Delegāciju sarunu ietvaros īpaša nozīme tika piešķirta abu valstu sadarbībai Baltijas jūras reģiona ietvaros, t.sk., perspektīvajos enerģētikas projektos, kā arī sadarbībai starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības un eirozonas nozīmīgākajiem jautājumiem.
Uzsākot delegācijas sarunas, Valsts prezidents Andris Bērziņš īpaši izcēla šīs dienas ietvaros plānoto līguma parakstīšanu starp Latgales un Mazpolijas reģionu, kas notiks Daugavpils novada Sventē. „Mūsu šodien parakstāmais līgums būs ļoti nozīmīgs, jo visi aizsāktie projekti ar Jūsu atbalstu virzās uz priekšu ļoti veiksmīgi,” uzrunājot Polijas kolēģi uzsvēra Andris Bērziņš un izteica pateicību par Latvijai sniegto atbalstu virzībā uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OESD). Savukārt Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis izteica gandarījumu par to, ka tikšanās starp abu valstu vadītājiem un politiķiem notiek aizvien biežāk un attiecības ir attīstījušās arī pozitīvā personiskā plāksnē starp abu valstu prezidentiem. Polijas prezidents atzina, ka Polija ar lielu interesi vēro Latvijas virzību uz eirozonu un Latvijas ekonomisko izaugsmi, kas šobrīd ir jau acīmredzama. „Ar lielu interesi vērojam Latvijas iestāšanās eirozonā procesu, gan šī brīža situāciju, gan arī to, kā šī situācija veidosies pēc iestāšanās – kādi būs efekti un sasniegumi,” piebilda Polijas prezidents. Vienlaikus B. Komorovskis informēja, ka Polijā attiecīgo lēmumu par virzību uz eirozonu varētu pieņemt ne ātrāk kā 2015.gadā, kad Polija plāno izpildīt visus Māstrihtas kritērijus, un vienlaikus, kad būs notikušas gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas Polijā. Tāpat arī B.Komorovskis atzina, ka eiro Polijai ir daudz tālāka perspektīva nekā Latvijai, taču no politiskā viedokļa Polija vēlas iestāties eirozonā, jo ir skaidrs, ka eirozona būs paātrinātas ekonomiskās attīstības zona perspektīvā: „Mēs vadīsimies gan no politiskiem apsvērumiem, gan arī no ekonomiskiem efektiem, ņemot vērā to, ka eirozonā eksistē dažādas problēmas, bet mūsu ekonomika attīstās ļoti labi. Polija ļoti nopietni izvērtē ekonomiskās sekas kādas būs Baltijas valstīs,” teica Polijas prezidents B.Komorovskis.
Pārrunājot abu valstu sadarbību enerģētikas projektos, Polijas prezidents īpaši vēlējās dzirdēt Latvijas pozīciju, uz ko Latvijas prezidents atzina, ka Latvija Poliju uzskata par vienu no galvenajiem sadarbības partneriem tieši alternatīvo gāzes piegādes starpsavienojumu veidošanā un piebilda, ka tas ir nākamo piecu gadu viens no būtiskākajiem jautājumiem gan Latvijai, gan Baltijas reģionam. Tāpat šajā kontekstā Polijas prezidents atzina, ka Polija ir absolūti atvērta visiem enerģētikas projektiem, kas ir ieplānoti nākamajā finanšu perspektīvā, īpaši akcentējot gāzes starpsavienojumu izbūves nepieciešamību starp Lietuvu un Poliju. Tāpat arī abi prezidenti kā būtisku minēja Liepājas ostas un Polijas kompānijas „PKN Orlen” sadarbību naftas produktu transportēšanā, kas ir vienlīdz nozīmīgi gan Liepājas ostai, gan Polijas uzņēmumam, gan Latvijas tautsaimniecībai kopumā.
Abu valstu prezidenti pārrunāja drošības politikas jautājumus, t.sk., pieredzi operācijās Afganistānā, ko NATO plāno pabeigt 2014.gadā. Polijas prezidents īpaši akcentēja nepieciešamību gan politiskā, gan militārā aspektā izvērtēt šīs NATO operācijas ieguvumus pēc 2014.gada, kā arī runāt par NATO nākotni pēc šīs operācijas.