Uzsākot sarunu, Valsts prezidents A.Bērziņš saņēma apsveikumus no Igaunijas kolēģa saistībā ar jaunākajiem Latvijas ekonomiskās izaugsmes un inflācijas rādītājiem, kas Latvijai dod pamatotas cerības izpildīt Māstrihtas kritērijus un pievienoties eiro zonai iepriekš plānotajā termiņā. Pateicoties par pozitīvo vērtējumu, A.Bērziņš atkārtoti uzsvēra, ka Latvija savu mērķi nav mainījusi, kā arī aicināja Igaunijas prezidentu iespējami plašāk izklāstīt Latvijas sabiedrībai kaimiņvalsts pozitīvo pieredzi ekonomikas izaugsmē pēc pievienošanās eiro zonas valstīm. Tai pašā laikā prezidenti atzina, ka notikumi eirozonā ir satraucoši. „Uzskatām, ka parādu krīzes pārvarēšanai būtiskākais uzdevums ir jau pieņemto lēmumu pilnvērtīga īstenošana. Tālākām diskusijām par Ekonomikas un Monetārās savienības stiprināšanu jānotiek starp visām dalībvalstīm,” bilda A.Bērziņš.
Vienlaikus Valsts prezidents Igaunijas prezidentam darīja zināmu Latvijas mērķi pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kā arī aicināja Igauniju atbalstīt Latvijas virzību šajā organizācijā.
Nākamās paplašināšanās kārtas ietvaros varētu tikt uzsāktas sarunas ar kādu no ES dalībvalstīm, kura nav OECD dalībvalsts. Latvijas mērķis ir panākt atrašanos iespējamo kandidātu saraksta priekšgalā.
Pievēršoties tematam par Latvijas un Igaunijas ekonomiskās sadarbības aspektiem, Valsts prezidents A.Bērziņš izteica aicinājumu Igaunijas prezidentam šī gada novembrī apmeklēt Latvijas koksnes pārstrādātāja “Latvijas Finieris” meitas uzņēmuma Igaunijā (Kohila Vineer) jaunās ražotnes atklāšanu, kuras kopējās investīcijas triju gadu laikā sasniegs 17 miljonus eiro. Ražotnes atklāšanas pasākumā plāno piedalīties arī Latvijas Valsts prezidents. Arī Igaunijas prezidents apstiprināja savu dalību svinīgajā pasākumā Kohilas ražotnē.
Pārrunājot enerģētikas aktualitātes, valstu prezidenti skāra arī jautājumu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības iecerēm Baltijas reģionā. Prezidenti bija vienisprātis, ka Baltijas valstīm tik nozīmīga projekta būvniecībā ir jāvadās no ekonomiska pamatojuma un savstarpējas tolerances, lai ieguvējas būtu visas reģiona valstis, kam ir vitāla nepieciešamība pēc papildus gāzes resursiem.
T.H.Ilvess darba pusdienu sarunu laikā aktualizēja jautājumu par Latviešu-igauņu un igauņu- latviešu vārdnīcas izdošanas nepieciešamību, jo vārdnīcas projekts ir kļuvis aktuāls pēc Latvijas un Igaunijas premjeru iniciatīvas tapušā Ziņojuma par Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbību 2010. gadā. Igaunijas prezidents uzsvēra, ka abu valstu pastāvēšanas laikā līdz šim vēl nav tikusi izdota fundamentāla latviešu – igauņu un igauņu – latviešu vārdnīca. Latvijas prezidents apliecināja, ka vārdnīcas izdošanai no Latvijas puses nebūs finansiālu šķēršļu un tā iekļausies plānotajos laika termiņos. Vienlaikus Igaunijas prezidents uzteica Lībiešu - igauņu – latviešu vārdnīcas izdošanu, kas nule kā tapusi ciešā Igaunijas un Latvijas sadarbībā, piedaloties Igaunijas un Latvijas zinātniekiem un pateicoties Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumam. Vārdnīca sagatavota izdošanai un izdota tieši Latvijā, kas ir unikāli, jo iepriekšējās divas vārdnīcas izdotas Krievijā (1861) un Somijā (1938). Grāmatas ievadā publicēti Latvijas prezidenta ievadvārdi, kuros Andris Bērziņš uzsver, ka „tas ir fundamentāls, unikāls kultūrvēsturisks notikums trijām tautām, kas dzīvo pie Baltijas jūras - lībiešiem, latviešiem un igauņiem.”
Abi prezidenti atzinīgi novērtēja Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības piemēru Valkas un Valgas pilsētās, kas skar ne tikai kopīgu enerģētikas projektu, bet arī veiksmīgu sadarbību izglītības jomā Valgas arodskolā. No 1.septembra mācības šajā skolā uzsāka arī Latvijas jaunieši, kas pēc vidējās izglītības iegūšanas tur varēs iegūt transporta un loģistikas specialitāti, bet pēc pamatizglītības iegūšanas - kokapstrādes specialitāti. Transporta un loģistikas specialitātē mācības notiks angļu valodā, bet kokapstrādes specialitātē - latviešu valodā.
