Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Igaunijas prezidents Arnolds Rītels šodien Rēzeknes Augstskolā uzrunāja studentus un pilsētas iedzīvotājus, lai pārliecinātu auditoriju par Latvijas un Igaunijas dalības Eiropas Savienībā (ES) nepieciešamību.
Prezidente, atbildot uz kāda studenta jautājumu par to, kādas sekas gaidāmas, balsojot “nē “tautas nobalsošanā, sacīja, ka Latvija pēc iestāšanās ES varētu saņemt aptuveni 800 miljonu eiro dažādu fondu ietvaros, savukārt “nē” balsojuma gadījumā “mēs šo naudu nometam zemē, kamēr kaimiņos šie līdzekļi ieplūst, viņu uzņēmēji un zemnieki kļūs arvien konkurētspējīgāki, bet mēs arvien atpaliksim”. Viņa atzīmēja, ka vissmagāk šis “nē” balsojums un naudas zaudēšana tādā gadījumā attiektos uz Latgali, kurai šobrīd ir paredzēti ES līdzekļi kā reģionam, kuram attīstība ir izteikti nepieciešama, bet “nē” gadījumā Latvijas valdībai valsts budžetā nebūs pietiekami līdzekļu, lai garantētu Latgales attīstību.
A.Rītels sarunā ar auditoriju pauda cerību, ka Latvijai nebūs jāizveido vīzu režīms ar Igauniju un Lietuvu un ka Latvija nobalsos par savas valsts dalību ES.
“Es ticu, ka ES nav alternatīvas. Šobrīd pastāv tikai zināmas bailes un neticība un tas ir jāpārvar,” sacīja A.Rītels, uzsverot, ka pirmo reizi Latvijai un Igaunijai patiesi ir iespēja izvēlēties pašām savus nākotnes sabiedrotos.
Atzīmējot Rēzeknes ekonomisko potenciālu, A.Rītels sacīja, ka abas mūsu valstis satrauc bezdarbs, un, nepievienojoties ES, mēs varēsim novērot tendenci, ka investori ieguldīs savus līdzekļus Lietuvā, kurai jau ir garantijas, un Latvijā un Igaunijā tas nozīmētu pakāpenisku dzīves līmeņa krišanos un vēl lielāku bezdarbu. Tāpēc dalība ES garantētu arī Latvijai un Igaunijai papildu investīcijas, ekonomisko uzplaukumu un dzīves līmeņa paaugstināšanos.
Prezidente aicināja ikvienu izprast tos principus, kas valda Eiropas Savienībā, stāstot, ka tās pamatā ir princips par cilvēku kā unikālu vērtību, par cilvēktiesībām un par likuma varu kā augstāko no varām. Viņa sacīja, ka ES ir paudusi savu gatavību paplašināties “līdz pat Zilupei, līdz pat Latvijas un Igaunijas austrumu robežām, un to savā ziņā ir paudušas arī astoņas no desmit kandidātvalstīm, sakot stingru “jā”, lai principi par sakārtotību un likuma varu tiktu īstenoti arī Latvijā.”