Vienlaikus Polijas prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu Latvijas kandidatūrai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO), kā arī deva solījumu jau novembra beigās šīs organizācijas sanāksmē, kas notiks Parīzē, aizstāvēt Latvijas uzņemšanas nepieciešamību ESAO. Latvijas prezidents A.Bērziņš, kā arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pateicās Polijas pusei par sniegto atbalstu.
Uzsākot delegāciju sarunas Valsts prezidents, sveica Broņislavu Komarovski Latvijā un pateicās par viņa personīgo ieguldījumu Latvijas un Polijas attiecību stiprināšanā, kas šobrīd ir ļoti labas visos līmeņos – gan visaugstākajā, gan pašvaldību līmenī, kas īpaši aktivizējušās pēc Valsts prezidenta A.Bērziņa vizītēm Polijā. „Pateicos par līdzšinējo sadarbību, kas ir rezultējusies ar šo valsts vizīti Latvijā, kā arī par sadarbību Briselē, aizstāvot mūsu valstu pozīcijas Eiropas Savienības daudzgadu budžeta jautājumos. Nebaidos teikt, ka šis budžets Latvijai un visām Baltijas valstīm ir izšķirīgs, lai panāktu izlīdzinājumu atšķirīgajos finansējumos gan fondu, gan tiešmaksājumu jomā. Tikai tā mēs varam noturēt izaugsmi un arī novērst vienu no lielākajiem draudiem – cilvēku aizbraukšanu,” atzina Andris Bērziņš.
Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka sadarbība ekonomikā un jo īpaši enerģētikas jomā ir ilgtermiņa nozīmes projekts gan Latvijai, gan Polijai, gan visām Baltijas valstīm. „Mēs pieliksim visas nepieciešamās pūles, lai šī sadarbība attīstītos, tai skaitā, transporta jomā,” piebilda Valsts prezidents. Turpinot šo tematu, Polijas prezidents uzsvēra, ka šobrīd būvniecības stadijā esošais sašķidrinātās gāzes terminālis Svinouščē (Polijā), nākotnē var kalpot par Polijas un Baltijas valstu sadarbības pamatu enerģētikas jomā, pagarinot gāzes vadu no Polijas līdz pat Igaunijai. Vienlaikus abi prezidenti pārrunāja jautājumu, kas skar iespējamos transporta koridorus un savienojumus uz Latvijas ostām, lai kalpotu par labu iespēju attīstīties gan Polijas, gan Latvijas biznesam.
„Mana vislielākā vēlme, kas saistās ar šo vizīti ir, lai abu valstu attiecības kļūtu vēl ciešākas un dziļākas,” uzsvēra Polijas prezidents un izteica pateicību Latvijai par to, ka tiek pielikti pūliņi visos starpvalstu attiecību līmeņos. Vienlaikus Broņislavs Komarovskis apsveica Latviju ar veiksmīgajiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, atzīstot, ka Latvijai ir piemitusi liela drosme veikt ļoti nozīmīgas reformas krīzes pārvarēšanai. Polijas prezidents arī piebilda, ka pats personīgi sarunās ar citu valstu vadītājiem min ne tikai Poliju, bet arī Latviju kā pozitīvu piemēru reformām un izaugsmei Eiropas Savienības līmenī. Vienlaikus Polijas prezidents novēlēja Latvijai veiksmi gan ceļā uz eiro ieviešanu 2014.gadā, gan gaidāmajā ES prezidentūrā 2015.gadā. B.Komarovskis norādīja, ka Polija ir gatava dalīties savā prezidentūras pieredzē, vienlaikus piebilstot, ka uzmanīgi seko Latvijas ceļam uz eiro zonu un ir ieinteresēta šīs pieredzes apmaiņā. „Jautājums par eiro Latvijai ir ļoti nozīmīgs un tādēļ pats personīgi esmu nolēmis aktīvi piedalīties šī procesa atbalstīšanā. Latvijai tā ir labākā izvēle. Par to esmu pārliecināts gan kā pilsonis, gan kā amatpersona,” uzsvēra Andris Bērziņš.
Nozīmīga sarunu daļa tika veltīta attiecībām ar kaimiņvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kas gan Latvijai, gan Polijai ir ļoti nozīmīgi. Abas puses bija vienisprātis par nepieciešamību atbalstīt ES – Ukrainas asociācijas līguma noslēgšanu un turpmāku Ukrainas tuvināšanos ES. Tāpat abi prezidenti atzina, ka attiecību uzlabošana ar Krieviju ir nozīmīga kā Latvijai, tā Polijai, kas šobrīd labi attīstās ekonomiskās sadarbības līmenī. Vērtējot attiecības ar Baltkrieviju, Polijas prezidents kā nozīmīgu minēja jautājumu par poļu minoritāti Baltkrievijā. Savukārt Latvijas prezidents uzsvēra veiksmīgo Latvijas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbību, kas jau šobrīd notiek pierobežas reģionos.
Polijas prezidents pateicās Latvijai par sniegto atbalstu poļu minoritātei, kas dzīvo Latvijā un uzsvēra, ka Latvijas poļi ir labi integrējušies, izjūt ciešu saikni ar valsti un darbojas kā aktīvi līdzpilsoņi.
No Latvijas Republikas puses sarunās ar Polijas Republikas delegāciju piedalījās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, satiksmes ministrs Aivis Ronis, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijas Republikā Einars Semanis.