Vizītes sākumā Lietuvas Prezidenta pils pagalmā Andri Bērziņu sagaidīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė). Pēc sasveicināšanās sekoja oficiālais foto, parakstīšanās viesu grāmatā un abu prezidentu divpusējā tikšanās.
Pēc tikšanās preses konferences laikā Valsts prezidents Andris Bērziņš pateicās Lietuvas prezidentei par sirsnīgo uzņemšanu un uzaicināja viņu valsts vizītē apmeklēt Latviju.
„Sarunas laikā mēs vienojāmies, ka aktīvi iesaistīsimies visu kopīgo jautājumu risināšanā, lai nonāktu pie kopīgā viedokļa tieši Eiropas Savienības jautājumu kontekstā,” norādīja Andris Bērziņš.
Viņš arī atzīmēja, ka Lietuva ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris un tas Latvijai ir nozīmīgi. Andris Bērziņš akcentēja to, ka abi prezidenti ir detalizēti izrunājuši visus svarīgākos jautājumus, kuri šobrīd ir abu valstu dienaskārtībā.
Pirmkārt, abi prezidenti pārrunājuši Visaginas AES celtniecības jautājumu, un Valsts prezidents uzsvēra, ka „Latvijas puse pilnībā atbalsta šo Lietuvai vēsturiski nozīmīgo projektu, jo Lietuvai ir visi priekšnosacījumi, lai to nekavējoties realizētu”. Atbildot uz jautājumu par Latvijas dalību Visaginas projektā, Andris Bērziņš teica: „Latvijas valstī šobrīd nav pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai pilnīgi piedalītos šajā projektā, bet, izvērtējot situāciju „Latvenergo” un saņemto informāciju par to, cik pozitīvi procesi šobrīd attīstās Lietuvā, es varu droši apgalvot, ka „Latvenergo” varēs iesaistīties šajā projektā un tas būs ne tikai nozīmīgs biznesa projekts, bet arī politisks lēmums.”
Valsts prezidents informēja, ka ar Lietuvas prezidenti pārrunāta arī „Rail Baltica” projekta attīstība un abas amatpersonas vienojās, ka šis projekts ir svarīgs ne tikai Baltijas valstīm, bet arī tādēļ, lai Baltijas valstis tuvinātos Eiropas Savienībai ar saviem infrastruktūras projektiem.
Trešais Latvijas un Lietuvas prezidentu pārrunātais jautājums bija sašķidrinātās gāzes termināļa (LNG) būvniecība Baltijas valstīs. Andris Bērziņš žurnālistiem norādīja, ka tas ir tikai laika jautājums – tuvāko gadu laikā LNG būvniecības jautājums tiks atrisināts. Viņš arī uzsvēra, ka viena no Latvijas lielākajām prioritātēm ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kur var uzglabāt gandrīz tik daudz gāzes, cik nepieciešam visām trim Baltijas valstīm.
Savukārt Daļa Grībauskaite norādīja, ka Baltijas piekrastē visiem eventuālajiem termināliem ir vieta. Viņa atzina, ka iespējams runāt par trim termināliem, proti, katra valsts var būvēt savu termināli, viens no kuriem varētu būt lielāks par abiem pārējiem, un Lietuva atbalsta Latvijas nodomu būvēt šo lielāko termināli.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par Lietuvas un Austrijas domstarpībām saistībā ar Mihailu Golovatova atbrīvošanu, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija kā kaimiņvalsts ļoti labi saprot situāciju Lietuvā, jo arī Latvija pati piedzīvoja dramatiskās janvāra dienas. Viņš norādīja, ka Latvija pilnībā atbalsta Lietuvas pieeju šo domstarpību risināšanā, un piebilda, ka arī Latvijas ārlietu ministrs pie sevis uzaicinājis Austrijas vēstnieku Latvijā un iesniegs viņam notu sakarā ar šo notikumu.
Preses konferences noslēgumā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite novēlējumā Latvijas jaunajam prezidentam teica, ka politika ir godīgs un nesavtīgs darbs cilvēkiem, nevis kādām grupām vai pašam sev, un viņa arī šādi novēlēja strādāt Andrim Bērziņam viņa prezidentūras laikā.
Oficiālās vizītes ietvaros Valsts prezidents tikās arī ar Lietuvas Seima spīkeri Irēnu Degutieni (Irena Degutienė). Tikšanās laikā abas amatpersonas pārrunāja ekonomikas jautājumus, tajā skaitā Visaginas AES, sašķidrinātās gāzes būvniecības projektu, Baltijas valstu enerģētisko neatkarību nākotnē, kā arī Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju ekonomisko emigrāciju, kas ir plaši skārusi arī Lietuvu. Abas amatpersonas apmainījās ar viedokļiem par iemesliem, kas veicina šo emigrāciju, kā arī par iespējām to mazināt un veicināt cilvēku atgriešanos dzimtenē.
Irēna Degutiene sarunas laikā atzinīgi novērtēja Latvijas un Lietuvas starpparlamentāro sadarbību, sadarbību Baltijas asamblejas un Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu sadarbības ietvaros. Lietuvas parlamenta spīkere arī pateicās Latvijai par skaidri pausto pozīciju un atbalstu attiecībā uz domstarpībām ar Austriju un pozitīvi novērtēja Latvijas valdības līdz šim paveikto krīzes pārvarēšanā un Latvijas valdības vadītāja lomu tajā.
Savukārt Valsts prezidents pateicās Seima spīkerei par sarunu un sirsnīgo uzņemšanu, kā arī uzsvēra, ka cilvēcīgi viņam vienmēr būs patīkami ierasties vizītē Lietuvā.
Oficiālās vizītes turpinājumā Andris Bērziņš devās uz Antakalna kapsētu, kur ar ziediem godināja 1991.gada barikādēs kritušos lietuviešus, kā arī apskatīja Viļņas vecpilsētu. Savukārt vizītes noslēgumā Valsts prezidents piedalīsies Lietuvas prezidentes rīkotajās pusdienās.
