19. decembrī darba vizītē Rīgas pilī ieradās Somijas prezidents Sauli Nīniste (Sauli Niinistö). Latvijas un Somijas prezidenti pārrunāja drošības situāciju reģionā, divpusējo sadarbību, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību. Pēc tikšanās abi prezidenti sniedza paziņojumu medijiem.
Valsts prezidenta Egila Levita paziņojums
Man ir liels prieks sagaidīt Somijas prezidentu darba vizītē, lai pārrunātu mūsu divpusējās attiecības, bet it sevišķi drošības jautājumus Eiropā kopumā un šeit, Ziemeļeiropā.
Mūsu bilaterālās attiecības ir ļoti labas. Mēs cieši sadarbojamies reģionālajos jautājumos, tostarp drošības jautājumos. Latvijas apsveic Somijas lēmumu pievienoties NATO. Es domāju, ka NATO lēmums uzņemt Somiju un Zviedriju ir vēsturisks. Tas ievērojami uzlabos drošības situāciju gan Somijā, gan Latvijā, gan visā Ziemeļeiropas reģionā. Tas būs nopietns pienesums NATO kopējās kapacitātes stiprināšanā (red. pēc visu NATO dalībvalstu lēmuma ratifikācijas). Starp citu, tas arī veicinās sadarbību starp Latvijas un Somijas militāro industriju.
Mēs pārrunājām Krievijas agresiju pret Ukrainu. Uzsvērām, ka visām demokrātiskajām valstīm ir jāatbalsta Ukraina. Somija atbalsta Ukrainu. Latvija atbalsta Ukrainu. NATO dalībvalstis un Eiropas Savienības dalībvalstis ir Ukrainas pusē. Šis atbalsts ir visaptverošs – tas vispirms ir militārais atbalsts, arī ekonomiskais un humānais atbalsts.
Krievijas uzbrukums Ukrainai ir smagākais starptautiskais noziegums saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1945. gada Hartu. Kopš Otrā pasaules kara kaut kas tāds notiek pirmo reizi, tādēļ starptautiskajai sabiedrībai ir jādomā arī par to, ka šāda rīcība nedrīkst palikt bez juridiska novērtējuma. Viena no iespējām ir izveidot starptautisku tribunālu šī jautājuma izvērtēšanai. Tāpat arī Eiropas Savienība domā par to, kādā veidā varētu izlietot arestētos Krievijas līdzekļus, kas atrodas ārpus Krievijas, lai nodotu tos Ukrainas atjaunošanai.
Mēs pārrunājām arī enerģētiskās drošības jautājumus. Situācija nav vienkārša, bet mūsu kapacitāte pārvarēt cenu pieaugumu ir pietiekoša. Attiecībā uz gāzes piegādi pēc tam, kad būs atvērts jaunais sašķidrinātās gāzes terminālis Somijā, kapacitāte mūsu reģionā var tikt uzskatīta par pietiekošu.
Noslēgumā es gribētu teikt, ka Somija ir viens no svarīgākajiem ekonomiskajiem partneriem Latvijai. Mums ir liels tirdzniecības apjoms, ko ir iespējams palielināt. Sevišķi es gribētu uzsvērt sadarbību zinātnē, pētniecībā un tajās nozarēs, kas ir saistītas ar palielinātu pievienoto vērtību, jo mūsu valstīs attīstās jaunās tehnoloģijas.
Vēlreiz vēlos pateikties Somijas prezidentam par vizīti šeit, Rīgā. Lai laba sadarbība starp Somiju un Latviju!
Somijas prezidenta Sauli Nīnistes paziņojums
Pirmkārt, gribētu pateikties savam Latvijas kolēģim par šo iespēju tikties. Ik reizi, kad mēs tiekamies, mums ir iespēja savā starpā turpināt konstruktīvu dialogu.
Šodien mēs pārrunājām dažādas svarīgas prioritātes. Piemēram, Somijas un Zviedrijas pieteikumus dalībai NATO. Šajā ziņā gribētu pateikt milzīgu paldies gan Levita kungam, gan visai Latvija par stabilu un operatīvu atbalstu, ko Latvija šajā jautājumā izrādījusi Somijai.
Līdz ko mūsu dalība NATO tiks ratificēta, par ko es faktiski nemaz nešaubos, mums būs iespēja paplašināt jau tā diezgan plašo sadarbību ar Latviju un citām valstīm tieši militārajā jomā. Taču ar to vien nopietiek. Atsevišķām valstīm katrai pašai ir jāturpina rūpēties par savu spēju attīstīšanu un izveidošanu. Tikai tādā veidā mēs kopā kļūsim vēl spēcīgāki. Šajā ziņā es gribētu pateikties Latvijas pusei un apsveikt Latviju, ka pakāpeniski tiek strādāts pie Latvijas nacionālo spēju potenciāla palielināšanas, tai skaitā apsverot arī obligātā militārā dienesta ieviešanu.
Mūsu valstu starpā tik tiešām ir nepieciešams paplašināt sadarbību, tai skaitā bruņojuma jomā. Turpinot spēju un sadarbības stiprināšanu, mēs kļūsim stiprāki. Sadarbojoties mēs varēsim arī efektīvāk un lētāk atbilstoši visiem standartiem realizēt dažādus iepirkumus.
Tāpat mēs arī vienojāmies par to, ka attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā jāturpina sniegt Ukrainai viss iespējamais atbalsts, kas vien tai ir nepieciešams. Gan nodrošināt nepieciešamā bruņojuma piegādi, gan turpināt palīdzēt valsts civiliedzīvotājiem, lai stiprinātu viņu spēju stāvēt pretī šī brīža izaicinājumiem. Ir ļoti skaudri noskatīties uz to, kā Krievijas armija karo ne tikai ar Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, bet arī iznīcina Ukrainas civiliedzīvotājus.
Ja mēs runājam par Krievijas uzbrukumu Ukrainai, tad šobrīd ir ļoti rūpīgi jāstrādā, kā Levita kungs jau norādīja, lai pārliecinātos un panāktu to, ka šajā situācijā visas starptautiskās tiesības, to normas tiek pilnībā ievērotas.
Kas attiecas uz energopiegādēm, kā jau minēju, mēs vienojāmies un abi uzsvērām to, ka situācija ir sarežģīta, taču nav šaubu, ka mēs spēsim pārvarēt arī pašreizējās grūtības. Šis, protams, ir milzīgs pārbaudījums mūsu noturībai, taču esmu absolūti pārliecināts, ka mēs to izturēsim.
Sākumā jau minēju, ka starp mūsu valstīm notiek ļoti plaša sadarbība. Tas gan nenozīmē, ka mēs neturpināsim to paplašināt, tai skaitā tādās jomās kā drošība un aizsardzība. Taču mēs, protams, nevaram aizmirst par mūsu valstu civiliedzīvotājiem, ekonomisko, uzņēmējdarbības sadarbību un sadarbību tirdzniecībā, kas, piekrītot Levita kungam, ir ārkārtīgi būtiska.
