Savukārt Latvijas Valsts prezidents, pateicoties par uzaicinājumu apmeklēt Turkmenistānu, uzsvēra, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts cenšas un arī savas prezidentūras laikā ES 2015.gada pirmajā pusē centīsies veidot aizvien aktīvākas attiecības ar Centrālāzijas reģiona valstīm, kuru nozīme tieši tranzīta koridoru attīstīšanas jomā kļūst arvien lielāka. Tieši tādēļ Andris Bērziņš atzina, ka Latvija ir ieinteresēta tālākā Latvijas un Turkmenistānas politisko un ekonomisko attiecību attīstīšanā.
2013.gada februārī apritēja 20 gadi, kopš starp abām valstīm nodibinātas diplomātiskās attiecības. No šī atskaites punkta raugoties, abu valstu prezidenti īpaši izcēla nepieciešamību paplašināt arī Latvijas un Turkmenistānas vizīšu apmaiņu un sadarbību dažādos līmeņos, uzsverot arī biznesa foruma nozīmi šajā vizītē un nākamajos formātos. Vienlaikus, atzinīgi novērtējot abu valstu sadarbību un atbalstu dažādos starptautiskajos formātos, Valsts prezidents izteica Latvijas atbalstu Turkmenistānas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO).
„Latvija ir gatava dalīties pieredzē un iesaistīties šajā procesā,” teica A.Bērziņš.
Turkmenistāna ir vienīgā Centrālāzijas valsts, kas līdz šim nav iesniegusi pieteikumu uzsākt pievienošanās procesu PTO, taču pēdējā laikā tā izrādījusi aktīvu interesi par pievienošanos.
Par perspektīvākajām abu valstu sadarbības nozarēm pēc divpusējām tikšanām un starpvalstu līgumu parakstīšanas abi prezidenti nosauca tranzītu un loģistiku, kā arī sadarbību izglītības un kultūras jomā. Andris Bērziņš uzaicināja G. Berdimuhamedovu ar plašu kultūras delegāciju piedalīties Rīgas kā 1014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumos, un Turkmenistānas prezidents ar atzinību pieņēma šo uzaicinājumu un apliecināja, ka Turkmenistānas delegācija noteikti apmeklēs Rīgu.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija saredz perspektīvu sadarbībai izglītības jomā, jo Latvijas augstskolas ir ieinteresētas piesaistīt ārvalstu studentus. Tostarp mūsu valsts var piedāvāt studijas vairākos virzienos – transporta, jūrniecības, banku un finanšu, tehnisko zinību jomā, medicīnas, aviācijas u.c. nozarēs. Turkmenistānas prezidents apliecināja lielu ieinteresētību šādā sadarbības iespējā un piebilda, ka no savas puses gatavs sadarbībai uz abpusēji līdzvērtīgiem nosacījumiem.
Vienlaikus no Latvijas Valsts prezidenta izskanēja atbalsts Turkmenistānas iniciatīvai ANO, kas ir centieni starptautiskā līmenī risināt jautājumu par starptautiskas energoapgādes drošību. Turkmenistāna ir nākusi klajā ar ANO ĢA rezolūcijas projektu par drošu enerģētikas tranzītu un starptautisko sadarbību, kurā izteikta nepieciešamība pēc izvērstas starptautiskās sadarbības droša enerģijas transporta nodrošināšanai.
Viena no abu valstu prezidentu un delegāciju sarunu būtiskākajām tēmām skāra sadarbību enerģētikas jomā, jo ES un Turkmenistānai tā ir ļoti nozīmīga. Pieaugot energoresursu pieprasījumam, Centrālāzijas un Dienvidkaukāza nozīme ES energoresursu tirgū augs. Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvija atbalsta ES politiku par energoresursu piegādes avotu un ceļu diversifikāciju, jo ir svarīgi attīstīt Dienvidu koridoru un nodrošināt attiecīgu energoresursu avotu diversifikāciju Eiropai. Abi prezidenti atzina, ka šāda sadarbība ir abpusēji izdevīga, jo ES nodrošinātu diversificētu energopiegādi, kamēr Turkmenistānai būtu piekļuve uzticamam tirgum.
Turkmenistānas prezidents piebilda, ka enerģētikas piegādes virzienu diversifikācija un enerģētikas tirgu integrācija ir gan ES, gan Turkmenistānas interesēs. Jau tagad ES Padome ir pilnvarojusi Eiropas Komisiju trīspusējām sarunām ar Turkmenistānu un Azerbaidžānu par trans-Kaspijas gāzes vada būvniecību. Šis varētu būt labs piemērs ES un Turkmenistānas tālākās sadarbības attīstībai.
Gāzes piegāžu diversifikācija ir aktuāls jautājums arī Latvijai. Šobrīd starp reģiona partneriem risinās diskusijas par attiecīgas gāzes infrastruktūras izveidi – reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi, starpsavienojumu attīstību, kas ļautu piekļūt alternatīvām piegādēm.
Runājot par sadarbību tranzīta jomā, Turkmenistānas prezidents norādīja: „Turkmenistāna atrodas globālās pasaules krustcelēs, bet Latvijai ir ostas un to infrastruktūra. Tādēļ sadarboties ir abpusēji nozīmīgi.”
Būtisks aspekts Latvijas un Turkmenistānas tranzīta sadarbības projektos ir arī 11.maijā atklātais Turkmenistānas dzelzceļa savienojumu ar Kazahstānu, kā arī plāni veidot šādus savienojumus ar citām reģiona valstīm. G.Berdimuhamedovs iniciēja arī priekšlikumu par tiešā avioreisa atklāšanu starp abu valstu galvaspilsētām.
Oficiālās vizītes turpinājumā 14.maijā Valsts prezidents noliks vainagus pie 1948.gada zemestrīces upuru pieminekļa un Turkmenistānas Neatkarības pieminekļa, kā arī apmeklēs mošeju un Turkmenistānas Valsts muzeju. Vakarā Turkmenistānas prezidents rīkos oficiālās vakariņas. Savukārt rīt, 15.maijā, Andris Bērziņš dosies uz Turkmenbaši pilsētu, kur apspriedīs sadarbības iespējas starp Latvijas un Turkmenistānas ostām un tajās strādājošajiem uzņēmumiem.
