Runājot par Visaginas AES būvniecības projektu Andris Bērziņš uzsvēra, ka šobrīd Latvenergo rīcībā esošā informācija un pieejamie noteikumi, uz kādiem paredzēta daudzpusējā sadarbība AES būvniecībā, liecina, ka Latvijai šis projekts ir izdevīgs. Tomēr vairāku valstu iesaiste šī projekta realizācijā prasīs arī daudz pūļu, lai nonāktu līdz līguma noslēgšanai. Lietuvas prezidente uzsvēra, ka koncesijas līgums AES projektam varētu tikt parakstīts jau šī gada jūnijā, pārnesot projekta attīstību nākošajā fāzē. Šobrīd sarunas par dalību projektā ar partneriem notiek energokompāniju līmenī, ko apliecināja Valsts prezidents, uzsverot, ka viņa rīcībā ir tieši Latvenergo sniegtā informācija par šo projektu – Latvija Visaginas AES projektā ir gatava piedalīties vienīgi uz ekonomiskā un komerciālā izdevīguma principiem.
Prezidenti apliecināja, ka sarunās ir skarts arī reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības jautājums Baltijas reģionā. Latvijas puse jau iepriekš ir apliecinājusi un arī šobrīd uzsver, ka Baltijas reģionā ģeogrāfiski un ekonomiski atbilstošākā ir Latvija (kā zināms šobrīd tiek izstrādāta reģionāla priekšizpēte, ko ir iniciējusi Eiropas Komisija, lai izpētītu dažādus sašķidrinātās gāzes termināļa risinājumus reģionam, lai izraudzītos ekonomiski izdevīgāko vietu reģionālā projekta īstenošanai; zināms, ka pirmie pētījuma rezultāti gaidāmi jau šī gada jūlijā). Vienlaikus Lietuvas puse sacīja, ka turpina virzīt savu nacionālo sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, kas iecerēts Klaipēdā. Lietuvas prezidente atzīmēja, ka Lietuva ir ieinteresēta nākotnē izmantot Latvijas gāzes krātuvi Inčukalnā. Tomēr abu valstu prezidenti apliecināja, ka Eiropas Komisijas veiktās priekšizpētes rezultāti tiks ņemti vērā neatkarīgi no valstu nacionālajiem projektiem.
Runājot par Eiropas Savienības valstu gaidāmo lēmumu par sankcijām pret Baltkrieviju, Valsts prezidents uzsvēra, ka šādu sankciju pieņemšana var ietekmēt Latvijas un Baltkrievijas attiecības ne tikai ekonomiski, bet arī savstarpējo pārrobežu kontaktu līmenī, kas ir īpaši būtiski Latgales reģionam, kur šī sadarbība ir jau izveidojusies un nostiprinājusies un kur tai ir būtiska nozīme arī uz Latvijas un ES pierobežu. Līdz ar to šādas sankcijas varētu negatīvi ietekmēt arī Latvijas ekonomisko attīstību.
Sarunās no Latvijas puses tika iniciēts arī jautājums par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu posmā Mažeiķi-Reņģe, proti, Latvijas prezidents aicināja Lietuvas pusi pēc iespējas ātrāk atjaunot Lietuvas pusē demontēto dzelzceļa posmu starp Mažeiķiem un Reņģi. Šis jautājums jau vairakkārt ir pārrunāts abu valstu augstāko amatpersonu vidū un par šo faktu sūdzības vairakkārt izteikuši arī Latvijas tranzītbiznesa pārstāvji, kam tiek liegta iespēja izmantot ekonomiski izdevīgāku pārvadājumu maršrutu. Tika uzsvērts, ka turklāt Latvijas Dzelzceļš ir spiests nest zaudējumus, jo Latvijas pusē ir spiests uzturēt 70 kilometru sliežu posmu Glūda-Reņģe, kur faktiski nevar tikt vestas tranzītkravas, jo Lietuvas pusē posms ir demontēts. Līdz ar to kravas tiek vestas pa 120 kilometru garāku ceļu caur Šauļiem un Višķiem. Lietuvas prezidente apliecināja gatavību šo jautājumu risināt.
Preses konferences noslēgumā Lietuvas prezidente apliecināja, ka ir pieņēmusi Valsts prezidenta uzaicinājumu apmeklēt Latviju valsts vizītē. Plānots, ka vizīte notiks jūnijā.
