Uzsākot sarunu, Vācijas prezidents novēlēja veiksmi Latvijai prezidentūras darbā un pauda visstingrāko Vācijas apņemšanos atbalstīt Latviju šajā laikā. Puses vienojās pārrunāt Latvijas prioritātes prezidentūrā, Krievijas – Ukrainas attiecību risināšanas iespējas, Austrumu partnerības politiku, kā arī abu valstu divpusējo attiecību attīstības dinamiku. Pateicoties par iespēju Latvijai šogad būt par Vācijas partnervalsti vērienīgajā „Zaļās nedēļas” izstādē, Andris Bērziņš atzina, ka viņš šo pasaules mēroga izstādi redz arī kā labu iespēju dibināt ciešākus kontaktus starp valstīm un veicināt divpusējo sadarbību lauksaimniecībā un mežkopībā. Savukārt, atbildot uz Vācijas prezidenta jautājumu par Latvijas iekšpolitisko situāciju pēc rudenī notikušajām vēlēšanām, Valsts prezidents teica: „Valdībā strādā ļoti pieredzējuši cilvēki. Tādēļ nav nekāda pamata šaubām par Latvijas prezidentūras veiksmīgu norisi.” Vienlaikus valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka Latvija jau iepriekš ir ļoti aktīvi gatavojusies šai prezidentūrai tieši Austrumu partnerības jautājumā, paplašinot divpusējās attiecības ne tikai ar šīm valstīm, bet arī ar Centrālāzijas valstīm, kas ir ne tikai ieguldījums Latvijas, bet arī visas ES ekonomiskajā attīstībā un jaunu noieta tirgu meklējumos. Abi prezidenti bija vienisprātis, ka Austrumu partnerības politika jāvirza pārdomāti un nesasteigti, katrai no tās valstīm piemērojot individuālu pieeju, lai turpmāk izvairītos no kļūdām un neveiksmēm. Savukārt Joahims Gauks uzsvēra, ka Baltijas valstis ir ideāli sarunu partneri bijušajam padomju blokam, jo tām vēsturiski veidojusies izpratne par šo pasaules daļu, ko šobrīd jāizmanto ES interesēs. „Galvenais, kas šīm valstīm ir jāsaprot, ir tas, ka jāpieņem lēmumi un jārīkojas, pirmkārt, pašām. Neviens cits no malas viņu vietā neko neizlems un neizdarīs,” piebilda Andris Bērziņš.
Pārrunājot situāciju Ukrainā, Valsts prezidents uzsvēra, ka apstāklis, kas jārisina primāri, lai vispār varētu veidoties diplomātisks risinājums, ir kara darbības un cilvēku nogalināšanas pārtraukšana Ukrainā: „Mums nav cita ceļa. Tas nebūs ne viegls, ne ātrs risinājums, bet mums tas ir jāpanāk.”
Sarunas noslēgumā puses apmainījās viedokļiem par enerģētisko drošību Baltijas reģionā un konkurētspējas saglabāšanu ES valstīs, ņemot vērā energoresursu cenu kāpumu saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti.
Vācijas prezidents interesējās par Latvijas iekšpolitisko situāciju, ņemot vērā lielo krievvalodīgo īpatsvaru. Andris Bērziņš uz to atbildēja: „Latvija vēsturiski ir izveidojusies kā valsts, kuru līdzās latviešiem dibināja vairākas citas tautības. Tā tas bija 1918.gadā, tā tas bija arī 1990.gadā. Vēsturiski esam pratuši labi sadzīvot un nav pamata uzskatīt, ka šobrīd kas būtu mainījies. Latvija var būt par paraugu pasaulei mazākumtautību izglītības programmu realizēšanas jomā. Otrs sabiedrības iekšējo drošību veicinošs un ne mazāk nozīmīgs faktors ir ekumenisms, kas mūsu valstī valda attiecībās starp dažādām konfesijām. Es varu droši apgalvot, ka sociālās, starpnacionālās vai starpreliģiju spriedzes Latvijā nav. Mūsu dažādība ir mūsu stiprums, nevis vājums.”
