Iepazīšanās sarunā, kas kopš Serdžio Matarellas ievēlēšanas amatā, abām amatpersonām bija pirmā, Latvijas prezidents sveica savu kolēģi ar stāšanos amatā un pateicās par iespēju tikties Romā. Savukārt Itālijas prezidents izteica gandarījumu par sarunu, uzsverot to, ka Latvija un Itālija divpusējās attiecībās ir īpaši tuvinājušās un attīstījušas sadarbību pozitīvā virzienā kopš prezidentūras ES Padomē nodošanas no Itālijas Latvijai. Vienlaikus Itālijas prezidents uzsvēra, ka ar sadarbību prezidentūras ES Padomē ietvaros Latvijas un Itālijas attiecību attīstība nedrīkstētu apsīkt, norādot uz ekonomiskās sadarbības izaugsmes iespējām. Atbildot uz šo domu, Andris Bērziņš norādīja, ka Latvijas uzņēmēju interese par sadarbību ar Itāliju ir ļoti liela un būtu nepieciešama arī Latvijas uzņēmēju delegācijas vizīte Itālijā, kas paplašinātu divpusējos kontaktus. Kā zināms, Itālija ierindojās pirmajā vietā Latvijas lielāko biznesa partneru sarakstā Dienvideiropā un trešajā vietā lielāko investoru sarakstā no Dienvideiropas. Andris Bērziņš uzsvēra, ka tie ir skaidri indikatori stabilam pamatam turpmākai sadarbības paplašināšanai.
Sarunas gaitā prezidenti skāra arī starptautiski jūtīgos jautājumus, ar kuriem šobrīd tieši saskaras Latvija un Itālija, proti, krīzi Ukrainā, kā arī Austrumu Partnerības politikas attīstību, vienlaikus pievēršoties arī jautājumiem, ar ko saskaras Itālija – Vidusjūras konteksta tēmas, ko Itālijas prezidents raksturoja kā terorismu un migrāciju. Serdžio Matarella norādīja, ka šo jautājumu risināšanai jau pievērsusies ANO Drošības padome un tādēļ ir radusies cerība rast risinājumu saistībā ar krīzi Lībijā, kur ir nepieciešama stabila valdība un civiliedzīvotāju drošība, jo šobrīd Lībija ir nozīmīgs terorisma centrs un tādēļ Eiropai, kā uzsvēra Itālijas prezidents, būtu jādara viss, lai šis terorisma centrs nevarētu attīstīties. Abi prezidenti bija vienisprātis, ka drošības jautājumi ir vieni no būtiskākajiem, ko šobrīd jārisina Eiropas Savienībai. Andris Bērziņš piebilda, ka Latvijai, kura labi pārzina Austrumu Partnerības valstis, ir līdzīga pozīcija kā Itālijai, kura labi pārzina situāciju Ziemeļāfrikas reģionā, un tādēļ Eiropas Savienībai būtu ļoti lielā mērā jāpaļaujas uz Itālijas pieredzi Ziemeļāfrikas reģiona problemātikas risināšanā, un savukārt Eiropas Savienības austrumu robežas valstu pieredze būtu noderīga tieši krīzes Ukrainā risināšanas ceļu meklējumos un Austrumu Partnerības politikā.
Pārrunājot attiecības ar Krieviju, abi prezidenti pauda vienotu viedokli, ka attiecības ar Krieviju ir ļoti būtiskas Eiropas Savienībai un tādēļ ir jādara viss, lai risinātu krīzi Ukrainā, un attiecības ar Krieviju normalizētos, jo militāri risinājumi nekad nesasniedz gaidīto rezultātu, iepretim diplomātijai un sadarbības ceļu meklējumiem. Šai kontekstā tika izcelta marta sākumā notikusī Itālijas premjerministra Mateo Renzi vizīte Maskavā, kura arī Itālijas prezidenta skatījumā bija nozīmīgs solis attiecību ar Krieviju normalizēšanā. Pārrunājot situāciju Ukrainā, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka Ukrainas krīzes risinājums, viņaprāt, būs ilgs un sarežģīts process, bet Latvija dara un darīs visu, lai palīdzētu Ukrainai, nododot tai savu pieredzi un ilgtermiņā panāktu šai valstij pozitīvu risinājumu. „Ukrainas jautājums un aktualitātes Austrumu Partnerības valstīs Latvijai ir būtiskas ne tikai Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā, bet ir bijušas un būs nozīmīgas vienmēr,” – norādīja Andris Bērziņš. Abi prezidenti pauda vienotu viedokli, ka Itālija un Latvija var veiksmīgi sadarboties divpusējās attiecībās, meklējot sadarbības ceļus ar Centrālāzijas valstīm, ko šobrīd jau aktīvi dara ne tikai Latvija, bet uzsākusi arī Itālija, nesen atverot vēstniecību Turkmenistānā un attīstot sadarbības projektus par Turkmenistānas gāzes atradnēm.
Noslēdzot sarunu, Valsts prezidents Andris Bērziņš pateicās Itālijai un Itālijas Gaisa spēkiem par patrulēšanu Baltijas jūras gaisa telpā un arī par veiksmīgo sadarbību NATO ietvaros, uzsverot, ka Latvija un Baltijas valstis savus bruņotos spēkus veidoja no nulles kopš neatkarības atgūšanas, un šobrīd Latvija ir sasniegusi NATO valsts cienīgu profesionālu līmeni.
