Andris Bērziņš
Šodien, 29.jūlijā, uzsākot Izraēlas prezidenta Šimona Peresa valsts vizīti Latvijā, notika svinīgā sagaidīšanas ceremonija Rātslaukumā, Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Izraēlas prezidenta saruna un abu valstu delegāciju sarunas prezidentu vadībā.

 

Valsts prezidents A.Bērziņš izteica patiesu gandarījumu par Izraēlas prezidenta Š.Peresa lēmumu apmeklēt mūsu valsti valsts vizītes statusā. Abas augstās amatpersonas bija vienisprātis par daudz ciešākas sadarbības nepieciešamību starp Latviju un Izraēlu, neraugoties uz to, ka jau šobrīd starp abām valstīm ir intensīvs divpusējais dialogs, augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, kā arī izveidota plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze un notiek sadarbība starptautiskajās organizācijās.

 

„Mūsu valstu attiecības visos laikos ir bijušas lieliskas,” uzsvēra Valsts prezidents A.Bērziņš.

 

Vērtējot vizītes nozīmi, Izraēlas prezidents atzina, ka ieradies ar vēsturisku sajūtu un, protams, sajūtas ir dažādas: „Bija simtiem tūkstošu ebreju, kas dzīvoja Latvijā, kas varēja šeit būt ebreji, praktizēt savu reliģiju, lietot savu valodu, un mēs par to esam ļoti pateicīgi. Bet, protams, ir bijis arī divu okupāciju periods. Vienā no tiem šeit ieradās nacisti un ar dažu kolaboracionistu palīdzību nogalināja ļoti daudzus ebrejus. Arī daži vietējie kolaboracionisti piedalījās šajās slepkavībās, bet bija arī tādi latvieši, kas glāba ebrejus. To ir jāatceras, bet nākotne ir nākotne, un mums ir jātiek pāri pagātnes traģēdijām un holokaustam, veidojot labāku pasauli, labāku dzīvi.”

 

Tāpat abi prezidenti pauda vienotu skatījumu uz abu valstu un pasaules attīstības dzinējspēkiem nākotnē, atzīstot, ka pamatā būs izglītības un zinātnes sinerģija, augstajās tehnoloģijās balstītas ražošanas uzņēmumu veidošanās. Izraēlas prezidents vienlaikus uzsvēra, ka Izraēlai jau tagad ir laba pieredze lauksaimniecības produktu ražošanā, izmantojot modernas tehnoloģijas, mudinot arī Latviju izmantot Izraēlas pieredzi un ciešāk sadarboties šajā jomā.

 

Kaut arī izglītības un zinātnes jomā jau notiek regulāra sadarbība starp Latvijas un Izraēlas augstskolām, tai skaitā studentu un pasniedzēju apmaiņa, dalība pētniecības programmās, tiek piedāvātas stipendijas studiju un pētniecības darbam, abi prezidenti uzsvēra, ka paplašināt šo sadarbību ir gan iespējams, gan nepieciešams.

 

„Izraēlā līdz šim paveiktais un arī jūsu prezidenta redzējums par nākotnes valstu izaugsmes scenārijiem balstās izglītības un zinātnes ciešākā sadarbībā, un tieši sadarbībā izglītības jomā mūsu valstīm ir ļoti liels potenciāls. Nelielām valstīm ir lielas attīstības perspektīvas, un es esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība ies uz priekšu,” piebilda Valsts prezidents.

 

Prezidenti apmainās viedokļiem par sadarbību ES ietvaros, kur Valsts prezidents informēja par Latvijas stratēģiskās izvēles – eiro ieviešanas – pamatojumu. Savukārt Izreālas Valsts prezidents atzīmēja iespējas sadarboties ES zinātnes programmas „Horizonts 2020” ietvaros.

 

Preses konferencē Izraēlas prezidents pieskārās arī palestīniešu un Izraēlas sarunu posmam, uzsverot, ka viņam personīgi šī ir ļoti īpaša diena, jo pirms dažām dienām Izraēlas delegācija no ASV ir ziņojusi, ka šovakar sāksies miera sarunu jaunais posms starp palestīniešiem un Izraēlu.

 

„Sarunu pamats ir skaidrs – mēs vēlamies izveidot divu valstu risinājumu: Izraēlas valsts un palestīniešu valsts, kas dzīvotu draudzībā un mierā, lai šādā veidā beigtu šo seno konfliktu, kas ir ļoti nepieciešams visiem ne tikai Tuvajos Austrumos, bet arī visā pasaulē, sevišķi ņemot vērā to, ka Tuvajos Austrumos šobrīd ir tik vētraina situācija. Mēs gribam, lai tā tiktu pārvarēta un mēs iebrauktu miera, labklājības un brīvības ostā, ko mūsu kaimiņi ir pelnījuši tāpat kā mēs,” teica Š.Peress.

 

Noslēgumā Izraēlas prezidents pateicās Latvijas pusei par atbalstu ES lēmumam, kas Hezbollah definē kā teroristu organizāciju.

 

Vērtējot mazo valstu un pasaules reģionu attīstību nākotnē, Izraēlas prezidents uzsvēra, ka „arī mazs var būt liels, jo mēs nerunājam par zemes platību vai iedzīvotāju skaitu. Mēs runājam par pasauli bez naida, rasisma, antisemītisma. Mūsu laikmets nav tikai globalizācijas, bet arī indivīda laikmets. Nākotne ir zinātnē, inovācijās, lauksaimniecībā. Pagātne ir notikumi, nākotne ir attīstība. Pagātni turēsim mūsu prātos, bet sirdīs turēsim nākotni. Ir laiks un iespēja veidot un celt labāku dzīvi visā pasaulē”.