24. aprīlī valsts vizītē Latvijā ieradies V. E. Igaunijas prezidents Alars Kariss (H. E. Mr Alar Karis) ar dzīvesbiedri Sirji Karisu (Mrs Sirje Karis). Pēc tikšanās Rīgas pilī Latvijas un Igaunijas prezidenti sniedza paziņojumus medijiem.
Publicēts: 24.04.2023.
Valsts prezidenta Egila Levita paziņojums medijiem pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu
Es priecājos uzņemt Latvijā valsts vizītē prezidentu Karisu ar kundzi. Prezidents Kariss, protams, ir viesojies Latvijā daudzas jo daudzas reizes, bet līdz šim tās vienmēr ir bijušas darba vizītes. Taču valsts vizīte ir kaut kas īpašs. Tā mums dod iespēju padziļināti pievērsties mūsu vēsturiski ilgajai sadarbībai dažādās nozarēs un nospraust nākamos mērķus.
Igaunija reizē ar Lietuvu ir mūsu tuvākā kaimiņvalsts ar daudzām paralēlēm gan vēsturē, gan arī ar līdzīgiem izaicinājumiem mūsdienās.
Mēs ar prezidentu Karisu, protams, pārrunājām aktuālo drošības situāciju reģionā un gatavošanos gaidāmajam NATO samitam Viļņā šī gada jūlijā. Mūsu galvenā kopīgā prioritāte ir panākt, lai līdz samitam Viļņā tiktu sasniegts progress Madrides samita lēmumu ieviešanā attiecībā uz NATO Austrumu flanga stiprināšanu. Tas ir jo sevišķi saistīts ar pastiprinātu mūsu NATO sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs.
Reģiona un visas NATO alianses stiprināšanai ļoti nozīmīgs solis ir Somijas pievienošanās NATO. Somija pilnībā mainīja savu līdzšinējo, gandrīz 70 gadus ilgo, pozīciju un no neitrālas valsts kļuva par NATO dalībvalsti. Tas nāk par labu gan Somijai, gan mūsu reģionam, gan NATO kopumā. Esmu drošs, ka arī drīzumā Zviedrija pievienosies NATO.
Mēs atbalstām arī Ukrainas pievienošanās NATO perspektīvu. Tādēļ apsveicam NATO ģenerālsekretāra Stoltenberga neseno paziņojumu, ka Ukrainas vieta ir NATO un ka par to lielā mērā pastāv vienprātība.
Abi ar prezidentu Karisu esam vienisprātis, ka NATO samitā Viļņā šajā jautājumā nepieciešams panākt konkrētu, izmērāmu progresu. Nepietiek vairs ar runāšanu par to, ka “NATO durvis ir vaļā”, kas ir teikts jau 15 gadus. Mums ir jābūt konkrētai ceļa kartei, kā Ukraina varēs pievienoties NATO.
Tajā pašā laikā mums pašiem ir jāiegulda savu valstu drošības stiprināšanā. Latvijā mēs strādājam, lai līdz 2025. gadam palielinātu mūsu valsts izdevumus aizsardzībai līdz 2,5 %, bet līdz 2027. gadam līdz 3% no IKP. Tādēļ arī ļoti priecājos, ka jaunā Igaunijas valdība ir paziņojusi, ka Igaunija palielinās izdevumus aizsardzībai līdz 3% no IKP.
Latvija un Igaunija ir pasaulē lielākās Ukrainas atbalstītājas pēc IKP – tas apliecina, cik ļoti nopietni mēs uztveram Krievijas karu pret neatkarīgu un demokrātisku valsti – Ukrainu –, un cik nopietni mēs uztveram šo drošības situāciju.
Tas apliecina arī mūsu skaidro iestāšanos par starptautiskajām tiesībām. Tādēļ mēs arī kopīgi iestājamies par īpaša starptautiska tribunāla izveidošanu, lai Krievija atbildētu par tās agresiju pret Ukrainu.
Es uzskatu, ka optimālais tribunāla modelis būtu īsts, starptautisks tribunāls ANO paspārnē. Taču nedrīkst automātiski izslēgt arī citas iespējas. Te mums daudz jāstrādā kopā ar tā saucamajām Globālo Dienvidu valstīm, kas šajā jautājumā varbūt vēl nav skaidri paudušas savu nostāju, tā ir neskaidra. Mums ir jādara skaidrs visām valstīm pasaulē, ka starptautiskās tiesības ir pasaules miera pamats. Tas neattiecas tikai uz Eiropu, bet uz visu pasauli. Un šeit ļoti nozīmīga būs Igaunijas pieredze kā ANO Drošības padomes dalībniecei, ko mēs, protams, izmantosim mūsu ceļā uz Drošības padomi 2025. gada vēlēšanās.
Mūsu valstu ekonomiskās izaugsmes un drošības pamatā ir arī infrastruktūras stiprināšana. Tādēļ mēs pārrunājām arī Baltijas valstu kopīgos lielos projektus, lielos uzdevumus.
Viens no tiem ir Rail Baltica projekta īstenošana pēc iespējas ātrākā laikā. Tāpat ļoti svarīgs ir enerģētikas drošības un neatkarības jautājums, atjaunīgie energoresursi un projekti. Viens no nākotnes enerģētikas balstiem būs arī “Elwind” vēja parka būvniecība, kas ir Igaunijas un Latvijas kopīgs projekts jūrā pie Latvijas krastiem.
Latviju un Igauniju vieno ciešas ekonomiskās saites. Igaunija ir Latvijas otra lielākā ārējās tirdzniecības partnere un otra lielākā investore.
Tāpat mums ir dažādi kopīgi projekti digitālajā jomā. Mēs, starp citu, pārrunājām arī e-veselības jautājumu. Es uzskatu, ka mums ir jāņem vērā Igaunijas pieredze, jo mūsu e-veselība nav bijis tik veiksmīgs projekts.
Rīt par šo un citiem projektiem varēs runāt Latvijas–Igaunijas uzņēmējdarbības seminārā, kurā piedalīsies arī ekonomikas ministre. Esmu drošs, ka šis seminārs veicinās vēl ciešāku sadarbību starp mūsu uzņēmējiem un dos rezultātus.
Un visbeidzot, vēlos atzīmēt mūsu abu nāciju ciešās kultūras saites. Mums ir pieejama igauņu literatūra, ko mēs lasām latviešu valodā. Igauņiem ir pieejama latviešu literatūra, ko viņi lasa igauņu valodā. Ir sadarbība kinematogrāfijā u.c. jomās. Sadarbojoties kultūras jomā, mēs labāk iepazīstam viens otru. Un tā arī starp kaimiņiem ir jābūt.
Tāpat gribu pieminēt, ka šogad Latvijā tiek atzīmēts Lībiešu kultūras mantojuma gads. Lībiešu valoda ir cieši saistīta ar igauņu valodu. Protams, mēs apzināmies un stiprinām mūsu nāciju somugru saknes.
Prezidenta kungs, es Jums vēlreiz pateicos par šo vizīti! Tā ir skaidrs apliecinājums mūsu abu nāciju vismaz 600 gadu vēsturiskajai draudzībai un solidaritātei.
