Abu prezidentu sarunās tāpat tika pievērsta uzmanība arī enerģētikas politikai Baltijas jūras reģionā, Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībai enerģētikas jomā, kā arī attiecībām ar trešajām valstīm.
Uzsākot divpusējo sarunu Somijas prezidents Sauli Nīniste izteica lielu gandarījumu par iespēju Latvijas prezidentam pieņemt ielūgumu un darba vizītē ierasties Somijā. Jau sarunas sākumā abi prezidenti bija vienisprātis par to, ka Latvijas un Somijas divpusējās attiecības ir izcilas un konstruktīvas, kas vienlaikus noteikti ir padziļināmas arī ekonomikā, tai skaitā investīciju piesaistē no abām valstīm.
Sarunas ievadā Somijas prezidents arī pauda atbalstu Latvijas centieniem iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), jo Latvija jau publiski paudusi vēlēšanos šajā organizācijā iestāties un šī gada jūlijā ir sākusies neoficiāla diskusija OECD padomē par jaunu valstu uzņemšanu. Latvijas prezidents pateicās Somijas prezidentam par pausto atbalstu, kas izskanēja ne tikai divpusējās sarunās, bet arī pēc tām notikušajā preses konferencē. Andris Bērziņš arī pateicās Somijas pusei par Latvijai sniegto atbalstu dažādos laikos un jomās, īpaši uzsverot Somijas pieredzi izglītības sistēmas reformēšanā un acīmredzamajiem panākumiem, ko tā ir devusi. Valsts prezidents pauda apņēmību turpināt dialogu ar Somiju jautājumos, kas skar izglītības sistēmas reformu gan pamatizglītības un vidējās izglītības, gan profesionālās un augstākās izglītības jomās. Šai kontekstā Somijas prezidents informēja par Somijas pieredzi un aizsāktajiem risinājumiem augstskolu studentu programmu pielāgošanā darba tirgum, proti, lai augstskolu absolventi saņemtu ne tikai tehnisku izglītību, bet arī komerczinības un komunikāciju zinības, tādējādi ātrāk un veiksmīgāk iesaistoties uzņēmējdarbības vidē un kļūstot par uzņēmējiem. Andris Bērziņš ļoti atzinīgi novērtēja šādu pieeju un pauda pārliecību, ka arī Latvijā tāda ir ļoti nepieciešama.
Viens no jautājumu blokiem, ko pārrunāja abi prezidenti, skāra tieši enerģētikas projektus, kuros ir iesaistīta gan Latvija, gan Somija. Šai kontekstā Latvijas prezidents apliecināja, ka Latvija jau šogad plāno pievienoties Nordpoolspot biržai, kas nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, proti, apmēram 70% no Latvijā patērētās elektroenerģijas tiek pirkta elektroenerģijas tirgū par vienošanās cenu, savukārt par regulētu cenu elektroenerģiju var saņemt mājsaimniecības. Somijas prezidents pozitīvi novērtēja šādu Latvijas lēmumu un potenciālo rīcību. Tika apspriests arī jautājums par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, par kuru joprojām tiek gaidīts neatkarīgs Eiropas Komisijas pētījuma rezultāti. Andris Bērziņš uzsvēra, ka jautājums par šī termināļa vietu joprojām paliek atvērts, tai pašā laikā Latvijai ir iespējas un Latvija var piedāvāt iespējas gāzes uzglabāšanai Inčukalna gāzes krātuvē, kuras apskatīt un iepazīties ar tām tiks piedāvāts nākotnē gaidāmā Somijas prezidenta vizītes laikā Latvijā.
Pārrunājot ekonomikas attīstību Latvijā un krīzes pārvarēšanu Somijas prezidents gan divpusējās sarunās, gan preses konferencē īpaši uzsvēra Latvijas sasniegto, piebilstot, ka Latvija ir ne tikai pārvarējusi krīzi, bet Latvijas ekonomika turpina attīstīties, kas var būt par labu piemēru citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vienlaikus abi prezidenti bija vienisprātis, ka situācija eirozonā ir vairāk kā nopietna un tās risināšanai ir nepieciešami nekavējoši un stingri lēmumi.
Andris Bērziņš uzsvēra, ka ekonomiskā un finanšu situācija ietekmē visu Eiropas Savienību tai skaitā Latviju, jo eirozonas valstis ir būtiski Latvijas eksporta tirgi un Latvijas izaugsme lielā mērā ir atkarīga no finanšu un ekonomiskās situācijas eirozonā. Vienlaikus Andris Bērziņš atzina, ka Latvija saglabā mērķi ieviest eiro un strādā pie tam nepieciešamo kritēriju izpildes, lai varētu to ieviest jau 2014.gadā, jo neskatoties uz valstu parādu krīzes radītajiem satricinājumiem eirozonā, eiro Latvijai nozīmētu lielāku drošību, uzticību un finansiālo izdevīgumu, tai skaitā eiro nodrošinātu zemākus aizņemšanās procentus un zemākas valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Arī Somijas prezidents apliecināja, ka neraugoties uz visnotaļ skeptisko attieksmi pret eiro, kāda šobrīd vērojama Somijas sabiedrība, eiro kā valūta un eirozona turpinās pastāvēt un atradīs risinājumu krīzes pārvarēšanai. Latvijas prezidents savukārt piebilda, ka Latvijai ir svarīgi, lai situācija eirozā un tās risinājumi neapgrūtina Latvijas pievienošanos eiro, kad Latvija būs izpildījusi visus kritērijus un būs gatava iestāties eirozonā. Formālais uzņemšanas nosacījums ir Māstrihtas kritēriju izpilde, tādēļ Latvija sarunās ir uzsvēru nepieciešamību nodrošināt, ka eirozonas paplašināšanās notiek atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam, proti, ja kā dalībvalsts izpilda kritērijus, tā ir jāuzņem eirozonā nemainot spēles noteikumus. Somijas prezidents pauda atbalstu šādai Latvijas pieejai un Latvijas centieniem izpildīt Māstrihtas kritērijus un iestāties eirozonā.
Sarunas noslēgumā abi prezidenti pārrunāja ar ekonomiskās krīzes pārvarēšanu saistītos procesus, kas diemžēl negatīvi ietekmējuši arī Latvijas situāciju, proti, darbaspēka aizplūšanu un ar iekšējo devalvāciju saistīto darba samaksas kritumu, īpaši, valsts pārvaldes institūcijās. Somijas prezidents pauda izpratni par Latvijas aktualitātēm, jo sešdesmito gadu beigās septiņdesmito gadu sākumā līdzīgu situāciju piedzīvoja Somija, kad no Somijas darba meklējumos uz Zviedriju bija devušies apmērām 10% no Somijas iedzīvotājiem.
Pārrunājot attiecības ar trešajām valstīm, proti, ar Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas Valsts prezidents atzina, ka ir pārliecināts par iespēju paplašināt un uzlabot Latvijas un Krievijas attiecību sadarbību ne tikai ekonomiskajā, bet arī politiskajā līmenī. Savukārt runājot par attiecībām ar Baltkrieviju, A.Bērziņš atzīmēja vēsturiski izveidojušos pārrobežu sadarbību.
