Valsts prezidents Andris Bērziņš sarunas gaitā uzsvēra, ka Latvija vēlas paplašināt jau labi izveidoto abu valstu sadarbību, savstarpējo atbalstu un saredz Poliju kā vienu no nozīmīgākajiem partneriem Latvijai būtiskos reģiona, ES un drošības politikas jautājumos. Šajā kontekstā abas puses kā īpaši zīmīgu izcēla faktu, ka 2011.gada 10 mēnešos ir sasniegts visaugstākais tirdzniecības apjoms Latvijas un Polijas ekonomisko attiecību vēsturē, kas ir pārsniedzis 1 miljardu eiro.
Uzsākot divpusējo sarunu, kas notika Belvederes pilī, Polijas Republikas prezidents izteica gandarījumu par abu valstu patiesi draudzīgajām un labajām attiecībām, piebilstot, ka līdzšinējās sadarbības rādītāji sniedz pietiekami daudz argumentu, lai ekonomisko sadarbību paplašinātu vēl vairāk. Vienlaikus Polijas prezidents pateicās Latvijai par ieguldījumu un atbalstu Latvijā gadsimtu garumā dzīvojošās poļu minoritātes izglītības un kultūras veicināšanā, piebilstot, ka Polija ir ieinteresēta arī biznesa paplašināšanā Latvijā.
Andris Bērziņš uzsvēra, ka Latvijai attiecības ar Poliju ir ļoti nozīmīgas. Atskatoties uz pirmo vizītes dienu Polijā, Valsts prezidents pateicās Broņislavam Komorovskim par iespēju vizīti uzsākt tiekoties ar Varšavas Universitātes baltu valodu studentiem un mācībspēkiem, kā arī piebilda, ka Varšavas Universitātē sastaptie studenti, kas nākuši no Latgales novadā esošajām poļu mācību valodas skolām ir izcils apliecinājums abu valstu diplomātijas nākotnei gan tautas, gan profesionālā līmenī.
Sarunas gaitā abas puses pieskārās Latgales reģiona attīstības jautājumiem, un Valsts prezidents Andris Bērziņš apliecināja savu ieinteresētību šī reģiona problēmu risināšanā, par ko liecina arī Latgales pārstāvju iekļaušana Prezidenta vizītes darba plānos, konkrēti, Krakovā iecerētajā biznesa programmā. Vienlaikus Andris Bērziņš rosināja Polijas pusi īpaši rūpīgi apsvērt iespējas sadarboties un arī investēt Latgales reģionā, kur vēsturiski dzīvojusi Latvijas poļu minoritātes lielākā diaspora Latvijā. „Latvijai pierobeža ar NVS valstīm vienmēr būs ļoti nozīmīgs reģions, jo tā ir Eiropas Savienības robeža un tai ir lielas attīstības perspektīvas, kam Latvija pievērsīs īpašu uzmanību, cenšoties iesaistīt arī Poliju,” piebilda Valsts prezidents.
Skarot jautājumu par Eiropas Savienības nākamo finanšu perspektīvu (2014 – 2020), abas puses apliecināja apņemšanos vienoti iestāties par lauksaimniecības platību maksājumu politikai būtiskākajiem jautājumiem, kā arī citiem fiskālās disciplīnas un finanšu sektora jautājumiem, saskaņojot savus viedokļus pirms nozīmīgām sarunām ES mērogā.
Runājot par enerģētikas politikas projektiem reģionālā līmenī, abu valstu prezidenti bija vienisprātis, ka to pamatotība primāri jāvērtē no biznesa ieinteresētības viedokļa raudoties, jo politiska šajos jautājumos ir sekundārs arguments. Latvijas prezidents apliecināja mūsu valsts ieinteresētību gāzes vada būvē no Polijas uz Lietuvu un Latviju, izceļot Latvijas gāzes krātuvju priekšrocības un iespējamo iekļaušanu šī projekta nākotnē.
Noslēgumā abu valstu prezidenti vienojās, ka pirms maijā gaidāmā NATO samita Čikāgā (ASV) Baltijas valstīm un Polijai ir būtiski saskaņot vienotu pozīciju jautājumā par gaisa patrulēšanu reģionā, kas visām valstīm ir ļoti nozīmīgs drošības aspekts.