8. decembrī Valsts prezidents Egils Levits Budapeštā tikās ar Ungārijas prezidentu Jānošu Āderu (János Áder), uzsverot Latvijas un Ungārijas diplomātisko attiecību simtgadi. E. Levits atzinīgi novērtēja, ka oficiālās vizītes laikā tiks parakstīts divpusējās sadarbības līgums zinātnes, izglītības un inovāciju laukā, akcentējot vēža pētniecības lauku.
Runājot par Latvijas un Ungārijas sadarbību NATO ietvaros, E. Levits novērtēja Ungārijas iesaisti Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā, t. sk. to turpinot 2022. un 2025. gadā. Tāpat atzinīgi tika novērtēts Ungārijas atbalsts NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra darbā, aicinot Ungāriju kļūt par pilntiesīgu centra dalībvalsti.
Abu valstu prezidenti pārrunāja tiesiskuma situāciju Eiropā. E. Levits uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi panākt, lai Eiropā tiesiskuma pamatprincipi tiek izprasti vienādi, un šo principu precizēšana būtu Eiropas Savienības Tiesas uzdevums. Latvijas un Ungārijas prezidenti bija vienisprātis, ka konstitucionālo un kultūras tradīciju, kā arī vērtību izpratnes daudzveidība ir svarīga eiropeiskās identitātes iezīme, kas padara Eiropu tik pievilcīgu cilvēku acīs.
Īpaša uzmanība sarunā tika pievērsta Trīs jūru iniciatīvai (TJI), kas apvieno 12 valstis kopīgiem projektiem, savienojot Baltijas, Melno un Adrijas jūru. Tā kā Latvija gatavo TJI samitu un Biznesa forumu Latvijā 2022. gada jūnijā, tika pārrunāta ciešāka TJI dalībvalstu un stratēģisko partneru sadarbība. Ungārijas prezidents uzsvēra, ka saskata TJI kā būtisku reģiona sadarbības veicinātāju. Š. g. oktobrī Ungārija ir atklājusi lielceļa Via Carpatia posmu 230 km garumā Ungārijas teritorijā, kā arī dažus citus reģionālus projektus.
Runājot par ārpolitikas un drošības politikas aktualitātēm pie Eiropas Savienības (ES) robežas, Valsts prezidents uzsvēra, ka A. Lukašenko režīma veiktajiem hibrīduzbrukumiem uz Baltkrievijas un ES robežas arī turpmāk ir jāsaskaras ar stingru rīcību no ES puses, īstenojot attiecīgas sankcijas. Tāpat nepieciešams pārskatīt novecojušo ES migrācijas regulējuma ietvaru, paredzot vērsties pret migrāciju kā ieroci kādas valsts hibrīduzbrukumā pret citām valstīm.
E. Levits arī izteica bažas par Krievijas militāro spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežām, uzsverot nepieciešamību ES būt gatavai jauniem ierobežojumiem attiecībā pret Krieviju, ja situācija tiktu eskalēta.
Uzsverot ES Austrumu partnerības nozīmi, Valsts prezidents uzsvēra, ka š. g. 15. decembrī gaidāmajam Austrumu partnerības samitam jāapliecina šīs politikas stratēģiskā nozīme, un Latvija sagaida, ka samits sniegs pievilcīgas nākotnes perspektīvas visām partnervalstīm.
Tāpat abu valstu prezidenti apspriedās par ES klimata mērķiem, Latvijas un Ungārijas nostādnēm klimata pārmaiņu un ekonomikas zaļās transformācijas jautājumos.
