta kungs, Josipovičas kundze!
Latvijas un Horvātijas attiecību pamatā ir abpusēja ieinteresētība. Kā mazām valstīm mums ir svarīgs savstarpējs atbalsts un solidaritāte pārrobežu jautājumu risināšanā. Savstarpējās izpratnes veicināšanā nozīmīga vieta ir simpātijām, kas valda starp mūsu tautām un cilvēkiem. Pēdējā laikā Latvijas publikai ir bijusi iespēja latviešu valodā lasīt Nobela prēmijai izvirzītās horvātu rakstnieces Ivanas Brličas-Mažuraničas grāmatu „Horvātu stāsti no senatnes”, tāpat uz mūsu Nacionālās operas skatuves vērot Horvātijas vadošā režisora Ozrena Prohiča iestudēto Pētera Čaikovska operu „Mazepa”. Šīs vizītes ietvaros rīt tiks atklāta Marko Vrdoljaka fotogrāfiju izstāde „Brīnišķīgā Horvātija.”
Par Latvijas iedzīvotāju pozitīvo attieksmi liecina arī lielais tūristu skaits no Latvijas, kas iecienījuši atpūsties Horvātijā, baudot horvātu viesmīlību, bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu un skaisto dabu, jo īpaši Horvātijai tik raksturīgo bezgalīgi zilo Adrijas jūras piekrasti.
Augsti godājamais prezidenta kungs, Josipovičas kundze!
Eiropas spēks ir demokrātisko vērtību stiprināšanā un solidaritātē, un tās bagātība ir tajā mītošo tautu daudzveidībā. Saglabājot savu identitāti, mēs kopīgiem spēkiem varam ne tikai veidot drošu un labvēlīgu vidi saviem cilvēkiem savā reģionā, bet arī dot nozīmīgu ieguldījumu globālu jautājumu risināšanā.
Tāpēc savā un savas kundzes vārdā novēlu Jums, Prezidenta kungs, un Jūsu kundzei drosmi un spēku, strādājot savas valsts labā! Es paceļu glāzi par Horvātijas labklājību, par Latvijas un Horvātijas draudzību un vēl ciešāku sadarbību jau tuvākajā nākotnē!