Prezidenti pārrunāja nākamā Eiropas Savienības finanšu plānošanas perioda aktuālos jautājumus, tai skaitā lauksaimniekiem nozīmīgiem lauksaimniecības platības tiešmaksājumiem, kā arī pieskārās jauniešu bezdarba tēmai un bezdarba aktualitātei Eiropas Savienības kopumā.
Abu valstu prezidenti iztirzāja valstu divpusējās attiecības un bija vienisprātis, ka politiskā līmenī tās ir ļoti labas, vienlaikus atzīstot, ka ir iespējas tās vēl vairāk uzlabot, tai skaitā ekonomiskajā sadarbībā, kas šobrīd noteikti vēl nav sevi izsmēlusi. Ungārijas prezidents īpaši akcentēja sadarbības nozīmi kultūras, izglītības, kā arī tūrisma jomā. Andris Bērziņš uzsvēra, ka abām valstīm ir kopīga gan pagātne, gan tagadne esot Eiropas Savienībā un abām valstīm risinot līdzīgus problēmjautājumus. Andris Bērziņš izklāstīja Ungārijas prezidentam ekonomisko situāciju Latvijā pēc krīzes, uzsverot, ka Latvija joprojām ir pārliecināta par ES spēju pārvarēt krīzi un atrisināt problēmas, kā arī par Latvijas nākotni eirozonā, kas šobrīd ir vienīgais risinājums Latvijai. Valsts prezidents apliecināja, ka Latvijai ir jāpievienojas Eiropas stabilizācijas pasākumiem, parakstot 25 valstu līgumu, jo „mēs esam nopietni apņēmušies iestāties eirozonā, mūsu mērķis ir būt starp tām Eiropas valstīm, kas integrējas aizvien ciešāk.” Īsumā Andris Bērziņš informēja par iecerētajām reformām izglītības sistēmā un to nozīmi turpmākajā Latvijas konkurētspējā un izaugsmē.
Savukārt Ungārijas prezidents informēja Andri Bērziņu par politisko situāciju Ungārijā, uzsverot esošās valdības paveikto likumdošanā un ekonomisko problēmu risināšanā. Pāls Šmits īpaši akcentēja Ungārijas jauno konstitūciju, kas tapusi salīdzinoši īsa laikā un par kuru nobalsojis pārliecinošs parlamenta vairākums. Runājot par jauno konstitūciju, Ungārijas prezidents uzsvēra, ka viens no tajā ietvertajiem principiem dod iespēju pieciem miljoniem ungāru, kas dzīvo ārpus Ungārijas, piešķirt dubultpilsonību ar mērķi apvienot nāciju, kā arī piebilda, ka Ungārijas konstitūcijā ir liela nozīme tieši ungāru nācijas vērtību nostiprināšanai: „Šī ir moderna, eiropeiska un vienlaikus ungāru nācijai nozīmīga konstitūcija.” Andris Bērziņš iztaujāja Ungārijas prezidentu par jaunās konstitūcijas izstrādi un pieņemšanas gaitu, būtiskākajiem principiem, kas ietverti konstitūcijā, un par to kā jaunā konstitūcija atbilst Ungārijas interesēm un attīstības izaugsmes iecerēm.
Abi prezidenti pārrunāja arī mājsaimniecību parādu atmaksāšanas iespējas Ungārijā un Latvijā. Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka mājsaimniecību privātie parādi ir viena no lielākajām problēmām, kas šobrīd liek daudziem no Latvijas kredītņēmējiem doties peļņā uz ārzemēm, vienlaikus Ungārijas prezidents informēja par to, kā Ungārijas valdība risināja šo jautājumu, dodot iespēju kredītņēmējiem atmaksāt kredītus atbilstoši valūtas kursam, par kuru šie kredīti tika ņemti.
Sarunas noslēgumā Ungārijas prezidents uzsvēra, ka iepriekšējais ielūgums Latvijas prezidentam vizītē apmeklēt Ungāriju ir spēkā, uzaicinot Andri Bērziņu viesoties Ungārijā.